Pedagogiem bērnu izglītošana pieprasa kļūt arvien radošākiem. Lai arī nevaram sūdzēties par informācijas trūkumu un iespējām, aktuāli kļūst riski pārkāpt tiesību normas, kuras regulē citu autoru darbu izmantošanu. Apskatam autortiesības skolā – ko drīkst un no kā jāizvairās?

Kāpēc tas ir svarīgi

Mūsdienās, kad jebkāda veida saturs ir viegli pieejams, var būt grūti atšķirt, kas no piedāvātā ir legāls, ko ar iegūto saturu drīkstu darīt, bet kādas situācijas saucamas par pārkāpumu.

Kā skaidro zvērināta advokāta palīgs zvērinātu advokātu birojā “Sorainen” Santa Prauliņa, tad sabiedrībā kopumā izpratne par autortiesībām nav tik laba, kā gribētos:

“Līdz ar to pedagogi neizmanto visas tās iespējas, kuras varētu, un pārkāpj noteikumus, kurus pārkāpt nevajadzētu. Turklāt bieži vien tas notiek neapzināti, nezināšanas dēļ. Lai arī likuma panti ikvienam ir brīvi pieejami, tie ne vienmēr tiek atspoguļoti saprotamā un viegli lasāmā valodā. Drīzāk valda neziņa – kas tieši ir autortiesības un kāda katram no mums šajā tematā ir loma.”

Autortiesību ievērošana ir ētikas jautājums. Un, par to domājot, vajadzētu paraudzīties uz situāciju caur savu emociju prizmu.

“Mēs katrs par savu darbu gribam saņemt godīgi nopelnītu samaksu. Veltot savam darbam laiku un enerģiju, esam pelnījuši saņemt atlīdzību. Es uz autortiesību pārkāpumiem iesaku skatīties tāpat kā uz jebkuru zādzību. Paņemot kaut ko bez atļaujas, mēs pārkāpjam likumu. Tā tas notiek arī ar autortiesību un blakustiesību objektiem un tiesībām uz tiem. Noteikti nevajadzētu dzīvot ar apziņu, ka neviens pārkāpumu nepamanīs. Jā, iespējams, nepamanīs. Bet tas parādīs, cik godīgi esam cits pret citu, kāds ir mūsu ētiskais kompass. Turklāt šādi pārkāpumi autoram var radīt finansiālus zaudējumus,” uzsver Santa Prauliņa.

Autortiesības skolā – kas jāzina skolotājiem

Autortiesību likums ļauj izmantot autoru darbus bez autora piekrišanas un neveicot par to samaksu, ja darbi daļēji vai pilnā apmērā tiek izmantoti mācību procesa nodrošināšanā ilustrēšanas mērķim nekomerciālā nolūkā.

Tās ir situācijas, kad darbu vai to fragmentu izmantošana atbalsta, bagātina vai papildina mācību procesu. Tādā veidā pedagogi var izmantot gan populārus multfilmu tēlus, gan literatūras darbus, darba lapas un citus autoru darbus, lai nodrošinātu izglītības procesu. Tas atļauts, ievērojot noteikumu – šāda izmantošana notiek izglītības iestādē vai citā vietā, kurā īsteno izglītības programmu, vai drošā elektroniskā vidē, kas pieejama tikai izglītojamiem un personām, kas īsteno izglītības programmu, piemēram, klasē stundā vai ievietojot e-klasē.

Legālas satura izmantošanas nosacījumi

  • Izmantojot citu autoru darbus (daļēji vai pilnā apmērā), jānorāda darba autors, darba nosaukums un avots, kur šī informācija ir iegūta. Tās ir autora neatņemamas tiesības tikt norādītam un atzītam par autoru. Piemēram, ja skolotājs izmanto dzejoli, tad jānorāda dzejoļa autors un atsauce uz grāmatu, no kuras dzejolis ņemts.
  • Autortiesības netiek piemērotas autortiesību darbiem, kas ir senāki par 70 gadiem pēc autora nāves vai attiecībā uz blakustiesību objektiem (izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu, raidorganizāciju un preses izdevēju tiesības) – 50 gadus pēc to publicēšanas.
  • Ja ir vēlme izmantot autora darbu publiskā vidē un/vai no tā gūt peļņu, tas jāsaskaņo ar autoru. Ar darba autoru jāvienojas par taisnīgu samaksu un abām pusēm izdevīgiem darba izmantošanas nosacījumiem.
  • Ja darba autors nav zināms, to var mēģināt noskaidrot kolektīvās pārraudzības organizācijās AKKA/LAA vai LAIPA (atkarībā no darba veida), kas nodrošina autortiesību un/ vai blakustiesību subjektu (piemēram, dziesmu autoru vai dziesmu izpildītāju utt.) mantisko tiesību pārvaldību. Tomēr jāņem vērā, ka darbu autoru meklēšana nav kolektīvo pārvaldības iestāžu uzdevums.
  • Pie kolektīvās pārraudzības organizācijām jāvēršas arī tad, ja tās pārstāv konkrētu autoru un ir vēlme šī autora darbu iekļaut mācību materiālā, kuru plānots tālāk pārdot un no tā gūt peļņu. Tādā gadījumā ar kolektīvās pārvaldības iestādi tiek noslēgts līgums par darba izmantošanu un veikta samaksa par tā izmantošanu. Ja konkrēto autoru un/vai darbu nepārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nepieciešams vērsties pie autora vai tā tiesību pārņēmējiem (piemēram, mantiniekiem, ja autors ir miris), lai personīgi vienotos par darba izmantošanu.
  • Skolotājs drīkst kopēt mācību grāmatas vai burtnīcas lapas un izsniegt tās skolēniem mācību procesā. Tomēr jāpievērš uzmanība, ka šādas kopijas tālāk skolēni nedrīkst pavairot.

Tāpat nav pieļaujama situācija, ka tiek nokopēta tik apjomīga grāmatas vai darba burtnīcas daļa, ka izglītības iestādei vairs nav intereses to iegādāties un autors cieš zaudējumus.

Ar pilno rakstu varat iepazīties izdevumā “Pirmsskolā”.