-
Skatupunkts: 23.07. – 05.08.2024
Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Paula Šūtava. Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” Oficiālās publikācijas Nr.: 2024/141.11. Publicēts: 23.07.2024. Ar grozījumiem tiek noteikts, ka: visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu […]
-
Krimināltiesību aktualitātes. Jūlijs 2024
Kamēr Saeimai ir vasaras pārtraukums un likumdošanas aktivitāte ir samazināta, krimināltiesību jomā ir parādījušās vairākas būtiskas aktualitātes. Šajā laikā īpaši jāizceļ Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums par naida noziegumiem, kurā konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi saistībā ar homofobiski motivēta nodarījuma nepietiekamu izmeklēšanu. Šis spriedums ir būtisks, jo uzsver nepieciešamību pēc efektīviem krimināltiesiskiem mehānismiem, kas aizsargā pret diskrimināciju un […]
-
iTiesibas.lv: Mantošanas kārtība – atbilstoša laikam
2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Civillikumā (CL), Notariāta likumā un Kredītu reģistra likumā, kas paredz izmaiņas mantošanas kārtībā. Izmaiņas būtiski ietekmēs kā mantiniekus, tā kreditorus. Kā mainīsies mantošanas kārtība? Kas jau šobrīd būtu jāņem vērā? Raksta autors: Māris Liguts, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināts advokāts Raksta līdzautore: Paula Šūtava, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze. Mantojuma pieņemšanas […]
-
Eiropas Savienības tiesas vērtējums jautājumā par kriminālatbildības noilgumu
Kriminālatbildības noilgums – viens no krimināltiesību institūtiem, kura pareizai izpratnei un piemērošanai ir būtiska nozīme lietas galējā risinājumā. Kļūdas no vienas puses var radīt nozīmīgu personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tiesību aizskārumu. No otras puses, kļūdas var arī radīt apstākļus iespējai izvairīties no kriminālatbildības, kas, protams, rada visas sabiedrības interešu, tostarp tiesību uz vispārēju […]
-
Delfi.lv: Grozījumi šķīrējtiesu regulējumā – 5 būtiskākie biznesa ieguvumi
Lai arī anekdotiski, ka Latvijā joprojām darbojas 57 pastāvīgās šķīrējtiesas, kamēr daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir tikai viena, jāatgādina, ka vēl pirms 10 gadiem Latvijā bija reģistrētas pat 214 šķīrējtiesas. Tās bija sekas Latvijas pārāk liberālam šķīrējtiesu regulējumam, kura rezultātā Latvijas šķīrējtiesas vietējā un starptautiskā biznesa aprindās netika uztvertas nopietni. Pietiekami daudzos gadījumos Latvijas šķīrējtiesu […]