Iepriekšējo publikāciju pabeidzām ar domu, ka kredītnovērtējums var ietekmēt aizdevēja lēmumu par izsniedzamā aizdevuma apmēru un procentu likmi. Tāpēc šoreiz izklāstīsim galveno par kredītnovērtējuma praktisko pusi transfertcenu jomā.

Piemērs

Komercsabiedrība “A” plāno aizdot saistītajai komercsabiedrībai “B” EUR 7 000 000 par 10% gadā ar atdošanas termiņu trīs gadi. Komercsabiedrība “A” gūs procentu ieņēmumus EUR 2 100 000 apmērā, savukārt, komercsabiedrībai “B” tie būs izdevumi, un kopumā nepieciešamā nauda parāda atdošanai ir EUR 9 100 000. Komercsabiedrība “B” ražo preci un to pārdod gan komercsabiedrībai “A”, gan nesaistītām sabiedrībām. Komercsabiedrība “A” naudu aizdod no sava kapitāla. Komercsabiedrība “A” paralēli ir saņēmusi no nesaistītas bankas kredītlīniju. Pamatojoties uz bankas kredītnovērtējumu, tika piešķirti EUR 10 000 000 par 7% gadā izmantotajam naudas apmēram. Komercsabiedrība “A” izmanto visu kredītlīnijas apmēru un gada procentu izmaksas trijos gados sastāda EUR 2 100 000.

Kredītreitinga kā kredītnovērtējuma nozīme

Atkarībā no aizdevēja noteiktā kredītreitinga aizņēmējam (issuer rating) vai aizdevumam (issue rating) var tikt noteikts izsniedzamā aizdevuma apmērs, procentu likme un citi darījuma nosacījumi, garantijas, nodrošinājumi u.c. Tādēļ saskaņā ar starptautisko praksi uzņēmumam dokumentācijā ir svarīgi norādīt iemeslus un pamatojumu kredītreitinga izvēlei.

Saskaņā ar Latvijas transfertcenu regulējumu drīkst (bet nav obligāti) piemērot konstruētu darījumu salīdzināšanas un citu faktoru salīdzināšanas metodoloģiju, kas pamatota uz kredītreitingu.

Šiem citiem faktoriem nav obligāti jāizriet no nesaistītu pušu darījumiem.

Saskaņā ar VID publiskoto metodoloģiju aizdevuma apmērs un aizdevuma procenti kopā veido darījuma tirgus vērtību.

Uzņēmums var pats izstrādāt kredītreitinga noteikšanas metodoloģiju, lai pamatotu noteikā aizdevuma apmēra un procentu tirgus vērtību.

Kredītreitinga metodoloģija, grupas reitings un grupas atbalsta nozīme

Komercsabiedrība var izstrādāt kredītreitinga noteikšanas metodoloģiju, izmantojot publiski pieejamos kredītreitinga noteikšanas rīkus vai publisko kredītreitingu aģentūras metodoloģiju. Svarīgi, lai šie rīki saskan ar aģentūru metodoloģiju, jo pēdējā praksē pamatojās ne tikai uz kvantitatīviem faktoriem (piem., finanšu rādītāju analīzi), bet arī uz kvalitatīviem faktoriem (piem., attiecīgās biznesa nozares datu analīzi).

Piemēram, izmantojot Altman Z-Score rīku, būtu jāvērtē arī attiecīgās nozares kvalitatīvie rādītāji, kas tiek vērtēti saskaņā ar publisko kredītreitingu aģentūru metodoloģiju.

Citus kontrolētos darījumus drīkst izmantot vērtējumā, ja tie atbilst tirgus vērtībai (t.i., ja tiem ir nodrošināts tirgus vērtības pamatojums un dokumentācija).

Starptautiskajā praksē ir pieņemts, ka meitas uzņēmumiem, kas ir integrēti mātes uzņēmumu preču piegādes ķēdē, nesaistītas bankas piemērotu to pašu kredītreitingu, kas tika noteikts mātes sabiedrībai.

Šāda prakse netiek piemērota, ja meitas sabiedrība spēj pamatot, ka meitas sabiedrības kredītreitings, kas noteikts saskaņā ar publiski pieejamiem kredītreitinga noteikšanas rīkiem, ir pietiekami ticams, un ka mātes uzņēmums nesniegs un tam nebūtu jāsniedz atbalsts kredīta atmaksā saskaņā ar darījuma ekonomisko būtību un nozares praksi.

Nodokļu pārbaudei pakļautie apstākļi

Nodokļu administrācija pārbaudītu, kāpēc komercsabiedrībai “B” netika piemērots tāds pats kredītnovērtējums, kā bankai piešķirot kredītlīniju komercsabiedrībai “A”. Līdz ar to komercsabiedrība “B” varētu pamatot, ka aizdevuma gadījumā komercsabiedrībai “A” tika izvēlēts cits kredītnovērtējums un ka saskaņā ar preču piegādes ķēdes, komercsabiedrības “B” uzņemto, kontrolēto un finansēto risku analīzi, un nozares analīzi komercsabiedrība “B” pati būtu spējīga atbildēt par izsniegtā aizdevuma atdošanu bez komercsabiedrības “A” atbalsta. Šeit varētu noderēt naudas plūsmas analīze, kas pamato, ka komercsabiedrības “B” pati kredītu varēs atdot trīs gados. Ja pamatojums būtu pietiekams, tad atkristu jautājums par to, vai piemērojama 10% vai 7% likme. Taču 10% likme būs jāpamato patstāvīgi. Pie tam būtu jāpamato kontrolēto preču pārdošanas darījumu atbilstību tirgus cenai, ja tie būtu saistīti ar naudas plūsmas analīzi.

Nobeiguma vietā: salīdzināmie dati

Kā redzams kredītreitings un ar to saistītā analīze var radīt izaicinājumus. Līdz ar to skaidrības labad ir jāatbild uz jautājumu, vai kredītreitings ir obligāts saskaņā ar Latvijas transfertcenu regulējumu. Atbilde ir “nē”. Bet ir arī otrs jautājums: vai kredītreitings un no tā izrietošais aizdevuma apmērs un procentu likme var pamatot lielāku aizdevuma apmēru un lielākas procentu izmaksas nekā to varētu sasniegt bez kredītreitinga izmantošanas. Atbilde ir “jā”.

Nākamajā publikācijā pievērsīsim uzmanību salīdzināmo datu izvēlei un izmantošanai.