Materiālu sagatavoja jurista palīdze Kristīne Ilga Budkēviča
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr.:24/Lp14. Izsludināts:15.05.2023.
Likumprojekts mērķis ir veikt grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, lai īstenotu Regulu 2021/784.
Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.:101/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā:18.05.2023.
Likumprojekts veicinās finanšu sektora konkurētspēju un sekmēs īstenot Finanšu sektora attīstības plānā 1.2.11. punktā ietverto pasākumu – pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku. Paredzēts, ka Grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Vērtspapīrošanas likumu.
Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Likumprojekta Nr.:213/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 18.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kas šobrīd nav aizliegta, tādējādi samazinot gan kopējo alkoholisko dzērienu patēriņu, gan riskantu alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā, vienlaikus pasargājot arī jauniešus no reklāmas negatīvās ietekmes.
Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā
Likumprojekta Nr.: 217/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 18.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir noteikt papildu marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem ar saturu virs 1,2 tilp.%, noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās, aizliegt tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma plastmasas iepakojumos, noteikt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumus drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežot tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.:218/Lp14.Pieņemts 1.lasījumā:18.05.2023.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.:224/Lp14. Izsludināts:17.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko regulējumu numura “116016” rezervēšanai saskaņotajam pakalpojumam ar sociālo vērtību.
Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā
Likumprojekta Nr.:234/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā:18.05.2023. (steidzams)
Likumprojekta mērķis ir noteikt ierobežojumu laist tirgū karsējamus tabakas izstrādājumus ar raksturīgu aromātu, tādējādi pārņemot nacionālā regulējumā Eiropas Komisijas Deleģētās direktīvas 2022/2100 prasības.
Grozījumi Autortiesību likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1047. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir precizēt Autortiesību likumā ietverto regulējumu par galīgajiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai nodrošinātu tā pilnīgāku atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvai 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, kā arī paredzēt tiesības autortiesību vai blakustiesību subjektiem vērsties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, lai ierobežotu piekļuvi tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1041. Saskaņošana.
Likumprojekts un ar to saistītais likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (23-TA-1047) izstrādāts, lai administratīvā procesa ietvaros nodrošinātu piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti, paredzot attiecīgas pilnvaras Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un tādējādi mazinot autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjomu tiešsaistē.
Grozījumi Farmācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-989. Saskaņošana.
Likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu veterināro zāļu izplatīšanas nosacījumus, ieviestu regulas 2019/6 prasības un noteiktu prasību kopumu attiecībā uz veterināro zāļu (tostarp aktīvo vielu) ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību labai ražošanas un izplatīšanas praksei vairumtirdzniecībā.
Grozījumi Konkurences likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-107. Saskaņošana.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 prasību izpildi.
Noteikumi par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-785. Saskaņošanā.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt piekļūstamības prasības precēm un pakalpojumiem, atbilstoši Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā ietvertajam deleģējumam.
Strīdu risināšana
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.:245/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 11.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot; kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu; kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 262/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 11.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, kā arī efektīvāku aizsardzību nepilngadīgajiem, kuri ir cietuši no noziedzīgā nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-999. Izstrādē.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi sagatavot normatīvā akta projektu arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanai.
Korporatīvās tiesības
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Likumprojekta Nr.:144/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā:11.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu reģistriem: 1) par dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem (liegumiem ieņemt amatus) un nodrošināt gan Latvijā, gan dalībvalstīs noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildi Latvijā un atbalsta sniegšanu citām dalībvalstīm Latvijā noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildei tajās; 2) par dalībvalstīs reģistrēto komercsabiedrību pārrobežu reorganizāciju un nodrošināt pienācīgu pārredzamību un digitālo rīku un procesu izmantošanu informācijas apmaiņā.
Banku un finanšu tiesības
Vērtspapīrošanas likums
Likumprojekta Nr.:100/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 18.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. Likumprojekts nepieciešams Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402 tiešas piemērojamības nodrošināšanai. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā
Likumprojekta Nr.:102/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā:18.05.2023.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Vērtspapīrošanas likums”, kura normas nepieciešams saskaņot ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma normām. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus. Paredzēts, ka Grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Vērtspapīrošanas likumu.
