Latvijas tiesību akti

Rakstu autors: Raivis Liberts

Grozījumi IIN likumā

30.oktobrī Saeima 1.lasījumā atbalstīja 2025.gada valsts budžeta projektu, tai skaitā atbalstot jau iepriekš ziņotos budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļautos grozījumus IIN likumā.

Grozījumi likumā ‘Par valsts sociālo apdrošināšanu’

Līdz ar 2025.gada valsts budžeta pieņemšanu 1.lasījumā, Saeima 1.lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar grozījumiem tiek pagarināts pārejas perioda īpašais nodokļa režīms autoratlīdzības saņēmējiem līdz 2027.gada 31.decembrim, kā arī līdz 105 300 euro tiek palielināts VSAOI un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmērs turpmākajiem trīs gadiem (no 2025. līdz 2027.gadam)

 

Rakstu autore: Elza Gusāre

Pieņemts Valsts ieņēmumu dienesta likums (spēkā ar 2026.gada 1.janvāri)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 6.februāra sēdes protokola Nr.6, 33.§ “Informatīvais ziņojums “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”” paredzēts izslēgt no VID funkcijām un uzdevumiem:

  • VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus (nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību), kā arī
  • Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumus (nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam).

Tādēļ nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Tomēr, tā kā grozījumi tiktu izdarīti likuma lielākajā daļā un likuma teksts tādējādi kļūtu grūti uztverams, ir pieņemts lēmums izstrādāt jaunu likumu nevis grozījumu likumprojektu.

Līdz ar to, ar 2026.gada 1.janvāri likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” aizstās “Valsts ieņēmumu dienesta likums”.

Valsts ieņēmumu dienesta likums ir izstrādāts, lai koncentrētā veidā atrunātu tikai būtiskākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, tādējādi likumu veidojot pēc iespējas īsāku un vienkāršāk uztveramu.

Saistībā ar minētā likuma spēkā stāšanos:

Arī šajos likumos ietvertais regulējums un grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, izņemot grozījumus Kriminālprocesa likuma 386. un 387. pantā saistībā ar VID Iekšējās drošības pārvaldes funkciju un uzdevumu nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī šo funkciju institucionālo piekritību, kas savukārt stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī (Kriminālprocesa likuma grozījumi 386. un 387. pantā saistībā ar Nodokļu un muitas policijas izveidi un tās funkciju institucionālo piekritību stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī).

 

Rakstu autore: Kristīne Erele

Steidzamības kārtībā tiek virzīti vairāki likumprojekti.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Grozījumi PVN likumā paredz izslēgt šobrīd PVN likumā noteikto termiņu PVN samazinātās likmes 12% apmērā piemērošanai pārtikas produktu piegādēm (svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem u.c.). Pārejas noteikumu 30.punkts noteica, ka šī samazinātā PVN likme būs spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim. Ja likumprojekts tiks apstiprināts, grozījumi stāsies spēkā ar 01.01.2025.

Vienlaikus, Zemkopības ministrijai ir uzdots izvērtēt samazinātās PVN likmes piemērošanas efektivitāti un līdz 2028.gada 1.jūnijam sagatavot informatīvo ziņojumu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz konkrēto produktu cenām galapatērētājiem, tai skaitā salīdzināt cenas attiecīgajiem produktiem reģionālā līmenī.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Likumprojektā ir paredzēts noteiktām ar akcīzes nodokli apliekamām precēm akcīzes nodokļa likmju un piemērošanas izmaiņas sākot ar 01.01.2025, tāpat arī 2025., 2026. un 2027.gadā. Likmju paaugstināšana ir saistīta ar valsts budžeta līdzekļu palielināšanu, daļēji, lai kompensētu darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu. Likumprojekts paredz sekojošas izmaiņas:

  1. paaugstināt akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem un dabasgāzei, ko izmanto par degvielu vai kurināmo, piemēram:
    • Bezsvina benzīns par 1000 l: 2024.g. – 509 EUR, 2025.g. – 532 EUR; 2026. un 2027.g.-555 EUR (salīdzinot zemākas likmes nekā Igaunijā),
    • Svinu saturošs benzīns par 1000 l: 2024.g.- 594 EUR, 2025.g.- 617 EUR, 2026 un 2027.g. 640 EUR (salīdzinot Lietuvā būs augstākas likmes ar nākamo gadu);
    • Dīzeļdegviela par 1000 l: 2024.g. 414 EUR, 2025.g. – 440,5 EUR, 2026. un 2027.g. – 467 EUR (salīdzinot ar Igauniju zemākas likmes ir Latvijā);
  2. atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu naftas naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā, nosakot nodokļa limi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo
  3. paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g uz 100 ml: 2024.g. – 7,4 EUR, 2025.g. 11 EUR, savukārt bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukra saturu virs 8 g uz 100 ml: 2024.g. -17,5 EUR, bet 2026.g. – 21 EUR;
  4. paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum, ar 2025.gada 1.martu un 2026. un 2027.gadā. Piemēram, vīns līdz 6% par 100 l – 2024.g. 70 EUR, 2025.g. 77 EUR, 2026.g. – 85 EUR un 2027.g. 89 EUR (salīdzinot ar Lietuvu, Latvijā ir zemākas likmes);
  5. paaugstināt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem 2025.g., 2026.g. un 2027.g.;
  6. noteikt degvielas limitu no 3.valsts iebraucošā komerciālā transportlīdzekļa standarttvērtnēs ne vairāk kā 200 litru apjomā (aizliegts būs iebraukt Latvijā, ja apjoms pārsniegs).

 

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Likumprojekts paredz paaugstināt nodokļa likmes akmeņoglēm, koksam un brūnoglēm.

 

Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likumā

Likumprojekts paredz palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%, sākot no 2025.gada, noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu – kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri, un palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%, sākot no 2027.gada.

Izmaiņas stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.

 

Latvijas tiesu prakse

Rakstu autors: Oļegs Spundiņš

Priekšnodokļa atskaitīšana par neapliekamu darījumu (A420218420)

Lietas faktiskie apstākļi

Pieteicēja pieprasīja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atmaksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par atlīdzību (100 000,00 euro apmērā), kuru tā samaksāja Latvijas komercuzņēmumam par tā atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām uz nekustamā īpašuma iegādi izsolē. Pieteicēja plānoja šo nekustāmo īpašumu izmantot nomas pakalpojumu sniegšanai. VID atteica PVN atmaksu, pamatojot, ka darījums nav tieši saistīts ar apliekamiem darījumiem.

Pieteicējas argumenti:

  • Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu: Tā kā nekustamā īpašuma iegādes mērķis bija izmantot to savā saimnieciskajā darbībā – iznomājot to, kas ir PVN apliekams darījums, pieteicēja uzskatīja, ka tai ir tiesības uz priekšnodokļa atmaksu, jo iegādātais īpašums tiks izmantots apliekamo darījumu nodrošināšanai atbilstoši PVN likuma priekšnoteikumiem.
  • Samaksātā atlīdzība saistīta ar saimniecisko darbību: Pieteicēja apgalvoja, ka Latvijas komercuzņēmuma atteikšanās no pirmpirkuma tiesībām ir priekšnoteikums nekustamā īpašuma iznomāšanai, tādēļ šī atlīdzība ir daļa no nomas pakalpojuma pašizmaksas un iekļauta nomas maksas apmēra noteikšanā.
  • Eiropas Savienības Tiesas prakse: Pieteicēja atsaucās uz EST tiesu praksi, kurā atzītas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību kopumā, pat ja tieša saikne ar konkrēto apliekamo darījumu nav konstatēta.

VID un apgabaltiesas argumenti:

  • Atteikšanās no pirmpirkuma tiesībām ir saistīta ar neapliekamu darījumu: VID norādīja, ka darījums par Latvijas komercuzņēmuma atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām ir tieši saistīts ar nekustamā īpašuma pirkumu. Savukārt lietotā nekustamā īpašuma iegādes darījums nav apliekams ar PVN, un tāpēc priekšnodokļa atskaitīšana nav pieļaujama. Turklāt, šim darījumam nav tiešas saiknes ar pieteicējas iegādātā nekustamā īpašuma iznomāšanu.
  • Pierādījumu trūkums par izmaksu iekļaušanu nomas maksā: Apgabaltiesa uzskatīja, ka pieteicēja nav pierādījusi, ka atlīdzība par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām ir iekļauta nomas maksā.

Senāta secinājumi:

  • Nepilnīgs pierādījumu izvērtējums: Apgabaltiesa nav ņēmusi vērā pieteicēja iesniegto nomas pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu, kurā atlīdzība par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām ir norādīta kā daļa no saimnieciskās darbības izmaksām. Secīgi, apgabaltiesa nebija pienācīgi pārbaudījusi, vai izdevumi par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām ir daļa no pieteicējas saimnieciskās darbības. Senāts atzina, ka apgabaltiesa, ignorējot pierādījumus par nomas pakalpojuma pašizmaksu, pieļāva kļūdas lietas izskatīšanā.
  • EST judikatūra: Senāts atzina, ka pastāv atskaitīšanas tiesības arī tad, ja konkrētiem izdevumiem nav tiešas saiknes ar noteiktu darījumu, bet tie kalpo saimnieciskās darbības nodrošināšanai kopumā. Līdz ar to apgabaltiesa nebija pilnībā izvērtējusi šīs judikatūras nozīmi.

Noslēgums:

Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu atkārtotai izskatīšanai.

Ņemot vērā konkrētajā lietā apskatītos jautājumus, secināms, ka šādos gadījumos nodokļu maksātājiem VID un tiesai ir jāsniedz pēc iespējas detalizētāka informācija un pierādījumi, kas apliecina saimnieciskās darbības izdevumu saistību ar plānojamiem apliekamajiem darījumiem. Arī atziņas EST tiesu praksē var būtiski stiprināt nodokļu maksātāju argumentāciju un to tiesisko interešu aizsardzības efektivitāti gan iestādē, gan tiesā.

 

Kārtējais pierādījums VID rīcībā esošā instrumenta (uzņēmuma pārejas tiesību institūts) efektivitātei (A420218724)

Aplūkošu pavisam svaigu Administratīvās rajona tiesas nolēmumu (Lēmums) par uzņēmuma pāreju, kā arī izskaidrošu tā būtiskākos aspektus un secinājumus.

Ievads

Uzņēmuma pārejas institūts ir ļoti efektīvs tiesiskais instruments. Nodokļu kontekstā šis tiesību institūts paredz, ka, mainoties uzņēmuma īpašniekam vai tā struktūrai, jaunajam īpašniekam pāriet arī iepriekšējā īpašnieka nodokļu saistības. Lēmumā analizētajā lietā Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatēja, ka uzņēmums B ir pārgājis uz uzņēmumu A un tādējādi arī nodokļu parāds EUR 98 097,08 apmērā jāsedz pēdējam.

Lēmuma pamats un izšķirošie faktori

Tiesa izvērtēja dažādus faktorus, kas norāda uz uzņēmuma pāreju:

  1. Savstarpējā īpašumtiesību un vadības sakritība – abu uzņēmumu vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir viena persona.
  2. Darbības veida un adreses sakritība – abiem uzņēmumiem bija identisks darbības profils būvniecības nozarē, kā arī vienāda juridiskā adrese.
  3. Darbinieku un klientu pārņemšana – vairāki uzņēmuma B darbinieki pēc nodarbinātības izbeigšanas sāka strādāt uzņēmumā A, saglabājot līdzīgas funkcijas. Darbinieku kustība notika tieši pēc VID tematiskās pārbaudes veikšanas uzņēmumā B un lēmuma par papildu nodokļu maksājumu noteikšanu. Tāpat arī daži no galvenajiem klientiem, tostarp Vācijas uzņēmums, turpināja sadarbību ar jauno uzņēmumu – A.
  4. Vienota infrastruktūra un kontaktinformācija – abi uzņēmumi izmantoja vienu un to pašu IP adresi, telefona numuru un e-pasta adresi.

