Nereti pārrobežu e-komercijas darījumos netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vai tā piemērošana ir nekorekta. Eiropas Savienības (ES) mērogā 2019. gadā kopējie zaudējumi pārrobežu preču un pakalpojumu darījumiem varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Lai apkarotu negodprātīgo e-komerciju, no 2024. gada ir veikti grozījumi Latvijas un ES PVN regulējumā. Turpmāk informācija par pārrobežu darījumiem tiks nodota Eiropas Komisijas izstrādātai datubāzei — Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai.

To, kāpēc PVN piemērošana ir aktuāla, vebinārā «E-komercijas nozares aktualitātes — nodokļi, negodīga komercprakse un patērētāju kolektīvās prasības» skaidroja ZAB Sorainen nodokļu menedžeris Raivis Liberts.

PVN piemērošana e-komercijas darījumos mēdz sagādāt izaicinājumus

«Jau standarta gadījumos PVN piemērošana iekšzemes darījumos mēdz sagādāt dažādus izaicinājumus. Bet pārrobežu e-komercijas darījumos situācija ir vēl sarežģītāka, ir iesaistītas vairākas jurisdikcijas, kas jau tā sarežģīto PVN piemērošanu var ļoti apgrūtināt. Izaicinājums un problēma ir tā, ka komersanti būtiskos apjomos darījumu nekorekti piemēro PVN normas vai arī pilnībā nepiemēro PVN pārrobežu darījumiem,» skaidroja nodokļu menedžeris.

Dažkārt krāpnieciski uzņēmumi izmanto e-komercijas sniegtās iespējas, lai iegūtu negodīgas tirgus priekšrocības, t.i., negodprātīgais komersants nepiemēro PVN, kā tas būtu jādara, un uz tā rēķina ir iespēja piedāvāt preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, nekā tad, ja komersants būtu piemērojis PVN.

Par Latviju Sorainen nav konkrētu izkrāpto PVN aplēšu, bet ES mērogā 2019. gadā kopējie zaudējumi pārrobežu preču un pakalpojumu darījumiem varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Savukārt zaudējumi Igaunijas nodokļu budžetam uz e-komercijas rēķina ir ap 145 miljoniem eiro gadā.

«Tās ir diezgan būtiskas summas. Latvijā zaudējumu apjoms varētu būt līdzīgs Igaunijas apmēriem,» uzsvēra R. Liberts. «Turklāt tas rada tirgus un konkurences kropļojumu.»

PVN reģistrācijas pienākums

Ja Latvijas komersants sniedz preču pārdošanas vai pakalpojumu darījumus kādā citā ES dalībvalstī, tam kā nerezidentam var rasties pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam kādā ES dalībvalstī šādos gadījumos:

  • veidojas pastāvīgā iestāde (fixed establishment) citā ES dalībvalstī,
  • sniedz ar citā dalībvalstī esošu nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus;
  • veic preču pārrobežu iegādi citā ES dalībvalstī (t.sk. savu preču pārvietošana uz citu dalībvalsti);
  • veic preču pārdošanu no citas ES dalībvalsts uz citu dalībvalsti vai eksportē preces no citas dalībvalsts;
  • veic ar PVN apliekamu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu citas valsts pircējiem, kas nav PVN maksātāji (e-komercija).

Ar pilno rakstu varat iepazīties žurnāla “Bilance” maija numurā.