Vakar Satversmes tiesa lēmusi, ka VID nodokļu auditu 2 secīgu uzrēķinu gadījumos nevar otrajā sodīt par atkārtotību, kamēr pirmajā nav stājies tiesas spriedums. Nevainīguma prezumpcija, ziniet.

Apstrīdētā norma

Atbilstoši likuma vārdiem “vai tas ir pārsūdzēts tiesā” atzīts, ka nodokļu maksātājs ir izdarījis atkārtotu nodokļu pārkāpumu jau tad, ja tiesvedība par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu vēl nav noslēgusies ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Interesanti, ka Saeimas pārstāvim likās, ka nevainīguma prezumpcijas pārkāpuma šajā gadījumā nav.

Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir, ja lēmums par nodokļu audita rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams vai tas ir pārsūdzēts tiesā.

VID atradis jaunu rūpalu?

Skaidrs, ka ST izskatītā problēma nav no tām aktuālākajām, jo atkārtota sodīšana tam pašam uzņēmumam ir retums, bet ST spriedumā norāda arī uz citām apturētām tiesvedībām, kas gaidīja šo ST spriedumu. Statistiski VID audits notiek ~1% no uzņēmumiem. Cik liela iespējamība ir situācijai, kur tam pašam uzņēmumam ir 2 auditi pēc kārtas? Visticamāk, tas notiek apzināti – kāds VID prātvēders ir izlasījis sekojošo normu par iespēju paņemt dubultā.

Par atkārtoto nodokļu pārkāpumu soda naudas apmēru divkāršo.

VID plāns sprukās

ST faktiski padarījusi divkāršās soda naudas piemērošanu par neiespējamu. Likums paredz vienu no piemērošanas kritērijiem – nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža. Tikko taču ST pateica – ja nav stājies tiesas spriedums, nav vēl pārkāpuma. Taču 3 gadu laikā iztiesāties parasti nav reāli. Tiesai, izskatot atkārtota nodokļu pārkāpuma lietu, nav tiesību vērtēt pirmā nodokļu pārkāpuma esību.

Kopš kura brīža norma ir prettiesiska?

ST spriedums jau uzreiz ar tā publicēšanu arī stājies spēkā. Attiecībā uz tiem, kam jau ir veikti divi secīgi auditu uzrēķini spriedums ir spēkā ar divkāršās soda naudas piemērošanas brīdi. Kārtējo reizi pierādās tas, ka iegūst tas, kas cīnās – ST nereti nospriež, kā apstrīdētā norma piemērojama konkrētajam aizskartajam nodokļu maksātājam. Jāuzslavē arī Senātu, kas apstrīdēja attiecīgo normu ST – tas ļauj cerēt, ka ne vienmēr slīcēju glābšana atstāta pašu slīcēju rokās – ir, kas viņus pieskata.

Tiesas papildus problēma

ST arī norādīja, ka tiesai un iestādei šobrīd nav juridiska pamata (nav tiesību normas, kas atļauj) apturēt atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietas izskatīšanu, līdz stājas spēkā nolēmums iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā. Pat gadījumā, ja atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā lietas dalībnieki iesniegtu pierādījumus par iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā esošiem apstākļiem, šādus apstākļus tiesai nav jāvērtē.

Kas vēl noderīgs Satversmes tiesas spriedumā?

Augstākā tiesa pieteikumā ST norāda, ka apstrīdētā norma, kas attiecas uz administratīvajās lietās piemērojamo soda naudu par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, ir pielīdzināma krimināllietai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Satversmes izpratnē un tādēļ uz to esot attiecināma nevainīguma prezumpcija. Ik pa laikam šis atgādinājums var noderēt, lai beidzot panāktu, ka Latvijā dubultās sodīšanas aizlieguma principa ietvaros nenotiktu divi paralēli procesi par vienu un to pašu pārkāpumu – kriminālprocess un administratīvais.

Arī cienījamā Latvijas pārstāve cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līcis lietā norādīja: “Personai piemērojamais sods pildot gan preventīvu, gan sodošu funkciju, tādēļ uz apstrīdēto normu esot attiecināmas Konvencijas 6. pantā paredzētās krimināltiesiskās garantijas.”

Negaidīts eksperts

Cepuri nost ST priekšsēdētāja Alda Laviņa un viņa ST komandas priekšā, ka viņi lietai spējusi piesaistīt vienu no pasaulē atzītākajiem nodokļu tiesību profesoriem, vienmēr atraktīvo Pasquale Pistone. Viņš, savukārt, uzsvēra ar apstrīdēto normu saistītos nodokļu maksātāju reputācijas riskus:

“Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā norādīts, ka nevainīguma prezumpcija cita starpā palīdz saglabāt privātpersonas godu un cieņu, reputāciju un vispārējo taisnīgumu.”