Ja nodokļu reformas rezultātā nākamgad ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20 % likmes vietā tiks piemērota 25,5 % likme, iespējams, 2024. gada pēdējā ceturksnī redzēsim vairāk nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu. Tie pārdevēji, kas vilka garumā pārdošanu, paliks izlēmīgi, spriež nozares eksperti. Savukārt Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija iebilst pret kapitāla nodokļa likmes celšanu laikā, kad pieaug dzīves dārdzība – arvien vairāk darījumu notiks “pelēkajā zonā”.
Veiks darījumus šogad
Zvērinātu biroja “” zvērināts , nodokļu konsultants pieļauj, ka 2024. gada pēdējā ceturksnī varētu būt vairāk darījumu likuma grozījumu iespaidā – tie pārdevēji, kas pārdošanu vilka garumā, paliks izlēmīgi.
“Daudzi varētu pasteidzināt potenciālos darījumus un veikt tos jau šogad,” saka Taukačs. “Tādējādi būs iespējams realizēt kapitāla pieaugumu ar 20 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, nevis 25,5 % vai 33 % vai 36 % likmi.”
Jāpiebilst, ka ar nodokļu reformu, grozot likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, plānots ieviest divu pakāpju IIN likmes – 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī), 33 % – ienākumiem virs šīs robežas.
Nekustamā īpašuma pārdošanai izvēlēsies SIA modeli
Uz jautājumu, vai kapitāla pieauguma nodokļa likmes pieaugums liks shēmot, nenorādot patiesās vērtības, Taukačs atbild, ka “situāciju tas būtiski neietekmēs. Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktivitātes, kas vērstas, lai samazinātu nelegālo nekustamā īpašuma darījumu tirgu, cilvēki tomēr mēģinās pēc iespējas godprātīgāk samaksāt nodokļus”.
pieļauj, ka varbūt ar zināmiem nosacījumiem cilvēki izvēlēsies izmantot sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) modeli un pēc iespējas atliks nodokļu nomaksu līdz dividenžu izmaksas brīdim (uzņēmuma ienākuma nodoklis dividenžu izmaksas brīdī SIA ir 20 %), jo tad sanāk mazāks maksājamais nodoklis.
Tas, ka nenorāda nekustamā īpašuma darījumu patiesās vērtības, ir liela notāru atbildība, uzskata Taukačs, piebilstot, ka daudzi jau tagad ir sapratuši, ka, bēgot no vilka, var ieskriet lāča nagos. Pašreizējā situācijā nereti, mēģinot maksāt mazāku valsts nodevu (1.5% apmērā no darījuma vērtības) un kapitāla pieauguma nodokli, pircējs un pārdevējs nenorāda patieso darījumu vērtību. Pircēja interesēs būtu norādīt patieso pirkuma vērtību. Ja norādīs zemāku cenu, tad nākotnē, kad īpašumu nāksies pārdot tālāk, starpība starp iegādes un pārdošanas summu būs liela un būs jāmaksā gan augsts kapitāla pieauguma nodoklis, gan valsts nodeva.
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
