2020. gadā Eiropas Savienība (ES) pieņēma Kolektīvo interešu aizsardzības direktīvu,[1] kas ietilpst “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” politikas pakotnē. Efektīvi patērētāju aizsardzības noteikumi palielina patērētāju iepirkšanās apjomu, veicinot tirdzniecību un tirgus attīstību. Tamdēļ ES ir spērusi soli uz priekšu un ieviesusi patērētāju tiesību kolektīvo aizsardzību un pārstāvības prasības.

Direktīva dod tiesības organizācijām vai valsts iestādēm kolektīvi pārstāvēt patērētāju grupu pret uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tās ir nacionāla līmeņa vai pārrobežu prasības. Direktīva tika pieņemta 2020. gada 20. decembrī, un tās prasības ir jāpiemēro no 2023. gada 25. jūnija.

Kas ir pārstāvības prasības?

Pārstāvības prasība ir juridisks mehānisms, kas ļauj celt kopīgu prasību pret uzņēmumu to patērētāju vārdā, kuru tiesības tas ir pārkāpis. Kvalificētās organizācijas šo patērētāju vārdā var iesniegt prasības valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs, lai piemērotu aizlieguma vai tiesiskās aizsardzības pasākumus. Aizlieguma  pasākumu mērķis ir pārtraukt tirgotāju nelikumīgu praksi, savukārt tiesiskās aizsardzības pasākumi ietver naudas atmaksu, preču apmaiņu vai labošanu.

Tiesīgās iestādes: īpašas prasības, kas jāievēro

Tiesīgās iestādes ir jebkura īpaši atzīta privāto tiesību organizācija vai valsts iestāde, kas pārstāv patērētāju intereses. Tai ir jāatbilst likumā noteiktiem kritērijiem, piemēram, tai ir:

  • jābūt juridiskai personai;
  • jābūt bezpeļņas organizācijai;
  • jābūt neatkarīgai, un to nedrīkst ietekmēt personas, kas nav patērētāji, jo īpaši tirgus dalībnieki;
  • jāatklāj tās organizatoriskā, vadības un biedru struktūra, mērķi, darba metodes un darbības.

Ieguvumi patērētājiem un jauni izaicinājumi uzņēmumiem

Direktīvas mērķis ir mazināt problēmas, kas var atturēt patērētājus no tiesiskās aizsardzības, piemēram, finansiālās izmaksas. Tā kā direktīva pieļauj trešo personu finansējumu, pat patērētāji ar zemiem ienākumiem var pievienoties prasībai. Pārstāvības prasība arī atvieglo procesuālo slogu, jo visu prasības sagatavošanas darbu veic kvalificētā organizācija. Tādējādi, direktīva patērētājiem tiesību aizsardzību padara pieejamāku.

Savukārt uzņēmumiem tas nozīmē, ka var pieaugt celto prasību skaits un to apmērs patērētāju tiesību pārkāpumu gadījumos, kā arī var palielināties pārrobežu lietu skaits. Lai izvairītos no iespējamām kolektīvajām prasībām, uzņēmumiem rūpīgi jāseko līdzi tiesību normu ievērošanai, kā arī katras ES valsts nacionālo prasību ievērošanai, tai skaitā, tādās jomās kā datu aizsardzība, ceļošana un tūrisma, finanšu pakalpojumi, enerģētika un telekomunikācijas, kā arī vispārējie patērētāju tiesību aizsardzības akti.

Ieviešana Latvijā: grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civilprocesa likumā

Latvija direktīvas prasības pārņems, grozot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un Civilprocesa likumu. Līdz šim Latvijas likumdošanā šāds kolektīvās prasības mehānisms  nepastāvēja.

Tiesīgās iestādes

Patlaban Patērētāju tiesību aizsardzības likums jau ietver tiesisko regulējumu patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām. Biedrību regulējums tiks grozīts, lai pielāgotu direktīvas saturam. Atbilstoši grozījumu projektam, Latvijā tiesīgo iestāžu kritēriji neatšķirsies no direktīvā noteiktajiem kritērijiem – tām jābūt bezpeļņas organizācijām, neatkarīgām u.tml.

Aktīvās izvēles mehānisms

Latvijā tiks ieviests aktīvās izvēles mehānisms – tiesīgās iestādes pārstāvēt varēs tikai tos patērētājus, kuri būs iesnieguši pieteikumu, pilnvarojot to pārstāvēt patērētāju. Tas tādēļ, ka Latvijas tiesību sistēma neparedz zaudējumu atlīdzinājumu nenoteiktam patērētāju skaitam, neizvērtējot katra patērētāja individuālos zaudējumus.

Strīda risināšana ārpus tiesas

Grozījumi paredz, ka tiesīgajai iestādei ir pienākums nodrošināt uzņēmumam iespēju strīdu atrisināt bez tiesas. Lēmuma pieņemšanas termiņš, kas nosakām uzņēmumam, piedāvājot slēgt izlīgumu, nedrīkst būt īsāks par 30 dienām.

Trešo personu finansējums

Ar grozījumiem tiek izstrādāti noteikumi tiesvedības finansējumam, ko tiesīgās iestādes drīkst saņemt no trešām personām. Bez tam tiesīgās iestādes var tikt finansētas arī no valsts budžeta līdzekļiem, kas šim mērķim piešķirti Patērētāju tiesības aizsardzības centram.

Kā pagaidām noris ieviešana

Lai gan direktīvas prasību pārņemšanas termiņš bija 2022. gada 25. decembris, Latvija, tāpat kā vairākas citas ES valstis, to vēl nav paspējušas izdarīt, un ieviešanas process joprojām turpinās. Šobrīd likumprojekti, ar kuriem paredzēts grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un Civilprocesa likumu ir sākotnējā likumdošanas stadijā un atrodas atbildīgajā ministrijā. Līdz ar to, likumprojektu saturā ir iespējamas izmaiņas, un priekšā vēl ir garš likumdošanas ceļš direktīvas ieviešanai.

[1] Kolektīvo interešu aizsardzības direktīvas oficiālais nosaukums ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK.