Ar 2024. gada jūliju Latvijā ir ieviests šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisms. Gan Latvijā, gan citviet pasaulē (ar retiem izņēmumiem specializētās institucionālajās šķīrējtiesās) šķīrējtiesas spriedumi nav pārsūdzami pēc būtības, tomēr pastāv mehānisms, kā vērsties pret galīgu un spēkā esošu spriedumu. Lai gan Latvijā šķīrējtiesas sprieduma anulēšana ir jaunievedums, citviet pasaulē mehānisms, kā vērsties pret galīgu un spēkā esošu šķīrējtiesas spriedumu, ir norma.

Raksta autori:

Mg. iur. Elvis Grinbergs ZAB “Sorainen” zvērināta advokāta palīgs

Mg. iur. Sabīne Stirniņa ZAB “Sorainen” juriste

Mg. iur. Valts Nerets ZAB “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts

Šajā rakstā autori sīkāk analizēs spēkā esošo šķīrējtiesas spriedumu anulēšanas mehānismu ieguldījumu aizsardzības strīdos atbilstoši Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (turpmāk – Konvencija).

Ko nozīmē šķīrējtiesas sprieduma anulēšana?

Starptautiskā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes, turpmāk – ICSID) šķīrējtiesas procesa stūrakmens ir Konvencija. Konvencijas 53. panta pirmā daļa noteic, ka ikviens ICSID šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Vienlaikus Konvencija paredz izņēmumus no šī pamatprincipa – ICSID šķīrējtiesas sprieduma pārskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem faktiem (Konvencijas 51. pants) un sprieduma anulēšanu (Konvencijas 52. pants).

Ir būtiski nošķirt sprieduma anulēšanas mehānismu no sprieduma pārsūdzēšanas. Pirmkārt, atšķiras ietekme uz pašu spriedumu – anulēšanas gadījumā spriedums tiek padarīts par spēkā neesošu, kamēr veiksmīgas pārsūdzēšanas gadījumā spriedums parasti tiek pārskatīts un modificēts. Arī ICSID šķīrējtiesas praksē tiek skaidrots, ka pieteikums par sprieduma anulēšanu nav paredzēts kā līdzeklis pret nepareiza sprieduma pārskatīšanu un labošanu. Tā vietā spriedums tiek atstāts nemainīts vai arī anulēts pilnībā, vietā netaisot jaunu spriedumu.

Otrkārt, anulēšanas procesā netiek skatīta strīda būtība – tā vietā tiek pārbaudīta sprieduma taisīšanas leģitimitāte. Līdz ar to anulēšanas procesā puses nemaz nepauž argumentus par strīdu pēc būtības, bet gan pauž pozīciju par to, vai pastāv pamats sprieduma anulēšanai.

Ar visu rakstu varat iepazīties žurnāla “Jurista Vārds” 29.oktobra numurā.