Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Natālija Ķīse.
Publiskie iepirkumi un projekti
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā
Likumprojekta Nr. 580/Lp14 Statuss: Izsludināts (04.06.2024.)
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi noteikt jaunu Publisko iepirkumu likuma piemērošanas izņēmumu, atvieglojot ekspertu un speciālistu pakalpojumu iegādi saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenojamos attīstības sadarbības projektos, kas nepieciešams, lai attīstības sadarbības projektu īstenotājs varētu efektīvi un kvalitatīvi īstenot Latvijas nacionālā finansējuma, Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentu un citu ārvalstu finansētāju finansētos attīstības sadarbības projektus.
Patērētāju tiesību aizsardzība
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr. 575/Lp14 Statuss: Izsludināts (04.06.2024.)
Ar šiem grozījumiem tiks papildināts Patērētāju tiesību aizsardzības likums, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ir ABLV Bank bankas, vai bankas, kas atrodas līdzīgā juridiskā situācijā, klientiem un ir iesaistīti bankas likvidācijas procesā.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījums likumā “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”
Likumprojekta Nr. 611/Lp14 Statuss: Izsludināts (05.06.2024.)
Grozījumi likumā “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” ir nepieciešami, lai paredzētu likumā “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” noteiktā nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā rīcību ar atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu”
Noteikumu projekta Nr. 24-TA-528 Statuss: Saskaņošana
Grozījumu mērķis ir standartu LVS 1077:2023 “Dzīvojamo māju teritorijas, būvkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālā apskate un tehniskā apkope” noteikt par obligāti piemērojamu, jo tas satur viennozīmīgas prasības, nosakot detalizētāku kārtību un kritērijus, kas būtu jāievēro veicot teritorijas, būves pamatkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālās apskates, tehniskās apkopes un kārtējos remontdarbus, kā arī veicot vizuālo apskati pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām.
Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”
Likumprojekta Nr. 12/Lp14 Statuss: Izsludināts (07.06.2024.)
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši “Grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” izdarīt grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, izslēdzot no tā tiesību normas, kas regulē piespiedu nomu, izņemot tās, kas nosaka lietošanā esošo zemes platību.
Būves īpašniekam uz likuma pamata turpmāk būs pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs būs četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaistīs nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.
Līdzīgi grozījumi likumprojektam Nr. 12/Lp14 izsludināti arī:
Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”
Likumprojekta Nr. 21/Lp14 Stauss: Izsludināts (07.06.2024.)
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā
Likumprojekta Nr. 55/Lp14 Stauss: Izsludināts (07.06.2024.)
Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”
Likumprojekta Nr. 16/Lp14 Stauss: Izsludināts (07.06.2024.)
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”
Likumprojekta Nr. 19/Lp14 Stauss: Izsludināts (07.06.2024.)
Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā
Likumprojekts Nr. 288/Lp14 Statuss: Pieņemts 3.lasījumā (30.05.2024.)
Grozīt Kadastra likumu, nodrošinot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu publicēšanu atvērto datu veidā, atteikšanos no atļaujas (piemēram, licences) saņemšanas pirms datu izmantošanas, pilnveidot regulējumu kadastrālajā vērtēšanā, būvju un apgrūtinājumu reģistrācijā, servitūta teritorijas dzēšanā, ziņu sniegšanā Kadastra informācijas sistēmai, pakalpojumu ierosināšanā, informācijas izsniegšanā, kadastra datu aktualizācijā atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos un datu labošanā.
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Likumprojekts Nr. 196/Lp14 Statuss: Pieņemts 3.lasījumā (30.05.2024.)
Likumprojekta mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tiktu nodrošināta sekmīga dzīvojamo māju pārvaldīšana, kā arī sasniegti Eiropas Savienībā izvirzītie energoefektivitātes mērķi.
Tāpat ar likumprojektu paredzēts noteikt aizsardzību attiecībā uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.
Datu aizsardzība
Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr. 533/Lp14 Stauss: Izsludināts (07.06.2024)
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19.oktobra Regulas (ES) 2022/2065, proti, Digitālo pakalpojumu akta, prasību izpildi. Tas paredz papildināt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu ar jaunu nodaļu, kas:
- Nosaka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde, kas uzrauga Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu.
- Nosaka digitālo pakalpojumu koordinatora uzdevumus, pilnvaras, lēmumu pārsūdzēšanas kārtību Digitālo pakalpojumu akta uzraudzībā un sadarbību ar citām iestādēm.
- Nosaka atbildību par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem.
Migrācija
Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekta Nr. 490/Lp14 Stauss: Izsludināts (07.06.2024.)
Tiesību akta projekta mērķis ir ierobežot negodprātīgus uzaicinātājus (darba devējus), paredzot tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti, tādējādi mazinot arī Latvijas reputācijas riskus.
Ilgtspēja
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums
Likumprojekts Nr. 625/Lp14 Statuss: Iesniegts Saeimā (07.06.2024.)
Likumprojektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2022/2464/ES. Tā mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr. 633/Lp14 Statuss: Iesniegts Saeimā (07.06.2024.)
Likumprojekts izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2022/2464 un nodrošinātu, ka gada pārskata sastāvdaļā vadības ziņojumā iekļauj ilgtspējas ziņojumu, kas izriet no Direktīvas 2022/2464 un likumprojektā “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums” iekļautām tiesību normām.
Līdzīgi grozījumi likumprojektam Nr. 633/Lp14 izsludināti arī:
Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr. 632/Lp14 Statuss: Iesniegts Saeimā (07.06.2024.)
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā
Likumprojekta Nr. 631/Lp14 Statuss: Iesniegts Saeimā (07.06.2024.)
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr. 630/Lp14 Statuss: Iesniegts Saeimā (07.06.2024.)
Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā
Likumprojekta Nr. 627/Lp14 Statuss: Iesniegts Saeimā (07.06.2024.)
Grozījumi Grāmatvedības likumā
Likumprojekta Nr. 626/Lp14 Statuss: Iesniegts Saeimā (07.06.2024.)
Aizsardzība
Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā
Likumprojekts Nr. 603/Lp14 Statuss: Pieņems 1.lasījumā (30.05.2024.)
Grozījumi nepieciešami, lai noteiktu par materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšanu atbildīgās iestādes, precizētu likumā lietoto terminoloģiju nodrošinājuma jomā, kā arī precizētu vairākus jautājumus, kas saistīti ar jaunsargu interešu izglītības programmas un valsts aizsardzības mācības īstenošanu.
Banku un finanšu tiesības
Grozījums Kredītiestāžu likumā
Likuprojekts Nr. 543/Lp14 Statuss: Pieņemts 2.lasījumā (06.06.2024.)
Likumprojekta pieņemšana veicinās finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekts Nr. 586/Lp14 Statuss: Pieņemts 1.lasījumā (30.05.2024.)
Likumprojekta mērķis ir noteikt pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pirms 2024. gada 30. decembra un kurus atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID, darbībai un minēto subjektu uzraudzības un kontroles institūciju maiņu pēc Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas datuma. Likumprojekts arī paredz noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iekļaušanu finanšu iestāžu kategorijā atbilstoši Regulas Nr. 2023/1113 prasībām.
Dažādi
Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā
Likumprojekts Nr. 577/Lp14 Statuss: Izsludināts (04.06.2024.)
Ar likumprojektu ir plānots grozīt Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas, kas satur atsauces uz spēku zaudējušajiem de minimis atbalsta regulējumiem, nodrošinot to atbilstību pašreiz un turpmāk spēkā esošajiem Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem tiesību aktiem de minimis atbalsta piešķiršanai.
Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā
Likumprojekts Nr. 557/Lp14 Statuss: Pieņemts 2.lasījumā (30.05.2024.)
Ar likumprojektu tiek saskaņots ar Civillikumā (likuma redakcijā uz 2024. gada 1. jūliju) un likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” ietvertajiem grozījumiem par atteikšanos no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā. Vienlaikus Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā tiek veikti atsevišķi grozījumi civilstāvokļa aktu reģistrācijas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Nacionālās kiberdrošības likums
Likumprojekts Nr. 553/Lp14 Statuss: Pieņemts 2.lasījumā (30.05.2024.)
Likumprojekta mērķis ir uzlabot kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest NIS2 direktīvā noteiktos pasākumus.
Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā
Likumprojekta Nr. 518/Lp14 Statuss: Pieņemts 2.lasījumā (30.05.2024.)
Likumprojekta mērķis ir nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā, nodrošinot vienotas brīvprātīgā darba politikas izstrādi un koordinēšanu, kā arī informatīvā atbalsta sniegšanu, lai sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un veicinātu sabiedrības līdzdalību brīvprātīgā darba aktivitātēs.
Grozījums likumā ‘Par Valsts ieņēmumu dienestu’
Likumprojekts Nr. 468/Lp14 Statuss: Pieņemts 3.lasījumā (30.05.2024.)
Likumprojekta mērķis noteikt Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli par tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kā arī no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izslēgt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, jo pilnvarojumu paredzēts noteikt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā.
Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā
Likumprojekts Nr. 467/Lp14 Statuss: Pieņemts 3.lasījumā (30.05.2024.)
