Pie jaunumu apkopošanas un apskata izveidošanas strādāja jurista palīgi Katrīna Bičevska, Lūcija Strauta un Marks Segliņš. 

 

Imigrācija

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā 

Pieņemts: 24.03.2022.

Stājas spēkā: 26.03.2022.

Grozījumi noteic papildu mehānismu kā Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijas Republikā.

Likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības būt nodarbinātam bez tiesībām uz nodarbinātību apliecinoša dokumenta saņemšanas ne ilgāk kā 30 dienas. Attiecīgi arī darba devējam ir tiesības nodarbināt šā panta pirmajā daļā minēto Ukrainas civiliedzīvotāju ne ilgāk kā 30 dienas no darba līguma noslēgšanas dienas. Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sācis strādāt, ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniegt pieteikumu PMLP tiesību uz nodarbinātību apliecinoša dokumenta saņemšanai. Attiecīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 20 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas izsniedz tiesību uz nodarbinātību apliecinoša dokumentu vai atsaka tā izsniegšanu.

Likuma subjektiem sociālās palīdzības atbalstu nodrošinās neatkarīgi no tā, vai persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu.

Ukrainas civiliedzīvotājiem tiks noteikts vienots pabalsta apmērs krīzes situācijā visā Latvijā – EUR 272 pilngadīgām personām un EUR 190 bērniem.

 

Darba attiecības

Grozījumi Darba likumā

Nodots komisijā:  21.03.2022.

Grozījumu mērķis:

  • Pārņemtu direktīvu  2019/1152 un 2019/1158 prasības.
  • Precizēt likuma normas saistībā ar Eiropas Komisijas 2021.gada 15.jūlija formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2018/2236 (par atsevišķām Latvijas nacionālā regulējuma neatbilstībām ES regulējumam darbinieku nosūtīšanas jomā).
  • Nodrošināt Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra lēmuma lietā Nr.2019-33-01 izpildi (t.i. lieta par atvaļinājumu bērna mātes partnerei).

Paredzēts papildināt likuma 53.pantu ar piekto, sesto un septīto daļu, skaidri nosakot, kāda informācija ir sniedzama darbiniekam komandējuma un darba brauciena gadījumā. Šāda regulējuma nepieciešamība izriet no direktīvas 2019/1152.

Attiecībā uz direktīvu 2019/1158, jaunais regulējums paredz vairākām darbinieku kategorijām tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu, lai saskaņotu darba un ģimenes dzīvi, ja šādas iespējas uzņēmumā objektīvi pastāv. Ar darba laika pielāgojumu būtu saprotami tie gadījumi, kad darba devējs, izvērtējot darbinieka lūgumu, nosaka viņam t.s. individuālo darba laiku, kas var atšķirties no standartizētā darba laika režīma un sniedz iespēju darbiniekam gan efektīvi veikt savus darba pienākumus, gan arī nodrošināt aprūpi un atbalstu saviem ģimenes locekļiem, kuriem tā ir nepieciešama. Piemēram, ja darbinieka aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kurš noteiktā laikā apmeklē dienas aprūpes centru, tad darbinieks var lūgt pārcelt darba laika sākumu un beigas, lai varētu savu bērnu pavadīt uz un no aprūpes centra. Vienlaikus kopējais darba laiks darbiniekam nemazinās, bet darba stundas tiek vairāk izkliedētas. Likumprojekta piedāvātie grozījumi nav saistīti ar t.s. autonomā darbinieka statusu, kas regulēts šā panta pirmajā daļā.

Ar grozījumiem tiek papildināts Darba likuma 153.pants, nosakot, darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (t.s. aprūpētāja atvaļinājums – nav ilgāks par 5 darba dienām viena gada laikā). Tiesības īstenošanai nav paredzēts īpašs kontroles mehānisms, tādēļ darba devējam šāds atvaļinājums būs jāpiešķir pamatojoties uz darbinieka iesniegumu.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Darba likuma 155.pantā, lai nodrošinātu atbilstību direktīvā 2019/1158 noteiktajam attiecībā uz atvaļinājuma ilgumu bērna tēvam, proti, nepieciešams precizēt šobrīd noteiktās 10 kalendāra dienas uz 10 darba dienas. Vienlaikus, lai veicinātu aprūpes pienākumu par bērniem vienlīdzīgāku sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem, kā arī, lai radītu apstākļus, kuros jau agri veidojas saikne starp tēvu un bērnu, likumprojekta 19.pants paredz pagarināt laika posmu, kurā atvaļinājums ir izmantojams (no diviem mēnešiem uz sešiem).

Vairāk par grozījumiem – anotācijā.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā 

Pieņemts 3. lasījumā: 17.03.2022.

Grozījumi noteic, ka dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu nosaka atsevišķi katrai dzīvojamai mājai un zemesgabalam, kopējām palīgēkām un būvēm, ja uz zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas.

