Jaunumus apkopoja jurista palīdze Sabīne Stirniņa.

Finanses un apdrošināšana

 

Vērtspapīrošanas likums

Iesniegts Prezidijam: 30.01.2023.

Lai nodrošinātu Regulas Nr. 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka.

Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā.

Saistītie grozījumi:

 

Grozījumi Komercķīlas likumā

Iesniegts Prezidijam: 30.01.2023.

Ar Grozījumiem noteikts, ka akciju sabiedrībām turpmāk būs jāizvēlas viens no diviem akciju uzskaites un reģistrācijas veidiem:

  1. akcijas jāieraksta akcionāru reģistrā, kurš tiks kārtots identiskā veidā kā SIA dalībnieku reģistrs (piemēram, katrai akcijai tiks piešķirts kārtas numurs) un tiks iesniegts Uzņēmumu reģistrā, kur ikviena persona varēs ar to iepazīties, vai
  2. akcijas jāiegrāmato centrālajā vērtspapīru depozitārijā un informācija par lielākajiem akcionāriem jāsniedz Uzņēmumu reģistram paziņojumu veidā.

 

Enerģētika un infrastruktūra

 

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā

Nodots komisijai: 26.01.2023.

Grozījumu mērķis ir sniegt energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma apstākļos papildu atbalsta mehānismus tām mājsaimniecībām, kuras siltumapgādes nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu.

Sašķidrinātās naftas gāzes (propāna-butāna gāze) izmaksu pieaugumu kompensēs līdz 1 tonnai sašķidrinātās naftas gāzes, ja izmaksas pārsniedz 0,91 euro/kg, bet ne vairāk kā 1,29 euro/kg.

Marķētās dīzeļdegvielas (dīzeļdegviela) izmaksu pieaugumu kompensē līdz 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas, ja izmaksas pārsniedz 0,69 euro par litru, bet ne vairāk kā 2,01 euro par litru.

 

Migrācija

 

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā

Nodots komisijai: 26.01.2023.

Ar Grozījumiem tiek rosināts atcelt prasību iedzīvotājiem, kuriem ir Latvijas Republikas pilsoņu vai nepilsoņa pase, obligāti izņemt personas apliecību.

 

Dažādi

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Pieņemts 1. lasījumā: 19.01.2023.

Grozījumi izstrādāti, lai publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus novirzītu valsts nekustamo īpašumu un valstij piekritīgo nekustamo īpašumu uzturēšanas izdevumu segšanai.

 

Grozījumi Augstskolu likumā

Pieņemts 1. lasījumā: 19.01.2023.

Grozījumi paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, tostarp mainot finansēšanas modeli un paredzot jaunu promocijas procesu.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu XIII nodaļu “Doktorantūra,” nosakot vienotu regulējumu:

  • doktorantūras skolas izveidei, funkcijām un uzdevumiem, prasībām kvalitātes nodrošināšanai un novērtēšanai;
  • uzņemšanai doktora studiju programmā;
  • promocijas darbiem, promocijas darbu aizstāvēšanai;
  • promocijas padomes darbībai;
  • doktorantūras finansējumam;
  • kopīgai doktorantūrai ar augstskolām ārvalstīs.

Likumu iecerēts papildināts ar jaunu 43.1 pantu, kas regulēs doktorantu nodarbinātības jautājumus, kā arī 43.2 pantu “Pēcdoktorantūra,” nosakot, ka pēcdoktorantūra ir periods, kas var ilgt 10 gadus no doktora grāda piešķiršanas dienas.

 

Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā

Pieņemts 1. lasījumā: 19.01.2023.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka uz gadu tiek pārcelts termiņš līdz kuram e-lietas platformai jānodrošina tikai tādu pārvērsto dokumentu aprite, kuri apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu.

Tādejādi līdz 2023. gada 31. decembrim iestādes ir tiesīgas atbilstoši procesu normatīvajos aktos noteiktajam publicēt e-lietas platformā pārvērstus dokumentus, kas tiek apliecināti ar elektronisko parakstu.

 

Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā

Nodots komisijai: 19.01.2023.

Grozījumi paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām aģitācijas materiāli var saturēt vai tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

 

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Nodots komisijai: 19.01.2023.

Grozījumi paredz likumā nostiprināt ar Bērna mājas darbību saistītos jautājumus: darbības mērķi un institucionālo ietvaru, kā darbības pamatprincipus. Bērna māja nodrošinās nepieciešamo atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem, tai skaitā saudzīgu nopratināšanu kriminālprocesuālām vajadzībām, kā arī tiks veiktas ārsta apskates un medicīniskā ekspertīze.

Iecerēts, ka Bērna māja Latvijā darbosies kā kompetenču centrs un vienas pieturas aģentūra darbā ar bērniem, kas cietuši noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar vardarbību, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Likumprojektā paredzēti arī citi Bērnu tiesību aizsardzības likuma pilnveidojumi. Paredzēts, ka turpmāk gadījumos, kad bērnu adoptē viņa radinieks vai, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, bērnu var adoptēt uz ārvalsti bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma. Tāpat noteikts, ka par viesģimeni nedrīkst būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.

 

Tiesu prakse

 

Atstāj negrozītu notiesājošo spriedumu krimināllietā saistībā ar kokvilnas kravas piesavināšanos

Senāta Krimināllietu departaments 26. janvārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 14. maija spriedumu, ar kuru trīs personas atzītas par vainīgām apsūdzībā par kokvilnas kravas piesavināšanos. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētais uzņēmējs sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un četriem mēnešiem, viņa dzīvesbiedre ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, un trešā lietā apsūdzētā – ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un diviem mēnešiem. Ar spriedumu divi no apsūdzētajiem atzīti par vainīgiem arī dokumenta viltošanā mantkārīgā nolūkā, bet apsūdzētā uzņēmēja dzīvesbiedre šajā apsūdzībā attaisnota. No apsūdzētajiem par labu cietušajam uzņēmumam solidāri piedzīti 9 094 238,96 euro.

Senāts, izskatot apsūdzētā uzņēmēja un aizstāvju kasācijas sūdzības, atzina, ka apsūdzētie pamatoti atzīti par vainīgiem, un viņu darbības neapšaubāmi liecina par kokvilnas kravas piesavināšanos. Senāts, atstājot negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu, atzina, ka tajā izteiktie secinājumi par piesavināšanos un dokumentu viltošanu pamatoti ar krimināltiesību teorijā un Senāta tiesu praksē izteiktām atziņām.

 

Senāts skaidro patērētāja tiesības prasīt cenas samazinājumu, iegādājoties lietotu automašīnu ar trūkumiem

Augstākās tiesas Civillietu departaments atcēla Zemgales apgabaltiesas 2021. gada 20. maija spriedumu, ar kuru noraidīta patērētāja prasība par pirkuma maksas samazināšanu un pirkuma maksas daļas piedziņu no automašīnu tirgotājas SIA „Automotiv”. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā.

 

Augstākās tiesas atziņas

Senāts norādīja, ka pārdevējam jānodrošina preces atbilstība līguma noteikumiem. Prece nav uzskatāma par atbilstošu līguma noteikumiem, ja tai citastarp nepiemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti gaidīt, ņemot vērā preces raksturu un jebkurus sniegtus publiskus paziņojumus par noteiktām preces īpašībām. Turklāt šīs likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Protams, ka kvalitāte, ko patērētāji var sagaidīt, ir citastarp atkarīga no tā, vai preces ir jaunas vai lietotas, tomēr patērētājs var sagaidīt, ka arī lietota prece pildīs savu pamatfunkciju, ja vien no līguma noteikumiem neizriet pretējais.

Nosakot preces atbilstību līguma noteikumiem, lietotas automašīnas gadījumā nozīme var būt tādiem apstākļiem kā transportlīdzekļa vecums, nobraukums, izmantošanas veids, cena u.c. Tāpat jāņem vērā, ka ceļu satiksmes drošību neapdraudošas automašīnas nolietojums nav atzīstams par lietas trūkumu. Turpretim tāds automašīnas detaļu nolietojums, kas ietekmē satiksmes drošību, var tikt atzīts par preces trūkumu, jo patērētājam ir pamats sagaidīt, ka šādas detaļas būs laikus nomainītas.