Juridiskais pamatojums

Šādu lietu kategorijā VID operē ar Komerclikuma 20. panta pirmajā daļā ietverto regulējumu – uzņēmuma pārejas gadījumā jaunais ieguvējs uzņemas visas saistības, kas bijušas iepriekšējā uzņēmumā, ja šīs saistības kļuvušas izpildāmas piecu gadu laikā pēc pārejas. Tādējādi, veidojoties uzņēmuma pārejas elementu kopumam, saistības uzreiz tiek pārņemtas arī no nodokļu tiesību perspektīvas, neatkarīgi no tā, vai jaunais uzņēmums ir iegādājies visus aktīvus vai tikai pieņēmis darbā darbiniekus. Šajā sakarā piebilstams, ka atbilstoši atziņām judikatūrā uzņēmuma pārejas kritēriji ir vērtējami katrā konkrētajā gadījumā, un var krasi atšķirties no gadījuma uz gadījumu.

Tiesas secinājumi

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa norādīja, ka uzņēmuma pārejas konstatēšanai nav nepieciešams, lai pārietu visi iepriekšējā uzņēmuma aktīvi – pietiek ar to, ka jaunajam uzņēmumam pāriet tāds aktīvu un nemateriālo labumu kopums, kas ļauj tam turpināt iepriekšējo darbību. Šajā lietā tiesa konstatēja, ka uzņēmums A de facto pārņēma būtiskus elementus, kas tam ļāva īstenot to pašu darbību, ko veica uzņēmums B, izvairoties no nodokļu saistību izpildes.

Tiesa atzina, ka VID izvērtēja faktu kopumu atbilstoši judikatūrā noteiktajām vadlīnijām, kas paredz analizēt gan tiesiskas, gan faktiskas sakritības un to ietekmi uz uzņēmuma ekonomiskās identitātes saglabāšanos.

Tiesa noraidīja sūdzību, uzskatot, ka A bija apzināti organizējusi uzņēmuma pāreju, lai izvairītos no nodokļu parāda segšanas, un līdz ar to ir uzskatāma par atbildīgu nodokļu saistību izpildē.

Praktiski secinājumi

No šī sprieduma kārtējo reizi var secināt, ka:

  • Veicot darbības ar uzņēmuma aktīviem, darbiniekiem un klientiem, jāņem vērā iespējamie riski saistību pārņemšanai.
  • Ja jaunā uzņēmuma struktūra un darbības modelis ir cieši saistīti ar iepriekšējo, pastāv būtisks risks, ka tas tiks uzskatīts par uzņēmuma pāreju, līdz ar to tiks pārņemtas arī saistības.
  • Uzņēmuma pārejas izvērtēšanā noteicoša ir faktiska uzņēmuma turpināšana jaunā veidolā. Pat atšķirīgs nosaukums vai dažu aktīvu nenodošana negarantē, ka VID un tiesa nenovērtēs visu apstākļu kopumu kā uzņēmuma pāreju.

Tiesas lēmums vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc rūpīgas rīcības plānošanas un saistību apzināšanās, kad notiek reorganizācijas procesi vai uzņēmuma struktūras maiņa. Uzņēmumiem un to vadītājiem ir būtiski nodrošināt skaidru un dokumentētu procesu, kas neizraisa aizdomas par ļaunprātīgu nodokļu vai citu saistību neizpildi.

 

Vai Ministru kabinets drīkst atņemt likumā noteiktās personas tiesības? (A420265320)

Strīda būtība

Pieteicējs, kas saņēmis nekustamo īpašumu dāvinājumā no pirmās pakāpes radinieces, vēlāk to atsavināja. VID aprēķināja kapitāla pieaugumu, par īpašuma iegādes vērtību nosakot tā kadastrālo vērtību atsavināšanas brīdī. VID neņēma vērā pieteicēja ieguldījumus nekustamajā īpašumā, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 899, kas šādu iespēju liedz, ja iegādes vērtība ir noteikta kā kadastrālā vērtība.

Pieteicējs apstrīdēja šādu pieeju, norādot, ka Ministru kabinets ar šādu regulējumu ir pārsniedzis likumdevēja pilnvaras.

Tādējādi strīda centrā ir jautājums par to, vai Ministru kabineta noteikumi var ierobežot vai mainīt likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta pirmajā daļā tieši noteiktās nodokļu maksātāja tiesības.

