Vairākums Saeimas deputātu pirms nedēļas neatbalstīja priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos. Lai gan lielākā daļa idejas pretinieku vairāk runāja par nepietiekamām diskusijām, bija arī deputāti, kuri neslēpa, ka vispār nevēlas kriminālsodus karteļu dalībniekiem. “Paldies Dievam, šīs darbības šobrīd vēl nav kriminālas,” LTV raidījumam “De Facto” pauda deputāts Gunārs Kūtris (ZZS).
Konkurences padomes pēdējos gados atklātajās lielākajās karteļu lietās, piemēram, būvnieku, ceļu būves un autobusu pārvadātāju karteļos sodi no pieķertajiem uzņēmumiem iekasēti daļēji. Ne vienā no šīm lietām sods nepienākas īpašniekiem vai vadītājiem, kas karteļus organizē. Naudas sodi paredzēti tikai pašām firmām.
“Mēs ar to saskaramies plašāk tieši karteļu lietās, kur tauta gaida, kad kādu sauks pie atbildības, bet nevienu nesauc, un tad pārmet mums. Tāpēc mēs nācām ar šo iniciatīvu, ka šis jautājums būtu jāpārskata,” pirms nedēļas intervijā LTV pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Ģenerālprokuratūra gada sākumā iesniedza Saeimā priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos publiskos iepirkumos. Tā attiektos tieši uz fiziskām personām, un draudētu arī ar cietumsodu.
Pret ieceri uzstājās deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), Ekonomikas ministrijas un uzņēmēju pārstāvji. Galvenais pārmetums bija, ka ideja nav pietiekami izdiskutēta.
“Latvijā ir kriminālatbildība par to, ka pieaudzis cilvēks mājās uzpīpē zāli. Bet mums nav kriminālatbildības par noziedzīgiem karteļiem, kas nodara miljonu EUR zaudējumus tautsaimniecībai. No Saeimas tribīnes izskan, ka Latvijai nevajag kļūt par policejisku valsti,” Saeimas lēmumu vietnē X 5.septembrī komentējis zv. advokāts Andris Tauriņš.
Saskaņā ar Konkurences padomes apkopoto informāciju, kriminālatbildība karteļu dalībniekiem ir ieviesta Vācijā, Francijā, Norvēģijā, Īrijā, Polijā, Slovēnijā un Igaunijā.
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