Ņemot vērā, ka patērētājam var būt ievērojami apgrūtinoši pierādīt, ka precei bija trūkumi jau tās iegādes brīdi, PTAL 13. panta trešajā daļā ir paredzēta prezumpcija, kas atvieglo patērētājam iespēju pierādīt trūkumu esību. Atbilstoši minētajai normai (redakcijā, kas bija spēkā automašīnas iegādes brīdī), ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes, uzskatāms, ka tā eksistēja preces iegādes dienā, izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.

Senāts secināja, ka apgabaltiesa šo prezumpciju ir nepareizi iztulkojusi un bez likumīga pamata atteikusies piemērot. Senāts uzsvēra, ka patērētājam nav pienākuma izdarīt preces padziļinātu pārbaudi. Proti, tas, ka attiecīgo trūkumu varēja konstatēt, ja pircējs preci būtu padziļināti pārbaudījis pats vai ar trešās personas palīdzību, un ka pircējam tāda iespēja bija, nenozīmē, ka trūkums nav uzskatāms par slēpto trūkumu, un neatbrīvo pārdevēju no atbildības par preces neatbilstību līguma noteikumiem. Līdz ar to apgabaltiesa prasības noraidīšanu kļūdaini pamatojusi ar to, ka prasītājs pirms transportlīdzekļa iegādes pārliecinājās par tā tehnisko stāvokli un viņam bija tiesības par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli pārliecināties brīvi izvēlētā autoservisā.

 

Satversmes tiesa

 

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Civilprocesa likuma regulējumu, kas neparedz iespēju juridiskās personas pilnīgi vai daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas

Lieta ierosināta pēc Britu Virdžīnu Salās reģistrēta komersanta IMEX PROVIDER pieteikuma. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību, vienlaikus lūdzot to daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas.

Pirmās instances tiesas tiesnese minēto lūgumu noraidīja un uzdeva Pieteikuma iesniedzējai samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzēja, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja valsts nodevu mazākā – samazinātajai prasībai atbilstošā – apmērā. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Civilprocesa likums neparedz iespēju atbrīvot privāto tiesību juridiskās personas no valsts nodevas samaksas. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēja nevarot celt prasību tiesā par tādu zaudējumu apmēru, ko tā vēlas pieprasīt no atbildētājas. Tādējādi apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējai pēc būtības liedzot Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai.

 

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Civilprocesa likuma normām, kas neparedz iespēju vispārējās jurisdikcijas tiesām atcelt šķīrējtiesu spriedumus

Lieta ierosināta pēc Krievijas Federācijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VZAIMNIJ KREDIT” pieteikuma. Latvijas Republikā reģistrēta šķīrējtiesa ir taisījusi spriedumu, ar kuru no pieteikuma iesniedzējas par labu kreditoram piedzīts aizdevums un līgumsods. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tā nekad nav slēgusi nekādus darījumus ar kreditoru, kā arī nav bijusi informēta par šķīrējtiesas procesu un nav tajā piedalījusies. Par minēto šķīrējtiesas spriedumu pieteikuma iesniedzēja uzzinājusi no Krievijas Federācijas tiesu informatīvās sistēmas, kurā bija publicēts paziņojums, ka Sanktpēterburgas arbitrāžas tiesā tiks izskatīts jautājums par šķīrējtiesas sprieduma atzīšanu un izpildi Krievijas Federācijā.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Civilprocesa likums noteiktos gadījumos paredz iespēju tiesai atteikt izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, bet ne to atcelt. Šķīrējtiesas spriedumam esot spēkā, pat ja Latvijā tā izpilde tiek atteikta, kreditors varot lūgt sprieduma izpildi citā valstī. Nepastāvot šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas mehānismam situācijā, kurā Pieteikuma iesniedzēja nemaz neesot ar šķīrējtiesas līgumu atteikusies no konkrētās lietas izskatīšanas vispārējās jurisdikcijas tiesā, Pieteikuma iesniedzējai tiekot liegtas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai.