Trešdienas, 22. novembra, vakarā žurnāla “Rīgas Laiks” sociālo mediju kontos publicēts video, kurā vīrietis Gaja Foksa jeb kustības “Anonymous” maskā, kurš sevi ieraksta sākumā piesaka kā Arnis Rītups, klāsta gan par žurnāla 30. jubileju, gan “Rīgas Laika” redakcijas ievākšanos ēkā Elizabetes ielā 2, gan arī netiešā veidā apliecina, ka nav bezvēsts prombūtnē, kā iepriekš ziņoja Valsts policija.

Valsts policija par filozofa un žurnāla “Rīgas Laiks” izdevēja Rītupa bezvēsts prombūtni medijus informēja 15. novembrī. Pēc likumsargu sniegtās informācijas Rītups 12. novembrī ap pulksten 7 izgāja no dzīvesvietas Rīgā, Zaļā ielā, un nebija tur atgriezies. Policijā par Rītupa pazušanu vērsušies viņa tuvinieki.

Vēlāk gan kļuva zināms, ka 12. novembra vakarā filozofs piedalījies žurnāla “Rīgas Laiks” 30. jubilejai veltītā performancē uz Elizabetes ielas 2 jeb bijušās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēkas ēkas jumta. Taču pēc tās viņu neesot saticis arī viņa tuvākais līdzgaitnieks, otrs žurnāla “Rīgas Laiks” izdevējs Uldis Tīrons.

Valsts policija vēl otrdien, 21. novembrī, pauda, ka Rītupa meklēšana turpinās, taču nav pamata uzskatīt, ka varētu būt noticis noziedzīgs nodarījums.

Jokot var, bet netraucējot policiju – apzināta pazušana varētu būt pielīdzināma huligānismam

“Cilvēkam ir tiesības pazust, un tā nav sodāma rīcība,” uz jautājumu par iespējamo “Rīgas Laika” performanci saistībā ar Arņa Rītupa pazušanu portālam “Delfi” pauda gan Valsts policijā (VP) gan uzrunātie tiesību eksperti. Tomēr, ja joka vai performances dēļ tiek traucēts policijas darbs, tā var vērsties pret šādu rīcību, kā arī “jokotāji” var tikt saukti pie atbildības.

Līdzīgi saka arī advokāts Andris Tauriņš: “Cilvēkam, kas ir pazudis, vai izdomājis, ka ir pazudis, atbildība netiek paredzēta – viņam ir tiesības pazust, tās ir demokrātijas pamattiesības. Kas attiecas uz citiem cilvēkiem, kas ir zinājuši par viņa atrašanās vietu, bet apzināti snieguši nepatiesas liecības, var vērtēt, vai tā bijusi nepatiesu liecību sniegšana,” saka advokāts, minot, ka jāskatās arī uz to, kāds bijis cilvēku nodoms un rīcība.

Vaicāts par to, vai tiem, kas ir saziņā ar “it kā pazudušo”, Tauriņš min, ka cilvēkiem ir pienākums vērsties policijā vien tad, ja noticis noziedzīgs nodarījums, un pazušana neskaitās noziegums.

Kādēļ būtu pamats uzskatīt, ka Rītupa pazušana varētu būt uzmanības pievēršanas vai kādos citos nolūkos inscenēta performance? Par to lasiet pilnajā rakstā portālā Delfi!