2023. gadā Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts) ir publiskojis 2019.- 2023. gada tiesu prakses atziņas finanšu tirgus uzraudzības lietās. Šajā kopsavilkuma esam iekļāvuši, mūsuprāt, aktuālākās atziņas.
Apkopojumu sagatavoja zvērināta advokāte Santa Rubīna un jurista palīdze Hannelora Voiciša .
Kredītiestāžu likums
Atbilstoši Kredītiestāžu likumam, kredītiestāde dibinot attiecības ar klientiem darbojas privāto tiesību jomā, kurā darbojas privātautonomijas princips, kas vienlaikus ietver arī līgumu brīvības principu. Ar līguma brīvības principus saprot subjekta izvēles brīvību stāties līgumattiecībās, izvēloties 1) līgumpartneri; 2) slēgt vai neslēgt kādu līgumu; 3) līguma saturu un formu. Tomēr, lai iejauktos subjekta privātautonomijā, kuru Civillikuma normas nevis ierobežo, bet maksimāli veicina, tādējādi vairojot sabiedrības uzticēšanos tiesīgi noslēgtu līgumu stabilitātei un saistošam spēkam, ir jābūt pamatotiem iemesliem. Taču, ja no privātautonomijas principa izrietošās tiesības tiek ierobežotas, personai ir jādod iespēja šīs tiesības aizsargāt, tādējādi nodrošinot iespēju, pārbaudīt, vai šīs tiesības ir ierobežotas pamatoti, tostarp vai ir ievērots diskriminācijas aizlieguma princips […].
Skat. detalizētāk apkopojuma 10.lapā
Kredītiestāžu likuma 99.1 panta pirmā daļa noteic, ka Latvijas Banka veic kredītiestāžu uzraudzību, tādējādi aizsargājot būtiskas sabiedrības intereses, līdz ar to likumdevējs ir izšķīries par to, ka Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti par šā likuma VIII nodaļā minēto darbību veikšanu, pārsūdzība un apstrīdēšana neaptur tā izpildi. Tādējādi šādos gadījumos administratīvā akta adresātam vai personai, kuru administratīvais akts skar, ir īpaši jāpamato, kāpēc administratīvā akta radītās sekas nav panesamas.
Skat. detalizētāk Kredītiestāžu likuma 99.1 panta pirmās daļas atziņas apkopojuma 12.lapā
Kredītiestāžu likums noteic, ka par šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto tiesību aktu vai Latvijas Bankas izdoto noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Latvijas Banka ir tiesīga piemērot sankcijas, kas uzskaitītas Kredītiestāžu likuma 196.pantā. Šajā pantā minētās sankcijas nav iedalītas pamatsodos un papildsodos. Taču nav šķēršļu piemērot vairākas sankcijas par vienu pārkāpumu, ciktāl to attaisno nepieciešamība pilnīgi noregulēt izveidojušos situāciju.
Skat. detalizētāk Kredītiestāžu likuma 196.panta atziņas apkopojuma 13.-14.lapā
Kredītiestāžu likuma 196.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētā sankcija – pienākums kredītiestādes padomei atsaukt no amata kredītiestādes valdes locekli – ir uzskatāma par nozīmīgu, tādēļ, ka būtībā konkrētā persona nevar ieņemt šo un citus vadošus amatus nevienā kredītiestādē. Tāpat Kredītiestāžu 196.panta pirmās daļas 6.punkts kopsakarā ar Kredītiestāžu likuma 198.panta desmitās daļas 2.punktu paredzētā soda nauda var tikt uzskatīta par būtisku, ņemot vērā, ka Latvijas Banka ir tiesīga amatpersonai to uzlikt līdz pieciem miljoniem euro. Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatot lietas, kas paredz līdzīgas sankcijas, ir atzinusi, ka attiecīgās sankcijas ir krimināltiesiskas sankciju smaguma dēļ.
Skat. detalizētāk Kredītiestāžu likuma 196.panta atziņas apkopojuma 13.-14.lapā
Kredītiestāžu likuma 198.panta otrā daļa paredz, ka Latvija Banka ir tiesīga kredītiestādei uzlikt soda naudu no 1400 līdz 14 200 euro, ja kredītiestādei nepilda šajā pantā norādīto pantu prasības. Lai sauktu konkrēto personu pie atbildības ir nepieciešams konstatēt šīs personas vainojamu rīcību, ja vien tiesību norma neparedz atbildību arī par risku. Līdz ar to juridiskas personas gadījumā izšķiroši ir tas, vai šīs persona ir atbildīga par konkrēta pienākuma izpildi un vai ir pastāvējuši no konkrētās juridiskās personas neatkarīgi iemesli, kas varētu attaisnot pienākuma neizpildi. Tādējādi secināms, ka nav nepieciešams konstatēt šīs personas nodomu vai neuzmanību.
