Epizodes audio ieraksts pieejams ŠEIT.

 

Vai jaunā budžeta pieņemšanas brīdis nav atbilstošs, lai par nodokļu sistēmu un tās pārmaiņām aprunātos ar Finanšu ministru? Taču, kā parasti, arī šajā sarunā atradīsiet arī citas garšīgas tēmas.

Man vismaz bija baudījums klausīties ministra plašo skatījumu uz dzīvi, Latvijas attīstību un, protams, nodokļiem. Sarunā ar Finanšu ministru Arvilu Ašeradenu runājām par sekojošām tēmām.

Par pašu Arvilu

  • par sapni par medijiem skolas laikā: latviešu poētisko dokumentālo kino, Latvijas filmiņu Straume, Atmodas izdošanu, nonākšanu Dienā;
  • motivāciju būt par ministru.

Par politiku un ceļu uz Latvijas attīstību

  • lēmumus jāpieņem, balstoties uz pētījumiem un datiem, ne tik daudz viedokļiem;
  • kā iziet no politisko partiju 4 gadu cikla, kas parasti pārvēršas par 2 gadu produktivitātes ciklu (jo 1.gadā tik jaunievēlētie politiķi veido valdību un apgūst saimniecību, bet 4. – gatavojas nākamām vēlēšanām):
    • Nacionālās attīstības plāna attīstību kā Rovanniemi procesu vs. uz pētniecības institūtu pētījumu pamata veidotu tiltu uz nākotni;
    • Nacionālās (profesionāļu) padomes, kas nav balstītas uz politiskiem cikliem;
  • Latvija ir veidota 2,5 milj. cilvēkiem – pie šī brīža cilvēku skaita valsts pārvaldi u.c. infrastruktūru uzturēt kļūst nesamērīgi dārgi;
  • par Hariju Poteru un vīziju par Latviju:
    • nogurušo Latviju
    • vērtībās (godīgums, atklātība) un zināšanās balstītu sociāli atbildīgu valsti;
    • tikko birokrātija regulē inovācijas, mēs netiekam no vietas;
    • birokrātija rada bailes – ja cilvēkiem ir bailes, nekas nemainīsies;
    • jābūt drosmīgiem, cilvēkiem jāeksperimentē, jādomā un jādara, nebaidoties kļūdīties;
  • par sadarbību starp valsts pārvaldi un biznesu;
    • jātaisa būtiskas pārmaiņas civildienestā, piemēram, katram ir tiesības uz 2 politiskiem cikliem amatā un tad jānotiek rotācijai; rotāciju periodā priekšroka tiem, kas bijuši privātajā sektorā.

Arvils Ašeradens par nodokļiem

  • par disertāciju Mākslas akadēmijā, kā radošie cilvēki redz, kā jāmaksā nodokļus: 6-7 alternatīvas, kur jāizpēta 20+ dokumentus, kas rezultējas ar beigās aizvērtu datoru;
  • par grozījumiem darbaspēka nodokļos un ko vēl varētu sagaidīt pēc tam,
  • kas un kādēļ notika pēdējo 2 gadu laikā;
  • 2 galvenie mērķi pārmaiņām bija:
    • darba devēju iniciatīva izlīdzināt darbaspēka nodokļu slogu Baltijas telpā;
    • ekonomikas modeļa maiņa, stimuli ekonomikai (vēl turpināsies darbs pie šī mērķa arī jaunajā gadā);
  • budžeta tapšanas aktualitātes, t.sk. visu vērtēto nodokļu analīze atrodami FM mājas lapā;
  • PVN ieņēmumi šobrīd nav spīdoši – tāpēc arī neaiztika PVN (nedrīkst celt likmi, kad ieņēmumi no PVN budžetā krītas – tad atgrieztos pie inflācijas un tas droši vien sabremzētu vēl vairāk ekonomiku);
  • darbaspēka nodokļu sloga samazinājums (un attiecīgo nodokļu ieņēmumu budžetā samazinājums) rēķināts dēļ neapliekamā minimuma sistēmas maiņas (pensionāru NM pat dubultosies – no EUR 500 uz 1000), neskatoties uz to, ka likmes daudziem palielināsies;
  • vēl plānots sakārtot bērnu atbalsta jautājumu, lai tas nebūtu no diviem avotiem (nodokļi un pabalsti), bet tikai viena un lai izlīdzinātos atbalsts neatkarīgi no ienākumu apmēra, jo visus bērnus būtu jāatbalsta līdzīgi;
  • ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma likme pieaug, jo mēģināja vienādot likmi visiem ienākumu veidiem;
  • 10% nomai un īrei nav plānots aiztikt, jo tur neatskaita izdevumus;
  • MUN izpētes rezultātā konstatēta liela cilvēku grupa (ap 200k), kas dzīvo ar EUR 2k/g. vai pat mazāk; no viņiem – ap 42k alimentu u.c. parādnieki; par viņiem visiem paredzams, ka VID u.c. pētīs, kā viņus uzrunāt vai FM – kā likumdošanas līmenī to risināt; te ir jautājums ar pārliecinātiem nodokļu nemaksātājiem – ko ar viņiem darīt, kad viņiem būs 65-70 gadi, bet ēst gribēsies;
  • par UIN vēl FM varētu risināt jautājumus par:
    • globālo minimālo 15% UIN saistībā ar dažādos periodos uzkrātu peļņu, kā arī
    • domāt par likmes samazināšanu visiem Latvijas uzņēmumiem kā stimulu uzkrātās peļņas aktīvākai izmaksāšanai;
  • Igaunija strauji cēla nodokļus dēļ ES kritērijiem par budžeta deficītu ne lielāku par 3% no IKP;
  • vēl plānots risināt jautājumu par NĪN – tas katru gadu samazinās; ir doma to fiksēt konstanti 0,6% no IKP;
  • zaļais kurss ietekmēs DRN un klimata nodokļus, bet te sekosim ES iniciatīvām;
  • ilgtermiņā varētu notikt lielāka virzība no ienākuma nodokļiem uz PVN, kas kļūst par galveno ienākumu avotu valsts budžetam.

Sarunas video – Tax Stories Youtube kanālā.