Grozījumi kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.:103/Lp14.Pieņemts 2.lasījumā:18.05.2023.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Vērtspapīrošanas likums”, kura normas nepieciešams saskaņot ar Kredītiestāžu likuma normām. Tāpat Likumprojekts ir nepieciešams, lai ieviestu atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīvas 2013/36/ES normas, kā arī, lai risinātu situācijas, kad kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā kreditors nepiesaka savu prasījumu vai piesaka savu prasījumu, taču tālākā komunikācijā nav sasniedzams. Paredzēts, ka Grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Vērtspapīrošanas likumu.
Grozījumi kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.:172/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā:11.05.2023.
Ņemot vērā to, ka ar likumprojektā “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (2021-TA-688) noteiktā regulējuma spēkā stāšanos bāriņtiesas vairs neveiks noteiktus Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā noteiktos uzdevumus, tajā skaitā nesastādīs inventāra sarakstus, likumprojekts paredz precizēt Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 14. punktu, izslēdzot “b” apakšpunktu un attiecīgi tajā noteikto regulējumu par bāriņtiesu tiesībām saņemt ziņas no kredītiestādes mantas saraksta (mantojuma inventāra saraksta) sastādīšanai.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-915. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis – no direktīvas izrietošo nacionālo saistību transponēšana Latvijas Republikas normatīvajā regulējumā, precizējot likumā Latvijas Bankas kā kompetentās iestādes pienākumus un tiesības, kā arī pamatkonta regulējuma precizēšana un deleģējums Latvijas Bankai noteikt prasības ārpakalpojumu izmantošanai.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekta Nr.:88/Lp14. Izsludināts:15.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir noteikt ietvaru inženierkonsultanta statusam būvniecības procesā un veikt citus nepieciešamos precizējumus, lai nodrošinātu efektīvāku būvniecības procesu.
Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā
Likumprojekta Nr.:150/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā:11.05.2023.
Ar likumprojektu tiek noteikts papildus mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Tāpat likumprojekts nosaka piemērot administratīvo sodu (brīdinājums vai naudas sods) tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Grozījumi Dzīvokļu māju pārvaldīšanas likumā.
Likumprojekta Nr.:209/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 18.05.2023.
Lai novērstu to, ka daudzas dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvojamās mājas, kuras apsaimnieko trešās personas, kā arī dzīvokļu īpašnieki bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas paliek ārpus dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra, tādējādi iedzīvotājiem nespējot nodrošināt brīvu piekļuvi mājas lietā ietveramajai informācijai un dokumentiem, ir nepieciešams atvieglot reģistrāciju reģistrā.
Grozījums Publisko iepirkumu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-700. Saskaņošana.
Tiesību akta projekts ir izstrādāts ar mērķi atvieglot procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei, kas pasūtītājam ir nepieciešams, lai varētu efektīvi izpildīt savas līgumsaistības publisko būvdarbu līguma ietvaros. Likumprojekts paredz tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras zemsliekšņa iepirkumiem.
Enerģētika
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1122. Saskaņošana.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā publiskas personas zeme tiek nodota par atlīdzību vēja elektroenerģijas parka moduļu izbūvei, piešķirot vēja parka attīstītājam apbūves tiesības uz neapbūvētu zemesgabalu.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-358. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir vienkāršot inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skarto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.
Grozījumi Aizsargjoslu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-225. Saskaņošana.
Likumprojekts paredz papildināt Aizsargjoslas likumu ar naftas un naftas produktu cauruļvadu ekspluatācijas aizsargjoslām, lai nodrošinātu efektīvu un drošu ekspluatācijas procesu. Likumprojektā precizētas ekspluatācijas aizsargjoslas dabasgāzes apgādes iekārtām un būvēm. Papildus precizēta aizsargjoslu noteikšana elektrisko tīklu aizsargjoslām.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 21-TA-1563. Saskaņošana.
Likumprojekts ir sagatavots, lai tajā pārņemtu vairāku Eiropas Savienības tiesību aktu nosacījumus, tai skaitā Direktīvas 2018/2001 nosacījumus, ņemot vērā to, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Latviju par minētās direktīvas savlaicīgu nepārņemšanu dalībvalsts normatīvajos aktos, jo direktīvas transponēšanas termiņš iestājās 2021.gada 30.jūnijā.
Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību
Likumprojekta Nr.: 23-TA-979. Izstrādē.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai aktualizētu energoefektivitātes nodevas (turpmāk – Nodeva) piemērošanas kārtību un novērstu praksē konstatētās nepilnības tās piemērošanā gadījumos, kad lielie elektroenerģijas patērētāji tā vietā, lai īstenotu Energoefektivitātes likuma (turpmāk – Likums) 12. panta trešajā daļā noteiktos pasākumus, izvēlas maksāt Nodevu.
Nodokļu tiesības
Grozījumi likumā ‘’Par nodokļiem un nodevām’’
Likumprojekta Nr.: 2/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 18.05.2023. (steidzams)
Grozījumi paredz jaunu nodokļu administrācijas pārbaudi, kurā būs integrēti vairāki šobrīd NNL noteiktie pārbaužu veidi, nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas regulējuma pilnveidošanu, esošo vienošanās līguma regulējuma pilnveidošanu, atsevišķu nodokļu revīzijas (audita) regulējuma aspektu pārskatīšanu, kā arī nodokļu parāda piedziņas procesa un nodokļu pārmaksas un nepareizi iemaksāto summu dzēšanas nosacījumu pilnveidošanu.
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.:227/Lp14. Izsludināts: 09.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir palielināt Likuma 1. panta septiņpadsmitajā daļā noteikto reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 uz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu jomā
Likumprojekta Nr.:228/Lp14. Izsludināts:09.05.2023.
Ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā ir paredzēts paaugstināt reprezentatīvā automobiļa slieksni no 50 000 eiro uz 75 000 eiro bez pievienotā vērtības, ir nepieciešams pārskatīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanas principu un likmes.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekta Nr.:263/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 11.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt lauksaimniecisko aktivitāti Latvijas reģionos, veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un nodarbinātību lauksaimniecības darbos par atlīdzību, tādējādi radot labvēlīgus priekšnosacījumus lauku apdzīvotības veicināšanai, lauku iedzīvotāju nodarbinātībai un iedzīvotāju ienākumu pieaugumam.
Noteikumi par finanšu stabilitātes nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļaujamo informāciju
Noteikumu projekta Nr.:23-TA-65. Saskaņošana.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Finanšu stabilitātes nodevas likuma 5. panta septīto daļu (redakcijā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī), lai noteiktu nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļaujamo informāciju, kas iesniedzama izmantojot VID EDS.
Transports
Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumos Nr. 339 “Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas pārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-983. Izstrādē.
Nodrošināt Direktīvas (ES) 2022/738 prasību ieviešanu MK noteikumos Nr.339, kā precizēt un pilnveidot regulējumu attiecībā uz nomāta transportlīdzekļa, kas ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, izmantošanu kravu komercpārvadājumiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”
Likumprojekta Nr.: 23-TA-982. Izstrādē.
Nodrošināt, ka MK noteikumos Nr.194 tiek ieviestas prasības atbilstoši Direktīvai (ES) 2022/738, kā arī precizēt un pilnveidot regulējumu attiecībā uz nomāta transportlīdzekļa, kas ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, izmantošanu kravu autopārvadājumiem, kā arī noteikt kārtību kādā no citas dalībvalsts nomātam transportlīdzeklim tiek izsniegtas licences kartītes.
Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā
Likumprojekta Nr.: 23-TA-439. Saskaņošana.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību, nodrošinot atbilstību jaunajam Eiropas Savienības regulējumam dzelzceļa pasažieru tiesību un pienākumu jomā, un nosakot atbrīvojumus no tiem Regulas (ES) 2021/782 noteikumiem, kurus Latvija izvēlējusies piemērot.
Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu veikšanas noteikumi
Noteikuma projekta Nr.: 23-TA-297. Saskaņošana.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek pieprasītas un izsniegtas regulāru un neregulāru gaisa pārvadājumu atļaujas, kā arī nosacījumus, kad nav jāsaņem gaisa pārvadājumu atļaujas.
Dažādi
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 248/Lp14. Izsludināts: 15.05.2023.