Domājamo daļu no kopējām palīgēkām un būvēm jāaprēķina tāpat kā zemei, jo šīs būves piederēs visu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem tāpat kā zeme. Šis nosacījums īpaši būtisks ir dzīvojamo māju kompleksiem, kuriem var būt, piemēram, vienots stāvlaukums u.c. kopīga infrastruktūra.

Lai vienkāršotu minēto procedūru, ir nepieciešams atteikties no principa, ka dzīvokļa īpašumos var dalīt tikai zemesgrāmatā ierakstītu dzīvojamo māju; tā būtu jādala brīdī, kad tā ir uzbūvēta un tiek veikta tās reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā.

Normas skaidrības dēļ likuma 6. panta pirmajā daļā nepieciešams papildus noteikt, ka dzīvokļa īpašumu var izveidot ne tikai uz mājas īpašnieka lēmuma pamata, bet arī uz mājas tiesiskā valdītāja lēmuma pamata. Tiesiskais valdītājs būs reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā, jo dzīvojamā māja vēl nebūs ierakstīta zemesgrāmatā. Kadastra informācijas sistēmā tai nevar būt reģistrēts īpašnieks līdz dzīvojamās mājas ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašumi zemesgrāmatā būs ierakstāmi tikai pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā. Savukārt būves kadastrālo uzmērīšanu un turpmāk arī vienlaicīgu sadali dzīvokļa īpašumos varēs ierosināt līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Dzīvokļa īpašuma reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā nav pakārtota dzīvojamās mājas pieņemšanai ekspluatācijā.

 

Finanses un apdrošināšana

Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums 

Pieņemti 2. lasījumā: 24.03.2022. 

 Likuma mērķis ir izveidot ieguldījumu brokeru sabiedrībām atsevišķu regulējumu Latvijā, vienlaikus  pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 27.novembra direktīvu Nr. 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES , kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.maija direktīvas Nr. 2019/878 ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem noteikumus.

Saistītie grozījumi:  

 

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Pieņemti 3.lasījumā: 17.03.2022. 

Likumprojekts papildina likumu ar terminu “pacienta pilnvarotā persona” un nosaka šai personai prioritāti pacienta gribas izpausmē pār laulāto un tuvākajiem radiem, šādi atrisinot tiesisko problēmu par lēmuma pieņemšanu ārstniecībā pacienta interesēs. Tādējādi tiks ievērotas pacienta pašnoteikšanās tiesības un stiprināts pacienta pilnvarotās personas institūts. Minētais regulējums ļauj ikvienam pacientam pilnvarot savu pārstāvi, neatkarīgi no tā, vai šī pilnvarotā persona ir radinieks, faktiskās kopdzīves partneris vai jebkura cita uzticības persona, ko pacients ir izraudzījies savu interešu nodrošināšanai un aizsardzībai.

 

Nodokļi

Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā 

Pieņemts: 03.03.2022.

Stājas spēkā: 01.01.2023.

Grozījumu mērķis ir novērst juridisko nenoteiktību un pārpratumus elektroenerģijas nodokļa maksātājiem, kā arī korekti pārņemt Direktīvu 2003/96/EK.

Likums papildināts ar jaunu normu, kas paredz elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas ir saražota un patērēta paša ražotāja elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Piemēram, ja tiks apturēts elektroenerģijas ražošanas process, lai veiktu ražošanas iekārtu tehnisko apkopi vai citas nepieciešamās darbības, elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums tiks piemērots tikai par to elektroenerģiju, kura tiks izmantota tieši elektroenerģijas ražošanas procesā.

7.panta piektajā daļā skaidri noteikti gadījumi, kad nodokļu maksātājs nemaksā elektroenerģijas nodokli:

Nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas ēkām), izņemot elektroenerģiju, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, elektroenerģijas sadalei un pārvadei, samaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām.

Noteikts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts izmantot elektroenerģiju nemaksājot par to nodokli, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā 

Pieņemts 3.lasījumā: 24.03.2022.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu administratīvā sloga palielināšanos uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai tiem nodokļa maksātājiem, kuriem atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam ir saistoši Starptautiskie finanšu pārskatu standarti un tiem nodokļa maksātājiem, kuri, pamatojoties uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13.pantu,  izvēlas atsevišķus finanšu pārskatu posteņus  novērtēt un atspoguļot saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Līdzšinēji atbilstoši Likuma 9.panta pirmās daļas 1.apakšpunktam, šādiem nodokļa maksātājiem rodas  pienākums maksāt nodokli par uzkrājumu, kurš izveidots pirms vairāk  nekā 36 mēnešiem, neskatoties uz to, ka konkrētais parāds  kļuvis par nedrošo parādu jau pēc uzkrājuma izveidošanas un, šī iemesla dēļ, nodokļa maksātājs nav paspējis parādu atgūt vai pabeigt parāda piedziņas procedūras, tāpēc mērķis ir precizēt Uzņēmumu ienākuma nodokļa  likuma 9.pantā noteikto regulējumu nedrošiem debitoru parādiem.

 

Strīdu risināšana

Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā

Pieņemts 3.lasījumā: 17.03.2022.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu atbilstību OECD 1997.gada 21.novembra Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, paredzot tiesības nepiešķirt grantu, ja projekta īstenošanā iesaistītā persona, ir sodīta vai juridiskai personai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis: kukuļņemšanā, kukuļdošanā, kukuļa piesavināšanās, starpniecībā kukuļošanā, neatļautā piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļautā labuma pieņemšanā, komerciālā uzpirkšanā, prettiesiskā labuma pieprasīšanā, pieņemšanā un došanā vai tirgošanās ar ietekmi.

Grozījums likumā ‘Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību’ 

Pieņemts 2. lasījumā: 24.03.2022. 

Ar grozījumu noteikts, ka laulības šķiršanas lietas, kurās līdz 2022. gada 30. aprīlim nav pabeigta lietas izskatīšana tiesā pēc būtības, apspriežamas pēc Civillikuma 72., 74. un 76. panta noteikumiem, kas stājas spēkā 2022. gada 1. maijā. 

Atbilstoši Civillikuma 72., 74. un 76. panta noteikumiem, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. maijā, tiek mainīti laulības šķiršanas nosacījumi. Proti, paredzēts, ka laulības šķiršana, ja tam piekrīt tikai viens no laulātajiem, ir iespējama, ja laulātie dzīvo šķirti vismaz gadu, pretstatā līdz šim noteiktajiem trīs gadiem. Tādējādi arī viena laulātā griba tiek respektēta, kad kāds no laulātajiem vēlas laulības attiecības izbeigt, un nav iespējama otra laulātā uzspiesta palikšana laulībā. Tāpat, uzsverot privātpersonu gribu laulības jautājuma risināšanā, izslēgtas tiesas tiesības lemt par papildu termiņiem samierināšanās nolūkā.

Jaunā regulējuma piemērošana visās laulības šķiršanas lietās, neatkarīgi no tā, vai pieteikums iesniegts pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās, nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret laulības šķiršanas lietu dalībniekiem. 

 

Pasākumu rīkošana

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā 

Pieņemts 1.lasījumā: 24.03.2022 

Tiks skatīts steidzamības kārtībā

Ņemot vērā šī brīža globālo situāciju, nepieciešams precizēt Latvijas Republikas normatīvo aktu tvērumu un aizliegt Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietvaros šobrīd izmantoto simbolu, kā piemēram, Z vai V burti, lietojumu Latvijas Republikas publiskajos izklaides un svētku pasākumos.

Likumprojekts paredz arī noteikt Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par militāru agresiju slavinošā stilistikā izmantoto simbolu uzskaitījumu.

 

Satversmes tiesā

Satversmes tiesas 2022. gada 25. marta spriedums lietā Nr. 2021‑25‑03 “Par Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.

Ministru kabinets Noteikumos Nr. 859 ir noteicis maksimālo apmēru, kādā atlīdzināmas ar juridiskās palīdzības izdevumiem saistītās izmaksas.

Lieta ierosināta pēc SIA konstitucionālās sūdzības. Pret Pieteikuma iesniedzēju tika ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, un tai tika piemērots sods. Pieteikuma iesniedzēja saņēmusi juridisko palīdzību, ko sniedzis zvērināts advokāts. Pēc tam, kad administratīvā pārkāpuma lietā tika konstatēta iestādes prettiesiska rīcība, Pieteikuma iesniedzēja vērsās iestādē un tiesā, lai saņemtu ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu atlīdzinājumu. Pieteikuma iesniedzējai juridiskās palīdzības izdevumi esot atlīdzināti apstrīdētajās normās noteiktajā apmērā. tomēr Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas neparedz tādu izdevumu atlīdzinājumu, kas bijuši nepieciešami efektīvai lietas vešanai.

ST: atbilstoši tiesiskas valsts principam, lai tiktu nodrošinātas personas tiesības uz pieeju tiesai un tiesības saņemt kvalificētu juridisko palīdzību, tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, kas neattur personu no vēršanās tiesā vispār vai nerada tādu situāciju, ka pēc tiesas procesa persona nonāk finansiāli neizdevīgākā situācijā nekā pirms tam, ja personai radušies izdevumi ir bijuši objektīvi pamatoti un nepieciešami. Tātad Ministru kabinets nav pienācīgi – atbilstoši vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām – noteicis tiesisko regulējumu, kas paredz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.

Satversmes tiesa nosprieda atzīt MK 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” 3., 4. un 5. punktu, ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Jaunumu apskats 14.03.-28.03.