Kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī sankciju tvērums turpina vērsties plašumā. Finanšu sankcijām tiek pakļautas aizvien jaunas personas, savukārt sektorālās sankcijas tiek noteiktas jaunām preču un pakalpojumu grupām. Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka sankcijas ir obligātas un jāievēro visām personām.

Uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kā pārvaldīt sankciju riskus un nodrošināt atbilstību, vienlaikus nekavējot saimniecisko darbību.

Svarīgākie ES sankciju veidi

Sankcijas var tikt vērstas pret valsti vai teritoriju, piemēram, pret Krieviju, Baltkrieviju, Irānu, Krimas pussalu. Tās var tikt vērstas arī pret juridiskajām vai fiziskajām personām, organizācijām un personu grupām, tajā skaitā arī pret kuģiem un lidmašīnām, kā arī pret ekonomikas nozarēm/sektoriem, piemēram, finansēm, tirdzniecību, transportu, vebinārā „Sankciju atbilstība uzņēmējiem – padomi risku pārvaldīšanai un sankciju ietekme uz līgumiem” skaidroja Edvīns Draba, ZAB Sorainen vecākais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists.

Latvijā juridiski saistošie sankciju režīmi ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijas, Eiropas Savienības (ES) sankcijas, Latvijas Republikas nacionālās sankcijas, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankcijas (nav tieši saistošas uzņēmumiem, kuras nav finanšu iestādes, izņemot sankcijas par terorismu un masu iznīcināšanas ieroču proliferāciju) un ES un NATO dalībvalstu sankcijas.

Pirmais svarīgākais ES sankciju veids ir finanšu ierobežojumi (finanšu sankcijas). Tas piemēro sankciju sarakstos uzskaitītajām fiziskajām personām un juridiskajām personām, kas pieder sankciju sarakstos uzskaitītajām personām vai atrodas to kontrolē.

Visi sankcijām pakļauto personu aktīvi ES tiek iesaldēti, un tam nevar nodot nekādus saimnieciskos resursus (finanšu līdzekļus, telpas, iekārtas, transportlīdzekļus, garantijas, arī sniegt pakalpojumus utt.). „Būtībā finanšu sankcijas nozīmē aizliegumu sadarboties ar konkrētām personām,” uzsvēra E. Draba.

Otrs svarīgākais ES sankciju veids ir sektorālās sankcijas, kas tiek noteiktas pret precēm, pakalpojumiem un nozarēm, vai var tikt noteiktas pret visiem konkrētās valsts iedzīvotājiem. No sektorālajām sankcijām uzņēmējiem vislielākais risks ir saskarties ar tādām sankcijām, kuras paredz preču importa, eksporta vai pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus.

Ko aizliedz sankcijas

Latvijai aktuālākās finanšu sankcijas ir tās, kas ir noteiktas pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas personām.Tiešie sankciju subjekti ir apmēram 2000 fiziskās un vairāk nekā 300 juridiskās personas. Netiešo sankciju subjektu skaits ir krietni lielāks.

Uzņēmējiem visvairāk nākas saskarties ar ES sektorālajām sankcijām, nevis finanšu sankcijām, uzsvēra E. Draba.Tas ir ārkārtīgi plašas. Piemēram,jebkuram Krievijas transporta uzņēmumam ir aizliegums darboties ES.

Savukārt no ES ir aizliegts eksportēt uz Krieviju elektroiekārtas, telekomunikāciju iekārtas, rūpnieciskās iekārtas, ķīmiju u.c., kā arī importēt no Krievijas tēraudu, cementu, asfaltu, vara un alumīnija caurules, koku, papīru, sintētisko kaučuku, plastmasu u.c. preces saskaņā ar garu preču kodu sarakstu.

Ir arī aizliegts nodrošināt kriptoaktīvu digitālā maka, konta vai glabāšanas pakalpojumus Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskajām personām, kas uzturas Krievijā.

ES personām ir aizliegts sniegt tehnisko palīdzību un starpniecības pakalpojumus saistībā ar aizliegtajām precēm. Tehniskā palīdzība ir jebkāds tehniskais atbalsts, kas saistīts ar remontu, izstrādi, ražošanu, montāžu, testēšanu, apkopi vai jebkāds cits tehniskais pakalpojums.

Та var tikt nodrošināta tādos veidos kā, piemēram, norādījumi, konsultēšana, apmācīšana, praktisko zināšanu vai prasmju nodošana vai konsultāciju pakalpojumi, tostarp mutvārdu palīdzības veidi. Savukārt starpniecības pakalpojumi ir:

  • darījumu apspriešana vai organizēšana nolūkā pirkt, pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas vai finansiālos un tehniskos pakalpojumus, tostarp no kādas trešās valsts uz jebkuru citu trešo valsti;
  • preču un tehnoloģiju vai finansiālo un tehnisko pakalpojumu, tostarp trešās valstīs esošu, pirkšana vai pārdošana nolūkā nodot tos citai trešajai valstij. Reeksporta uz Krieviju aizliegums 2023. gada 18. decembrī ir pieņemta Regula 2023/2878, ar kuru groza regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Regula nosaka reeksporta aizliegumu uz Krieviju.

Ar pilno rakstu varat iepazīties žurnāla “Bilance Juridiskie Padomi” jūnija numurā.