Ar grozījumiem ES Regulā Nr. 833/2014 (Regula), kas tika pieņemti 2023. gada 18. decembrī stājās spēkā jauni Eiropas Savienības (ES) sektorālo sankciju noteikumi, ar kuriem ar 2024. gada 20. martu tiek uzlikts pienākums dažādu kategoriju preču eksportētājiem savos pirkuma vai piegādes līgumos ietvert punktu, kas aizliedz saņēmējam/importētājam no trešās valsts tālāk reeksportēt (nodot) šīs preces uz Krieviju vai izmatošanai Krievijā.
Šo jauno grozījumu mērķis ir apkarot ES sektorālo sankciju apiešanu gadījumos, kad sankcijām pakļautās preces no ES tiek eksportētas uz trešajām valstīm (it īpaši, Krievijas kaimiņvalstīm), taču vēlāk no šīm trešajām valstīm tālāk nonāk Krievijā. Praksē jau daudzi ES preču eksportētāji savos līgumos paredz reeksporta aizliegumu, tomēr minēto grozījumu rezultātā šī eksportētāju labā prakse tiek pārvērsta par juridisku pienākumu.
Preces un valstis, uz kurām attiecas jaunie noteikumi
Ierobežojumi attiecas uz visiem eksportētājiem, kas, piemēram, eksportē bremžu uzlikas un bremžu diskus, lodīšu un cita veida gultņus, antenas un reflektorus, kā arī dažādas elektropreces, tādas, kā iespiedshēmas, integrālās shēmas, diodes, tranzistori, kontaktdakšas un kontaktligzdas, u.c. preces. Pilns preču saraksts ir atrodams Regulas XI, XX, XXXV un XL pielikumā, kā arī Regulas (ES) Nr. 258/2012 I pielikumā
Augstāk minēto preču eksportētājiem savos līgumos ir jāaizliedz preces saņēmējam preces tālāk reeksportēt uz Krieviju, ja eksportētājs (ES uzņēmums) eksportē preces ārpus ES, izņemot Regulas VIII pielikumā uzskaitītās partnervalstis, kas ir ASV, Japāna, Apvienotā Karaliste, Dienvidkoreja, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande, Norvēģija un Šveice.
Aizlieguma ieviešanas termiņš un pārejas periods
Visiem līgumiem, kuri tiek noslēgti no 2024. gada 20. marta (ieskaitot) ir jāparedz preču reeksporta uz Krieviju aizliegums. Līgumiem, kuri ir noslēgti pirms 2023. gada 19. decembra tiek piemērots viena gada pārejas periods līdz 2024. gada 19. decembrim vai līdz datumam, kad konkrētais līgums zaudē savu spēku, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk. Līgumos, kuri ir noslēgti pēc 2023. gada 19. decembra, šis aizliegums jāiekļauj līdz 2024. gada 20. martam.
Ar terminu “līgums” šajā kontekstā tiek saprasta saistība starp pusēm, ar kuru puses ir vienojušās par visām darījuma sastāvdaļām, kas nepieciešamas tā spēkā esamībai, piemēram, cena, daudzums, piegādes datumi, izpildes kārtība utt.
Citi būtiski noteikumi
Eksportētājam ir pienākums nodrošināt, ka konkrētais līgums satur arī atbilstošus tiesību aizsardzības līdzekļus par šī aizlieguma pārkāpšanu. Praksē tas visbiežāk varētu izpausties kā eksportētāja tiesības vienpusēji izbeigt līgumu vai piemērot līgumsodu, taču puses var izvēlēties arī citus tiesību aizsardzības līdzekļus. Šādā gadījumā līgumsodam ir jābūt atbilstošam pārkāpuma būtībai. Tas nozīmē, ka līgumsods nevar būt tikai simbolisks, jo tam ir jābūt pietiekami efektīvam, lai apturētu konkrētās personas no šī aizlieguma pārkāpšanas.
Eksportētājam ir pienākums ziņot attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, tiklīdz tam ir kļuvis zināms par šī aizlieguma pārkāpumu no trešās valsts darījumu partnera puses. No 2024. gada 1. aprīļa šī kompetentā iestāde Latvijā būs Finanšu izlūkošanas dienests.
Sankciju noteikumi neparedz precīzu formulējumu, kādam vajadzētu izskatīties šim aizliegumam reeksportēt preces uz Krieviju un eksportētājiem ir piešķirta rīcības brīvība izvēlēties aizlieguma formulējumu, kas visvairāk atbilst līgumiskajām attiecībām ar konkrēto saņēmēju. Galvenā prasība ir, lai šis formulējums pēc savas būtības atbilst Regulas 12.g panta prasībām. Papildus tam, Eiropas Komisija iesaka līgumā paredzēt, ka šis aizliegums ir būtisks līguma noteikums. Ja tiek slēgts jauns līgums par preču piegādi, aizliegums ir jāparedz, ieviešot tajā attiecīgu punktu, savukārt, ja pušu starpā līgumiskās attiecības jau ir nodibinātas, puses var izvēlēties veikt grozījumus esošajā līgumā vai noslēgt jaunu līgumu.