Grozījumi likumā nepieciešami, lai veiktu precizējumus saistībā ar 2023.gada 20.aprīlī pieņemtajā likumā “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” ietvertajām tiesību normām, saskaņā ar kurām 1.pantā iekļauta termina “ģimeniska vide” definīcija un 31.panta trešajā daļā iekļauts uzdevums Ārvalstu adopcijas komisijai sniegt atzinumu, kurā ietverams secinājums, ka adoptētāji ir laulātie Latvijas Republikas Satversmes 110. panta izpratnē.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Likumprojekta Nr.:250/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 11.05.2023. (steidzams)
Ar Likumprojektā ietvertajām tiesību normām tiek pagarināti jau esošie atbalsta pasākumi, kas saistīti ar izmitināšanas un pārtikas nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, līdz 2023.gada 31.decembrim.
Grozījumi Repatriācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 251/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 11.05.2023.
Samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekta Nr.:252/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 11.05.2023.
Samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēkā zaudējušu
Likumprojekta Nr.:253/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 11.05.2023.
Pārtraukt Repatriācijas likuma darbību, jo faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst Likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē, tādējādi arī samazinot apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai.
Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā
Likumprojekta Nr.:255/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 11.05.2023.
Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums paredz atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietām) atbildība par trokšņošanu nav noteikta. Tāpēc izstrādāti grozījumi, lai noteiktu atbildību arī juridiskām personām par personas miera traucēšanu.
Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā
Likumprojekta Nr.:264/Lp14. Izsludināts: 17.05.2023.
Esošā likuma norma rada un radīs papildu administratīvo slogu pašvaldībām, tāpēc ir izstrādāts Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 10.1 punktu.
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu’’
Likumprojekta Nr.:254/Lp14. Nodots izskatīšanai komisijā: 11.05.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt juridisku skaidrību un aktualizēt spēkā esošās redakcijas attiecībā uz personām, kuras saņem vecāku pabalstu, attiecībā uz minimālo obligāto iemaksu veikšanu (personu loku, par kurām nav jāveic šīs iemaksas, iemaksu veikšanas un pārrēķinu veikšanas termiņiem) un to administrēšanas kārtību, kā arī attiecībā uz darba samaksas izmaksas kārtību, ja to veic persona, kura darba devējam ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi.
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 318 “Elektronisko izsoļu vietnes noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1217. Saskaņošanā.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu skaidru tiesisko regulējumu, Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 318 “Elektronisko izsoļu vietnes noteikumi” ietverto regulējumu attiecinot arī uz publiskas personas mantas nomas tiesību izsolēm.
Likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā”
Likumprojekta Nr.: 23-TA-1049. Saskaņošanā.
Satiksmes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas izpildīs Ostu reformas mērķi – pilnveidos lielo un mazo ostu darbību.
Grozījums likumā “Par tiesu varu”
Likumprojekta Nr.: 23-TA-951. Izstrādē.
Grozījums ir izstrādāts, lai izpildītu Spriedumu, pilnveidojot likuma 55. pantu. Grozījumu mērķis ir likumā nostiprināt tādu izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos grozījumā noteiktajos gadījumos, piedalīties tienešu kandidātu atlases procesā, vienlaikus nodrošinot, ka personas dalība tiesnešu kandidātu atlases procesā vai tiesneša amata ieņemšana negatīvi neietekmēs sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju.
Piesārņojuma novēršanas likums
Likumprojekta Nr.: 21-TA-1169. Saskaņošana.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai uzlabotu un padarītu saprotamāku operatoram noteikto regulējumu piesārņojošo darbību jomā un daļēji pārņems esošā likuma “Par piesārņojumu” regulējumu. Šī likumprojekta mērķis ir noteikt ietvaru piesārņojošo darbību veicējiem un galvenos principus un prasības, kas jāievēro operatoriem.
Satversmes tiesa
Ierosināta lieta par 2022.gada 22.septembra likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” 2. un 3.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.
Ierosināts: 09.05.2023.
Apstrīdētā norma :
Ar Grozījumu 2.pantu Dzīvnieku aizsardzības likums papildināts ar 13.1 pantu, saskaņā ar kuru lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Ar Grozījumu 3.pantu Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumi papildināti ar 22.punktu, saskaņā ar kuru šā likuma 13.1pants stāsies spēkā 2028.gada 1.janvārī.
Pieteikuma iesniedzējs savā uzņēmumā esot ieguldījusi finanšu līdzekļus, taču apstrīdēto normu dēļ nespēšot tos atpelnīt. Apstrīdētās normas jau tagad liekot Pieteikuma iesniedzējai pieņemt tādus lēmumus, kuru grozīšana vēlāk nebūs iespējama – tai esot jāpieņem lēmumi par savu turpmāko saimniecisko darbību, tostarp par vaislas dzīvnieku audzēšanas pārtraukšanu, kā arī iespējām samazināt radušos zaudējumus. Tādējādi ar apstrīdētajām normām tiekot aizskartas Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105.panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī Satversmes 1.pantā ietvertais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.
Lietas sagatavošanas termiņš: 09.10.2023.
Ierosināta lieta par normām, kas izslēdz iespēju iegūt izglītību mazākumtautību izglītības programmās.
Ierosināts: 19.05.2023.
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2023. gada 19. maijā ierosināja lietu „Par 2022. gada 29. septembra likuma „Grozījumi Izglītības likumā” 1., 5., 6. un 12. panta, ciktāl ar to likuma pārejas noteikumi papildināti ar 102. punktu, un 2022. gada 29. septembra likuma „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” 4. panta pirmās daļas un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 114. pantam”.
Apstrīdētās normas:
Ar minētajām likumu „Grozījumi Izglītības likumā” un „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” normām izslēgtas tās Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma normas, kas paredzēja pirmsskolas un vispārējās pamatizglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās. Šie grozījumi stājas spēkā attiecīgi 2023. gada 1. septembrī, 2024. gada 1. septembrī un 2025. gada 1. septembrī atkarībā no izglītības programmas un mācību gada, kurā paredzēts uzsākt vai turpināt mācības.
Apstrīdēto normu dēļ Pieteikuma iesniedzējam vairs nebūšot iespējams iegūt pamatizglītību arī dzimtajā mazākumtautību valodā. Iepriekšējā izglītības reforma, kas paredzēja latviešu valodas un mazākumtautību valodas lietojuma proporciju izglītības ieguves procesā, stājās spēkā 2019. gada 1. septembrī. Pieteikuma iesniedzējs paļāvies, ka veiktā reforma būs pēdējā valsts valodas lietojuma reforma mazākumtautību skolās.
Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam, kā arī Satversmes 114. pantam un Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 14. pantam, jo liedz viņam tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu.
Lietas sagatavošanas termiņš: 19.10.2023.
Augstākā tiesa
Administratīvo lietu departaments
Stājies spēkā spriedums, atzīstot par spēkā neesošām starp Autotransporta direkciju un AS “Nordeka” noslēgtās vienošanās par grozījumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumos.
Senāta Administratīvo lietu departaments 8.maijā, rīcības sēdē izskatot akciju sabiedrības “Nordeka” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 2.marta spriedumu, nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo kasācijas sūdzībā nebija norādīti tādi argumenti, kas pamatotu tiesas pieļautu kļūdu lietas izskatīšanā.
Senatoru kolēģija lēmumā norādīja, ka publiskajos iepirkumos ir svarīgi pēc iespējas saglabāt spēkā tos līguma noteikumus, ar kādiem varēja rēķināties iespējamie pretendenti, sagatavojot piedāvājumus. Līdz ar to rajona tiesa pamatoti bija vērtējusi, vai būtiski iepirkuma līguma grozījumi konkrētajā gadījumā bija nepieciešami neparedzamu apstākļu dēļ, proti, vai trešās personas grūtības savlaicīgā izpildes uzsākšanā patiešām ir tādi apstākļi, kurus iepriekš nevarēja paredzēt un novērst.
Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru apmierināts pieteicēju – akciju sabiedrības ‘’CATA” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “TUKUMA AUTO” – pieteikums.
Senāta rīcības sēdes lēmums pieejams šeit.
Apgabaltiesai no jauna jāvērtē Cityparks Latvia un PTAC strīds daļā par noteikto soda naudu.
Senāta Administratīvo lietu departaments 20. maijā, izvērtējot SIA „Cityparks Latvija” kasācijas sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieteicējai noteikto soda naudu. Senāts nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru noraidīts prasījums atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par pieteicējas pieļautu negodīgu komercpraksi un pieteicējas pienākumu pārtraukt šādu praksi, spriedums atstāts negrozīts.