Senāta apsvērumi

Ministru kabineta pilnvarojuma robežas: Senāts norādīja, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 39. pantā Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību, tomēr šis pilnvarojums neļauj ierobežot nodokļa maksātāja likumā noteiktās tiesības. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta pirmā daļa skaidri paredz, ka kapitāla pieauguma aprēķinā jāņem vērā ieguldījumu vērtība, kas Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 netika ievērots. Tātad, Ministru kabinets ir sašaurinājis likumā ietverto materiālo tiesību normu, tādējādi atņemot nodokļa maksātājam likumdevēja noteiktās tiesības. Līdz ar to noteikumu Nr. 899 85.1 punkts neatbilst likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta pirmajai daļai.

Kapitāla pieauguma aprēķināšanas būtība: Kapitāla pieauguma aprēķins balstās uz trim komponentēm: atsavināšanas cenu, iegādes vērtību un ieguldījumu vērtību. Ja ieguldījumi netiek ņemti vērā, palielinās nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, kas ir pretrunā ar likuma mērķi un būtību.

Senāts atzina, ka, liedzot iespēju kapitāla pieauguma aprēķinā izmantot likumā paredzētos izdevumus, tiek nepamatoti palielināts pieteicēja nodokļu slogs.

Interesanta nianse

Senāts nodeva apgabaltiesai lietu jaunai izskatīšanai, un noteica, ka izskatot lietu no jauna, apgabaltiesai jāpārbauda ne vien tas, vai pieteicējs ir pierādījis nekustamajā īpašumā veiktos ieguldījumus un to apmēru, bet arī tas, vai pieteicējs pēc nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem nav aktualizējis nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Ja tas tā ir, tad nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtība kapitāla pieauguma noteikšanā tomēr nav ņemama vērā.

Secinājumi

Senāta spriedums uzsver normatīvo aktu hierarhijas ievērošanas nozīmi un aizsargā nodokļu maksātāju tiesības. Ministru kabinetam, izstrādājot noteikumus, ir rūpīgi jāievēro likumdevēja noteiktās robežas, lai izvairītos no pārsūdzību izraisītiem konfliktiem. Šis precedents uzskatāmi atklāj nepieciešamību pēc precīzas normu interpretācijas un valsts institūciju savstarpējās kompetences līdzsvarošanas.

Secīgā uzņēmuma pāreja (A420212324)

Lietas būtība

Iesniedzēja apstrīdēja VID lēmumu par 100 041,44 euro nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, pamatojoties uz uzņēmuma pārejas faktu. VID uzskatīja, ka 1. un 2. sabiedrības (SIA „TAG Būve” un SIA „TAG Serviss”) saistības pārgājušas uz Iesniedzēju sakarā ar secīgu uzņēmuma pāreju. Iesniedzēja argumentēja, ka:

  1. Uzņēmuma pāreja nav pierādīta;
  2. VID lēmums pieņemts pēc noteiktā procesuālā termiņa;
  3. 1. un 2. Sabiedrības nodokļu parādi bija dzēsti pirms VID sākotnējā lēmuma izdošanas.

Tiesas vērtējums

  1. Uzņēmuma pārejas kritēriji

Tiesa atgādināja, ka uzņēmuma pāreja saskaņā ar Komerclikuma 20. pantu ietver aktīvu un saistību nodošanu, kas ļauj jaunajam subjektam turpināt saimniecisko darbību. Šajā lietā VID pamatojās uz šādiem faktoriem:

  • Amatpersonu un dalībnieku saistība starp visām trim sabiedrībām;
  • Vienādu saziņas līdzekļu un juridiskās adreses izmantošana;
  • Līdzība uzņēmumu darbības veidos;
  • Pārņemti darījumu partneri un darbinieki.
  1. Procesuālais termiņš

Kaut arī VID lēmums tika pieņemts ar 7 dienu kavējumu, tiesa atzina, ka šis pārkāpums nav būtisks, jo tas nesamazināja tiesību aizsardzības iespējas iesniedzējai un neietekmēja lēmuma tiesiskumu pēc būtības.

Tiesa akcentēja, ka Iesniedzēja nav norādījusi, kādu būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu radījusi 7 dienas vēlāka Lēmuma izdošana, līdz ar to šādi apstākļi nenorāda uz būtisku procesuālo pārkāpumu un pretēji sūdzībā norādītajam neietekmē Lēmuma tiesiskumu.