Skat. detalizētāk Kredītiestāžu likuma 198.panta otrās daļās atziņas apkopojuma 15.lapā
Noguldījuma garantiju likums
Noguldījuma garantiju likuma 27.pants paredz gadījumus, kad ir tiesības atlikt garantētās atlīdzības izmaksu, lai arī pantā tiek minēts par atteikumu. No šā panta otrās un trešās daļas izriet, ka noguldītājs no garantētās atlīdzības saņēmēju saraksta 27.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izslēgts, iekams netiek noskaidroti un atrisināti tie notikumi, kuru dēļ noguldītājs izslēgts no attiecīgā saraksta. Ja tiek konstatēts, ka noguldītājam ir tiesības uz garantēto atlīdzību un nav citu šķēršļu garantētās atlīdzības izmaksai, noguldītājs tiek iekļauts atpakaļ garantētās atlīdzības saņēmēju sarakstā, un Latvijas Banka nodrošina garantētās atlīdzības izmaksu šim noguldītājam. Turpretim, ja tiek konstatēts noguldītāja tiesību uz noguldījumu vai garantēto atlīdzību neesība, garantētā atlīdzība noguldītājam netiek izmaksāta.
Skat. detalizētāk Noguldījuma garantiju likuma 27.panta atziņas apkopojuma 19.-20.lapā
Maksājuma pakalpojumu un elektroniskās naudas likums
Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums paredz, ka Latvijas Banka sūdzību procedūras ietvaros var pārbaudīt to, kā maksājumu pakalpojumu sniedzējs ievēro šā likuma 99.pantu. Tas cita starpā ietvar nepieciešamību pārbaudīt par katras maksājuma rīkojuma izpildē iesaistītās personas rīcības atbilstību šai normai un secinājumus par katras personas atbildību. Taču tas, ka Latvijas Banka ir pārbaudījusi to, vai persona ievērojusi šā likuma 99.pantu, neliecina par to, ka ir izšķirts civiltiesisks strīds kā tāds.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPF)
Personu tiesības prasīt, lai Latvijas Banka, apmierinot personas prasījumu, iejauktos kredītiestādes īstenotajā klienta izpētes procesā un uzdotu kredītiestādei nepieprasīt un nevērtēt konkrētu informāciju klienta izpētes procesā un uzdotu kredītiestādei nepieprasīt un nevērtēt konkrētu informāciju klienta izpētei, neizriet no NILLTPF likuma 78.panta pirmās daļas 6.punkta, interpretējot to kopsakarā ar šā likuma 11.1 panta piekto daļu. Respektīvi, Latvijas Bankas kompetence uzdot likuma subjektam veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās nav izprotama kā Latvijas Bankas kompetence iejaukties individuālajās tiesiskajās attiecībās starp kredītiestādi un kreditoru (klientu), nodibinot, grozot vai izbeidzot šīs attiecības.
Skat. detalizētāk NILLTPF likuma 78.panta atziņas apkopojuma 23.lapā
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums
Ieguldījuma pārvaldes sabiedrību likuma 78.panta piektajā un sestajā daļā, kā arī šā likuma 86.pantā likumdevējs ir paredzējis virkni tiesisko instrumentu ieguldītāju interešu aizsardzībai, piešķirot Latvijas Bankai tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu sabiedrības un turētājbankas rīcības atbilstību ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī tiesības noteikt sankcijas un uzraudzības pasākumus par normatīvo aktu prasību neievērošanu un pārkāpšanu. Tomēr jāpiemin, ka likumdevējs nav paredzējis Latvijas Bankai kompetenci pieņemt tādus lēmumus, ar kuriem Latvijas Banka iejauktos individuālajās tiesiskajās attiecībās starp fondu ieguldītājiem un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, nodibinot, grozot vai izbeidzot šīs attiecības.
Atbilstoši Ieguldījuma pārvaldes sabiedrību likuma 78.panta sestās daļas 6.punktam Latvijas Banka ir tiesīga gadījumā, ja tas nepieciešams ieguldītāju interešu aizsardzībai, pieprasīt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas apturēšanu. Līdz ar to Latvijas Banka var noteikt sabiedrībai apturēt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, taču ne pienākumu atpirkt ieguldījumu apliecības.
Procesuālais jautājums
Vienlaikus attiecībā par procesuālajiem jautājumiem ir noteikts tas, ka iestādei ir tiesības uzraudzīt tiesiskumu, nenozīmē, ka privātpersonām ir subjektīvās publiskās tiesības prasīt konkrētu lēmumu pieņemšanu vai rīcību. Tiesību aizskāruma gadījumā personai ir tiesības vērsties tiesā, tomēr tiesības prasīt, lai kāda iestāde pieņem noteikta veida lēmumu, pastāv tikai tad, ja šādas subjektīvās publiskās tiesības izriet no tiesību normām.
Skat. detalizētāk apkopojuma 32.-33.lapā
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK
Atbilstoši Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 7.punkta b) apakšpunktam, kurā minēts par ārvalsts valūtu, plašāk tiek skaidrots par FOREX (foreign exchange) platformas būtību, secinot šīs direktīvas I pielikuma 7.punkta b) apakšpunkts, kura mērķis ir aptver ikvienu darījumu ar ārvalstu valūtu un kas aptver gan tirdzniecību valūtas biržās, gan tirdzniecību ārpus tām, tostarp tirdzniecību ar ārvalstu valūtas naudas banknotēm, kas notiek skaidras naudas norēķinu veidā. Skaidras naudas tirdzniecība ir valūtas tirgus sastāvdaļa.