Senāts atzina par pareizu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka PTAC pamatoti konstatēja pieteicējas pieļautu negodīgu komercpraksi un līdz ar to – pamatoti uzdeva pārtraukt šādu negodīgu komercpraksi. Tomēr vienlaikus Senāts norāda, ka tiesas spriedumā nepamatoti atzīts, ka ir pierādīts tas, ka pieteicējas pieļauts negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpums atsevišķās tā izpausmēs ir konstatējams kā vairāku, sistemātisku gadījumu kopums, nevis kā izolēti gadījumi. Tas ir būtisks apstāklis, kas ir ņemams vērā, vērtējot komersantam noteiktās soda naudas samērīgumu. Konkrētajā gadījumā tiesas spriedumā pieteicējai piemērotās soda naudas samērīgums šādā veidā nebija vērtēts.
Lietai ir slēgtas lietas statuss atsevišķu ar komercnoslēpumu saistītu aspektu dēļ.
Krimināllietu departaments
Stājies spēkā notiesājošs spriedums par policista fiktīvu nodarbināšanu un solidāru kaitējuma kompensācijas piedziņu valsts labā.
Senāta Krimināllietu departaments 17.maijā, izskatot divu apsūdzēto un vienas apsūdzētās personas aizstāvja kasācijas sūdzības, atstāja negrozītu Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi trīs lietā apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par policista fiktīvu nodarbināšanu. Ar minēto spriedumu viens apsūdzētais atzīts par vainīgu 13 414,89 eiro izkrāpšanā no Iekšlietu ministrijas Valsts policijas budžeta un sodīts ar naudas sodu 5000 eiro apmērā, savukārt bijušās Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas amatpersonas par minētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu atzītas par vainīgām krāpšanas atbalstīšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodītas ar naudas sodu 6000 eiro un 3500 eiro apmērā. No visiem trim apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 13 414,89 eiro.
Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas konstatēto, ka policijas amatpersonas, apzināti veicinot un slēpjot fiktīvi nodarbinātās personas noziedzīgās darbības, pārkāpa Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos pamatprincipus, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā arī ievērojamu kaitējumu Valsts policijas prestižam. Turklāt, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, tika atbalstīts fiktīvi nodarbinātās personas izdarīts noziedzīgs nodarījums, ar kuru no valsts budžeta līdzekļiem tika izkrāpts iecirkņa inspektora atalgojums 13 414,89 eiro apmērā.
Senāts atzīst par pamatotu kaitējuma kompensācijas solidāru piedziņu no visiem trim apsūdzētajiem, jo zaudējums valstij radies apsūdzēto kopīgas noziedzīgas rīcības rezultātā.
Senāta lēmums pieejams šeit.
Civillietu departaments
Senāts atstāj spēkā apgabaltiesu spriedumus, ar ko noraidītas darbinieku prasības atzīt par prettiesisku viņu atstādināšanu vai dīkstāvi Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā.
Senāta Civillietu departaments 2023. gada 17. maijā atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību trīs lietās, kurās tiesa pārsūdzētajos spriedumos vērtējusi apstākļus par darbinieku atstādināšanu no darba, piemērojot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikumus. Tas nozīmē, ka šajās lietās stājušies spēkā apgabaltiesu spriedumi, kuros cita starpā noraidīti prasījumi, ar kuriem darbinieki lūdza atzīt par spēkā neesošiem darba devēju rīkojumus par atstādināšanu vai dīkstāves noteikšanu.
Vienā no lietām atteikums kasācijas tiesvedības ierosināšanai pamatots ar to, ka gan darba devējas kasācijas sūdzība (jautājumā par darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu), gan darbinieka pretsūdzība (jautājumā par atstādināšanu no darba) pēc būtības ir vērstas uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.
Savukārt divās pārējās lietās Senāta lēmumos sniegts skaidrojums, ka, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikums, ar kuru pamatota darbinieku atstādināšana no darba un kura tiesiskums apstrīdēts kasācijas sūdzībās, ir vispārīgais administratīvais akts, nevis normatīvais akts, tāpēc kontroli pār šī rīkojuma atbilstību tiesību normām varēja veikt vienīgi administratīvā tiesa administratīvā procesa ietvaros, bet vispārējās jurisdikcijas tiesai civillietā nav kompetences vērtēt minētā rīkojuma tiesiskumu.
