Kopš privatizācijas par sertifikātiem beigām Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši reti investējuši akcijās – vai tā būtu vietējā “Madara”, Igaunijas “Enefit” vai amerikāņu “Apple”. Bet pēdējā laikā interesi pilnīgi var nosaukt par dziestošu. Viens no iemesliem, par ko reti runā publiski, ir tāds, ka Latvija tiek uztverta kā “piefrontes valsts”. 2025. gadā tam nāks klāt vēl viena problēma – ir paaugstināts kapitāla pieauguma nodoklis.
Šī nodokļa paaugstināšana nesakrīt ar valdības vēlmi atbalstīt kapitāla tirgus, saka advokātu biroja “Sorainen” partneris Jānis Taukačs. Viņš teic, ka savā Tax Stories podkāstā uzdevis šo jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (“Jaunā Vienotība”), kurš tikai noplātījis rokas.
Tagad daži domās par vērtspapīru tirdzniecību, izmantojot Latvijas firmu, SIA – tad nodoklis par izmaksātajām dividendēm paliek 20% apmērā, saka Taukačs. Tiesa, ja gada laikā dividenžu izmaksas vai kopējo ienākumu summa pārsniedz 200 tūkstošus eiro, tad likme pieaug līdz 23% (tai summas daļai, kas pārsniegs 200 tūkstošus). Kopumā šis variants der salīdzinoši lieliem investoriem, citādi neatmaksāsies papildu izdevumi, arī par grāmatvedību. “Manuprāt, par to var sākt domāt tie, kuriem kapitāla pieaugums ir 200 tūkstoši un vairāk,” saka Taukačs.
Kļūt par rezidentu citā valstī, kur kapitāla pieauguma nodoklis ir zemāks, ir reāla iespēja, taču jāuzmanās, uzskata Taukačs: “Ja konkrētajā gadījumā būs piemērojama nodokļu konvencija, tad skatīsies ne tikai uz to, kur dzīvo pats cilvēks, bet arī uz to, kur dzīvo viņa ģimene, kur iet skolā bērni, kur viņam ir bizness, un tā tālāk. Protams, visu var izdarīt, bet es piecu procentu dēļ no valsts projām nebrauktu.
Un jebkādu procentu gadījumā neaizbrauktu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pie mums nodokļu likmes vēl ir adekvātas.”
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
