Formāli VID lēmums stājas spēkā, kad tas izgājis ĢD vērtējuma līmeni. Tad vai nu jāsamaksā uzrēķinu vai jāvienojas par grafiku. Ja nē, draud maksātnespēja. Bet ja nu beigās pozitīvs spriedums?
A ja nu nav vainīgs?
Ja nu personai X ar VID uzrēķinu nav naudas to samaksāt un ar VID vienoties arī neizdodas, jo VID dažreiz prasības nodrošinājumam mēdz būt stingrākas, kā bankā? Tomēr personai X šķiet, ka VID uzrēķins ir nepamatots un tādēļ tas apstrīdēts tiesā. Taču tiesas process velkas gadiem. Saprātīgs risinājums šādos gadījumos būtu pagaidu noregulējums tiesā. Proti, tiesai būtu jāpasaka VID šādos gadījumos: pieturiet zirgus, neskrieniet, sagaidīsim tiesas iznākumu un tad ejiet pie parādnieka X ar savu piedziņu. Ja uzvarēsiet tiesu, protams. Taču tiesa tā parasti nesaka – tikt pie pagaidu noregulējuma šķiet vēl retāk iespējams, kā pie normāla VID grafika, ja nav mantas, ko ieķīlāt.
Tikmēr persona X formāli visa tiesas procesa laikā ir parādnieks valstij. Un valsts (VID) nekavējās aizvilkt šādu parādnieku uz maksātnespēju. Taču, ja nu VID tiesu neuzvar? Bet personas X manta izpļakarēta, ja (juridiskā) persona X vispār līdz pozitīvā sprieduma brīdim nav likvidēta. Tieši šāds scenārijs man jau praksē pirms daudziem gadiem piepildījās kādam ražojošam uzņēmumam – Augstākajā tiesā bija pozitīvs spriedums PVN uzrēķina lietā .. pāris dienas pēc šī uzņēmuma svītrošanas no Uzņēmumu reģistra. Proti, vēstnesis atskrēja ar pozitīvu ziņu, ka notiesātais ir attaisnots, bet tam jau galva grozā blakus giljotīnai.
Avanti! (Uz priekšu!)
Nesen atkal saskāros ar līdzīgu situāciju komplektā ar interesantu jautājumu – cik šī kārtība ir godīga, jeb – vai tā atbilst Satversmei? Vēl interesants papildus jautājums – kādēļ uzņēmumu jālaiž šādā situācijā uz maksātnespēju, ja tas ir sniedzis nodrošinājumu, bet nevienojas ar VID par grafiku? Citiem vārdiem – kādēļ naudai strīda laikā jābūt pie valsts, ja tai ir sniegts prasījuma nodrošinājums?
Ko saka Eiropa?
Eiropā, šķiet, ir valstis, kur ir vieglāk saņemt atbrīvojumu no uzrēķina nomaksas, ja persona var demonstrēt, ka maksājums var radīt draudus nodokļu maksātāja pastāvēšanai: Vācija, Austrija, Nīderlande, Luksemburga un Zviedrija. Pārējās tas šķiet sarežģītāk izdarāms. Taču diez vai tur iespējama situācija, ka uzņēmums neizdzīvo līdz tiesas spriedumam.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