Secinājumi un nozīme nodokļu tiesībās

Šis lēmums akcentē vairākas svarīgas tēzes:

  1. Uzņēmuma pārejas konstatācija var balstīties uz apstākļu kopumu, nevis tikai formālām vienošanām par aktīvu nodošanu.
  2. Procesuālo termiņu pārkāpumi VID darbībā ne vienmēr ietekmē administratīvā akta spēkā esamību.
  3. Parādu piedziņaiespējama arī secīgas uzņēmuma pārejas gadījumā, pat ja uzņēmuma nodevējs ir likvidēts.

Šis precedents ir nozīmīgs komersantiem uzņēmumu restrukturizācijas kontekstā. Tas uzsver nepieciešamību rūpīgi izvērtēt saistību pārņemšanas riskus, ievērojot uzņēmumu pārejas tiesiskos aspektus.

 

Rakstu autore: Natālija Ķīse

No apstākļiem līdz līdzdalībai – kā tiesa vērtē iesaisti uzņēmējdarbības veikšanā, kas atbalsta izvairīšanos no nodokļu nomaksas?

Atgriezīsimies pie Augstākās tiesas nodokļu krimināllietas, kas jau aprakstīta oktobra nodokļu vēstīs, taču šoreiz apskatīsim tiesas vērtējumu par līdzdalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā – izvairīšanās no nodokļu nomaksas – un, kā līdzdalības nostiprināšanu lietā sekmē apstākļi un pierādījumi par apsūdzēto iesaisti uzņēmējdarbības veikšanā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2018. gadam persona A (A) kā trīs uzņēmumu faktiskais valdītājs uzņēmumā esošos naudas līdzekļus pārskaitīja no viena uzņēmuma otram, neveicot uzrādīto nodokļu apmaksu pilnā apmērā, tādējādi bezdarbības viedā izvairījās no nodokļu nomaksas, kā rezultātā nodarīja valstij zaudējumus 2 505 516,85 euro lielā apmērā.

Apelācijas instances tiesa ir konstatējusi, ka personas B (B) un C (C), pārstāvot A uzņēmumus, atvērot kontus bankās, parakstot dokumentus un veicot citas ar uzņēmumu saimniecisko darbību saistītas darbības, nodrošinājuši, lai A varētu turpināt uzņēmējdarbību, saņemt kredītus bankās, tādējādi sekmējuši vēl lielāku nodokļu parādu rašanos.

Apsūdzēto aizstāve paudusi pretēju uzskatu. B un C nav atbalstījuši izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet gan atzīstami par piesaistītiem noziedzīgajam nodarījumam, jo abi apsūdzētie uzņēmumos amatus ieņēmuši formāli, nav pieņēmuši lēmumus, nav pārzinājuši uzņēmumu materiālo stāvokli, saimniecisko darbību un grāmatvedību.

Savukārt, no tiesvedības laikā konstatētā izriet, ka apsūdzētie B un C ir parakstījuši dokumentus pie valsts amatpersonām un bankās, veikuši uzņēmumu reģistrāciju pēc A lūguma un jau sākotnēji zinājuši un devuši savu piekrišanu tam, ka faktisko uzņēmējdarbību veiks tieši A, bet B un C būs jāparaksta attiecīgi dokumenti. Tāpat B un C bankās atvēruši norēķinu kontus attiecīgajiem uzņēmumiem un, skaidri zinot, ka nekādu uzņēmējdarbību uzņēmumos neveiks, sevi norādījuši kā patiesā labuma guvējus. Turklāt abi apsūdzētie A vienpersoniskai lietošanai nodevuši arī no VID saņemtos piekļuves datus, apzinoties, ka paši šajā sistēmā nekādus datus neievadīs. Senāts šajā sakarā norāda, ka šādas darbības apsūdzētie izdarījuši ar tiešu nodomu un piekrīt, ka B un C atbalstīja A izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Senāts arī uzsver, ka līdzdalība noziedzīgā nodarījumā un piesaiste tam ir nošķirami jēdzieni, kas viens otru izslēdz. Atšķirībā no līdzdalības noziedzīgā nodarījumā piesaistība tam ir personas tāda tīša darbība vai apzināta bezdarbība, kas ir saistīta ar citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi to izdarīt. Piesaistībā izdarītās darbības vai apzināta bezdarbība neatrodas cēloņsakarībā ar noziedzīgo nodarījumu, jo neizraisa noziedzīgo rezultātu. Personas, kuras darbība vai bezdarbība veido piesaistību noziedzīgam nodarījumam, nodoms neaptver apzinātu palīdzību personai, kura tieši izdara noziedzīgo nodarījumu.

