Jāņa Taukača bloga vietne – https://taukacs.blog/
Saistītas personas — divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas (izņemot kapitālsabiedrības, kuru saistību veido valstij vai pašvaldībai tieši piederošas kapitāla daļas vai akcijas) vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:.. starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus.
Absurds! Absurds?
Pagājušā nedēļā pārstāvēju klientu tiesā. VID stratēģija sākumā likās absurda – pateikt, ka uzņēmums pircis preces par paaugstinātu cenu un tam ir nozīme, jo puses bijušas saistītas ar slepenu norunu. Tas likās absurdi, jo tad jau VID par jebkuru darījumu var izmest šādu apgalvojumu un jebkuru darījumu cenu tādējādi iespējams apstrīdēt. Kā zināms, negatīvu faktu loģiski nav iespējams pierādīt – ka man nav bijusi šāda slepena vienošanās. Tāpēc man bija priekšstats, ka šāds VID apgalvojums ir tukša salmu kulšana, kamēr VID nav attiecīgu pierādījumu par šādas slepenas vienošanās esamību – vismaz e-pasti vai whatsapp sarakste. Taču pāris nedēļu laikā manā redzeslokā nonāca vēl 2 dažādas lietas (abas – krimināllietas), kur arī esot pielietota šī taktika. Turklāt, man teica, ka vienā no tām – uz šāda pamata uzbūvēts viens nu jau pavecāks notiesājošs spriedums. Tā bija zīme, tāpēc nolēmu šo lietu papētīt sīkāk.
Ko lēma Senāts?
Senāts patiesībā lēma ļoti loģiski un tas manuprāt nekādā veidā neapstiprina iepriekš minēto VID izvirzīto absurdo tēzi. Proti, kāda SIA (A) bija 3 dalībnieki (V, B un Z). SIA V vēlējās pārdot savas daļas pārējiem diviem (vēl pirms 2018.g. UIN reformas). Tā vietā, lai slēgtu vienkāršu darījumu, SIA V izvēlējās pārdot A daļas SIA V dalībniekiem par nominālvērtību un dienu vēlāk – SIA V dalībnieki pārdeva daļas SIA A pašam SIA A par vairāk kā 10x lielāku cenu. To visu centos uzzīmēt shēmā, kas redzama šī bloga sākumā. Shēma ir tiešām muļķīga un atgādina Ventspils uzņēmumu darījumus Mežonīgajos Latvijas Rietumos pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tik privātpersonu vietā ieliekot ofšorus. Diezgan loģiski, ka VID un tiesa drīkst šādos gadījumos 2 darījumus uzskatīt par vienu pēc to ekonomiskās būtības. Rezultātā – tiesa piedzina zaudēto UIN (no fiziskām personām!) un katram no 3 vainīgajiem (fiziskām personām) bija jāsamaksā ap EUR 14k sodu. Nice! Žēl arī, ka visas puses tam tērējušas tik daudz laika u.c. resursu.
Rīcība muļķīga un sods pamatots. Tik manis pieminētajā problemātikā tas nekādi VID rīcību nepamato. Ņemam popkornu un vērojam notikumu turpmāko attīstību. Tie, kas nevēlas ko svarīgu palaist garām, var pierakstīties te uz šo nodokļu blogu saņemšanu pastkastītē.
