Nākamgad būs jaunas PVN sistēmas izmaiņas visā ES
Latvijā sācis cirkulēt PVN likuma apjomīgu grozījumu projekts, kas saistīts ar e-komercijas no trešajām valstīm stingrāku regulēšanu. Eiropas komisija tikko vīrusa dēļ ierosinājusi projekta ieviešanu ES atlikt no nākamā gada sākuma uz jūliju. Tā kā vēl ir laiks to pastudēt sīkāk, tad par to kādā no turpmākajiem mūsu nodokļu ziņu izlaidumiem. Tik atgādināšu, ka šis apjomīgais PVN projekts skar tādus jautājumus, kā:
- vienas pieturas principu (visas ES PVN saistības iespējams kārtot tik vienā no ES valstīm) ieviešana e-komercijā, pakalpojumu piegādēm patērētājiem, kā arī importam;
- jaunu šādas deklarācijas veidlapu,
- tālpārdošanas (distance sales) sliekšņa atcelšana (šobrīd Latvijā – EUR 35k, izņemot akcizēto preču piegādes);
- 22 EUR mazvērtīgo preču (bez PVN) piegādes sliekšņa atcelšana;
- tirdzniecības e-platformu atbildību par tirgotāju PVN saistībām, kas šajās platformās pārdod savas preces;
- 10 tūkstošu sliekšņa ieviešanu mikrouzņēmumiem attiecībā uz visiem iepriekš minētajiem noteikumiem.
Izskatās, ka digitālo pakalpojumu nodoklim ES būs būt
Vēl par jaunumiem Eiropā būtu vērts zināt, ka Ungārija (0,1-2,5%; no 1.5.2020., teikts, ka tikai uz Covid-19 krīzes laiku) šogad ievieš nodokli e-komercijai. Tās ir sekas virknei nesenu attiecīgo ES tiesas spriedumu, kuros ES tiesa nav atradusi pretrunas šim nodoklim ar ES tiesībām. Tas droši vien pavērs slūžas digitālā nodokļa plašākai ieviešanai arī citās ES valstīs. Cik zināms, Latvijā šīs iniciatīvas apsīka, redzot Francijas centienus aplaužoties pret ASV pret-pasākumiem.
Vērts pasekot arī FM izstrādātajām nodokļu politikas pamatnostādnēm
Būs interesanti pavērot, kuras aizkulišu cīņas prevalēs arī Latvijā turpmāk. Kādam būs jāmaksā rēķinu par vīrusa sagādāto ballīti. Tik digitālais nodoklis diez vai būs šai ziņā glābiņš – drīzāk šiem jautājumiem atbildes meklējamas FM jau februārī izplatītajās vadlīnijās par nodokļu politikas pamatnostādnēm turpmākajiem 4 gadiem (21.-25.), kur pat pirms vīrusa krīzes parādījušies visādi brīnumi, tādi kā grozījumi dabas resursu nodokļa sistēmā, īpaši neslēpjot, ka to mērķis ir valsts maka pildīšana, nevis kādu dabas aizsardzības jautājumu risināšana. Par laimi, cita starpā, arī mūsu veiktā pētījuma rezultātā DRN trakākās izmaiņas nu pazudušas no projektiem.
Vai būt samazinātajam PVN augļiem, restorāniem un e-izdevumiem
Interesanti, ka jau šī gada izskaņā beigsies EK noteiktais 3 gadu termiņš 5% PVN likmes piemērošanai Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Pēc neoficiālām ziņām FM šobrīd nodarbojas ne vien ar vadlīnijās norādīto, piemēram, par samazināto likmi e-grāmatām un e-žurnāliem, bet arī restorāniem, u.t.t. Starp citu, Vācija tikko nolēmusi atbalstīt restorānus un turpmāko gadu ļaut tiem atgūties ar 7% PVN likmi. Mums ir arī ideja, kā jau tagad varētu FM & VID piespiest piemērot 12% likmi e-grāmatām, ja kādam tas ir interesanti.
Brexit
Starp citu, vēl pirms vīrusa bija tāda aktualitāte kā Brexit. Dažas ES valstis jau paziņojušas, ka tirgotājiem no Lielbritānijas tirdzniecībai attiecīgajā ES valstī nepieciešams līdz gada beigām nozīmēt fiskālo pārstāvi. To paredz PVN likums un direktīva attiecībā uz trešo valstu tirgotājiem, par kuriem fiskālie pārstāvji uzņemas PVN nomaksas atbildību. Fiskālie pārstāvji ir obligāti nepieciešami 19 no 27 ES valstīs. Pie mums trešo valstu uzņēmumi var reģistrēties kā PVN maksātāji arī bez fiskālo pārstāvju starpniecības, tomēr izmantojot fiskālo pārstāvju pakalpojumus, trešo valstu uzņēmumi var nereģistrēties Latvijā kā PVN maksātāji. Arī Sorainen sadarbības partneri sniedz šādus pakalpojumus visā ES. Starp citu, vai pamanījāt, ka Ziemeļīrija, kaut arī ir daļa no Lielbritānijas, uz 4 gadu pārejas periodu (pēc 1..1.2021.) saglabās ES PVN režīmu (tātad – preču piegāde uz Londonu būs imports, bet uz Rīgu – piegāde ES).
Vajadzīgi kādi no minētajiem dokumentiem? Rakstiet mums!
Ja kādam nepieciešams nosūtīt jebkurus no šajā (vai iepriekšējos) nodokļu ziņu izlaidumā minētajiem dokumentiem, padodiet ziņu un labprāt bez maksas to nosūtīsim.