Senāts: Muitas parāds nav dzēšams, ja preces aiz pirmās muitas iestādes ievestas ES teritorijā un vēlāk atgrieztas kontrolei

Senāts izskatīja krimināllietu, šoreiz saistītu ar muitas parāda dzēšanas problēmjautājumu, kur persona apsūdzēta par muitošanai pakļauto preču ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā no Baltkrievijas lielā apmērā, nedeklarējot tās. Persona sodīta ar 6490 euro naudas sodu un tai piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā.

Lietā par apsūdzētā nedeklarēto preci muitas un robežsardzes amatpersonām bija zināms jau automašīnas sākotnējās apskates laikā muitas kontroles punktā, taču automašīna tika izlaista ārpus muitas punkta, tā tika novērota, apturēta netālu no kontroles punkta un robežsargu pavadībā nogādāta atkārtotai (padziļinātai) kontrolei. Apgabaltiesas ieskatā apsūdzētā nodokļu parāds par muitas iestādē konfiscētām precēm faktiski ir dzēšams atbilstoši ES Muitas Kodeksam, jo apsūdzētā ievestās kontrabandas preces faktiski nav nonākušas ES dalībvalsts teritorijā sakarā ar to aizturēšanu un izņemšanu pirmajā muitas iestādē, tās nav nokļuvušas apgrozījumā un ietekmējušas ES kopējo tirgu. Valsts ieņēmumu dienesta kaitējuma kompensācijas pieteikums noraidīts.

Senāts šādai interpretācijai nepiekrīt. Senāts norāda, ka, nosakot muitas kontroles punkta šķērsošanas brīdi, izejot caur „zaļo koridoru”, ir jāņem vērā pašas personas nepārprotams nodoms nedeklarēt preci. Robežsardzes amatpersonu dienesta pienākumu pildīšana un informētība par to, ka apsūdzētais Latvijas muitas teritorijā pretlikumīgi ieved muitošanai pakļautās preces, automašīnas izlaišana pēc tās apskates pirmajā muitas iestādē, novērošana ārpus muitas kontroles punkta, apturēšana aptuveni 1,5 km attālumā no muitas kontroles punkta un atkārtota (padziļināta) kontrole neietekmē personas nodomu pretlikumīgi ievest preci un apstākli, ka apsūdzētais ir šķērsojis pirmo muitas iestādi.

Gadījumā, ja preces aizturētas aiz pirmās muitas iestādes, tad tās ir ievestas ES teritorijā un atbilstoši ES Muitas Kodeksam muitas parāds nav dzēšams.

 

ES tiesu prakse

Raksta autore: Dace Everte

Vai zemesgabala pārdošana ar jau uzbūvētiem pamatiem ir uzskatāma par “apbūves zemes” piegādi PVN direktīvas izpratnē? (C‑594/23 (Dānija))

NSS iegādājās nekustamo īpašumu, kas līdz tam tika izmantots kā kempings. Pēc tam NSS to sadalīja vairākos zemesgabalos un dažos no šiem zemesgabaliem tika ierīkoti pieslēgumi elektroenerģijai, ūdenim, apkurei un kanalizācijai. Pēc tam 2010.gadā uz dažiem no zemesgabaliem tika sākta pamatu būvniecība.

NSS nodeva īpašumtiesības uz 16 zemesgabaliem, uz kuriem bija pamati, citai sabiedrībai un pēc tam šie zemesgabali tika pārdoti privātpersonām. Vēlāk:

  • uz 5 no zemesgabaliem uz 2010. gadā uzbūvētajiem pamatiem tika uzcelta dzīvojamā ēka;
  • 8 citos zemesgabalos tika uzcelta dzīvojamā ēka, bet ne uz 2010. gadā ielietajiem pamatiem;
  • uz 3 zemesgabaliem vēl joprojām atrodas 2010. gadā uzbūvētie pamati, bet uz tiem nav uzcelta neviena ēka.

Dānijas nodokļu iestādes uzdeva NSS samaksāt PVN par sešpadsmit zemesgabalu, uz kuriem atrodas pamati, piegādi, uzskatot, ka tā ir ar PVN apliekama “apbūves zemes” piegāde.

EST tika uzdots jautājums: vai PVN direktīvai atļauj dalībvalstij tāda zemesgabala piegādi, uz kura piegādes brīdī atrodas iepriekš uzbūvēti pamati un uz kura tikai pēc tam citi īpašnieki ir uzcēluši dzīvojamo ēku, atzīst par apbūves zemesgabala pārdošanu, kurai piemēro PVN?

EST spriedums: zemesgabala, uz kura piegādes dienā bija tikai dzīvojamo ēku pamati, piegādes darījums ir “apbūves zemes” piegāde PVN direktīvas izpratnē.

 

Ārzemēs

Raksta autore: Aija Lasmane

Eiropas Komisija izbeidz valsts atbalsta izmeklēšanu Fiat, Amazon, Starbucks lietās

2024.gada 28.novembrī Eiropas Komisija ir izbeigusi trīs padziļinātas valsts atbalsta izmeklēšanas par transfertcenu nodokļu nolēmumiem, ko Luksemburga piešķīrusi Fiat un Amazon un Nīderlande piešķīrusi Starbucks. Pēc ES tiesu spriedumiem Komisija konstatēja, ka nodokļu nolēmumi uzņēmumiem nepiešķīra selektīvas priekšrocības.

2015. un 2017. gadā Komisija uzskatīja, ka Luksemburga ir piešķīrusi selektīvas nodokļu priekšrocības uzņēmumiem Fiat un Amazon, bet Nīderlande uzņēmumam Starbucks, pārkāpjot ES valsts atbalsta noteikumus. Katrā gadījumā Komisija konstatēja, ka attiecīgās valsts nodokļu iestādes izdotais nodokļu nolēmums mākslīgi samazināja katra uzņēmuma samaksāto nodokli un tādējādi piešķīra tam selektīvu priekšrocību salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem.

Komisijas sākotnējos lēmumus visās trijās lietās ES tiesas galu galā atcēla, un tāpēc attiecīgās padziļinātās izmeklēšanas palika atklātas. Ņemot vērā ES tiesu norādījumus, Komisija ir pieņēmusi trīs galīgos lēmumus, ar kuriem slēdz padziļināto izmeklēšanu un apstiprinot, ka, piešķirot attiecīgos nodokļu nolēmumus, Luksemburga un Nīderlande nepiešķīra šīm Fiat, Amazon un Starbucks selektīvas nodokļu priekšrocības pretēji ES valsts atbalsta noteikumiem.

 

Raksta autore: Dace Everte

Publicēts monētu saraksts, ko uzskata par investīciju zeltu

2024. gada 5.novembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts to zelta monētu saraksts, kuras atbilst PVN direktīvas (2006/112) 344. pantā noteiktajiem kritērijiem un kuras tiks uzskatītas par ieguldījumu zeltu 2025.gadā. Sarakstā ir norādītas monētas, kuru piegāde ir atbrīvota no PVN, jo tās uzskata par ieguldījumu zeltu. Tomēr, ja monēta nav iekļauta sarakstā, tās piegāde joprojām būs atbrīvota no nodokļa, ja monēta atbilst PVN direktīvā (2006/112) noteiktajiem atbrīvojuma kritērijiem.

Saraksts ir izveidots alfabētiskā secībā pēc valstu nosaukumiem un monētu nominālvērtībām. Vienā un tajā pašā monētu kategorijā monētas ir uzskaitītas pēc valūtas vērtības pieauguma. Pilns 2025. gada saraksts ar zelta monētām, kuras PVN vajadzībām uzskata par ieguldījumu zeltu, ir pieejams šeit.

 

 

 

Informē VID

Raksta autors: Raivis Liberts

Publicētie un aktualizētie VID materiāli

 

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!