Likumprojekta mērķis noteikt Valsts ieņēmumu dienestu, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības kā kompetentās iestādes rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kā arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā.
Augstākā tiesa
Senāts: policijas amatpersonai vienmēr jāuzvedas tā, lai saglabātu sava amata godu
Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā par pieteicējam (policijas amatpersonai) piemēroto disciplinārsodu – atvaļināšanu no dienesta. Pieteicējs bija iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts viņa prasījums atcelt viņam piemēroto disciplinārsodu. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts uzsvēra, ka policijas amatpersonai vienmēr jāuzvedas tā, lai saglabātu sava amata godu.
Saskaņā ar apgabaltiesas konstatēto pieteicējs kā Valsts policijas amatpersona ārpus darba laika iesaistījās konfliktā un nodarīja privātpersonai miesas bojājumus. Šādā veidā tika pārkāpts pienākums ievērot normatīvos aktus un ētikas principus. Diskreditējot sevi kā policijas amatpersonu un Valsts policiju kā iestādi, kā arī mazinot uzticību valsts pārvaldei, pieteicējs nodarīja būtisku kaitējumu Valsts policijas reputācijai un prestižam. Apgabaltiesa atzina, ka pieteicējam piemērotais disciplinārsods ir samērīgs.
Senāts, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, pievienojās apgabaltiesas spriedumā secinātajam, ka pieteicēja rīcība, kā policijas amatpersonai fiziski uzbrūkot privātpersonai (iesitot personai pa seju un ar to nodarot miesas bojājumus) nav savienojama ar dienestu Valsts policijā.
Stājas spēkā spriedums, ar kuru par mantas izkrāpšanu no komercsabiedrības notiesāts tās izpilddirektors
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru par komercsabiedrības mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, notiesāts tās izpilddirektors. Apsūdzētais sodīts ar sabiedrisko darbu uz 160 stundām. No viņa par labu komercsabiedrībai piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 2199 eiro.
No pārsūdzētā apgabaltiesas sprieduma izriet, ka komercsabiedrības izpilddirektors iesniedza valdes loceklim priekšlikumu par lielākas darba algas noteikšanu dēlam, paaugstinot to no 7 uz 733 eiro. Izpilddirektors apzinājās, ka priekšlikums ir nepatiess un darbus, par kuriem paredzēts noteikt algas paaugstinājumu, viņa dēls neveiks. Lai nodrošinātu regulāru algas saņemšanu, apsūdzētais darba uzskaites sarakstos par trim mēnešiem norādīja nepatiesu informāciju, proti, ka dēls attiecīgajā laika periodā strādājis 7 vai 8 stundas dienā. Apsūdzētais rīkojās mantkārīgā nolūkā, jo komercsabiedrības budžeta līdzekļus, kuri kā darba alga nepamatoti tika izmaksāti dēlam, saņēma pats un rīkojās ar tiem pēc saviem ieskaitiem, gūstot materiālu labumu.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts konstatēja, ka aizstāvis atkārto apelācijas sūdzības motīvus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un argumentēti noraidījusi. Aizstāvja kasācijas sūdzībā izklāstītie argumenti faktiski pauž neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūto pierādījumu attiecināmību, ticamību un pietiekamību, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likumā noteiktajam.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums par mēģinājumu nodrošināt personām iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru četri apsūdzētie notiesāti par to, ka mantkārīgā nolūkā, personu grupā, apzināti mēģināja nodrošināt vairākām personām iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Vienam no apsūdzētajiem piespriesta brīvības atņemšana uz astoņiem mēnešiem, savukārt pārējiem trim – uz vienu gadu. Visiem apsūdzētajiem uz gadu atņemtas tiesības ieņemt amatus pasažieru pārvadājumu jomā. Tā kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīki – divas automašīnas un viens mobilais telefons – pieder citām personām, no apsūdzētajiem, kas tos izmantoja, piedzīta to vērtība.
Saskaņā ar pārsūdzētajā spriedumā ietverto noziedzīgā nodarījuma aprakstu apsūdzētie norunātajā vietā sagaidīja astoņus nelegālos migrantus, kas nelikumīgi šķērsoja Latvijas Republikas robežu no Baltkrievijas teritorijas, nolūkā nodrošināt viņiem nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, ar automašīnu aizvedot uz Vāciju. Nolūks nerealizējās, jo Valsts robežsardzes amatpersonas apsūdzētos aizturēja.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senās konstatēja, ka divu apsūdzēto aizstāves atkārto apelācijas sūdzībās ietvertos argumentus par soda bargumu, tomēr pretēji aizstāvju norādītajam apelācijas instances tiesa ir vērtējusi noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgo personības, kā arī soda mērķi.
