Jaunāko laiku Latvijas vēsturē dīkstāves pabalsts ir unikāls un nepieredzēts valsts atbalsta pasākums, kura mehānisma izstrādei nebija daudz laika, un, iespējams, tieši tāpēc tas tika pelts un arī slavēts, taču savu uzdevumu paveica, jo nenotika masveida atlaišanas, kas izraisītu ne tikai ievērojamu bezdarbnieku skaita pieaugumu, bet arī sociālās spriedzes pieaugumu, kā arī nepieciešamību pēc iespaidīgākiem sociālās palīdzības pasākumiem.

Pasaules mērogā izplatītā Covid-19 pandēmija radīja vēl nepieredzētas ekonomiskās sekas, kas skāra uzņēmumus dažādās nozarēs, tai skaitā Latvijā. Lai mazinātu šo negatīvo ietekmi, valdība piešķīra finansiālu atbalstu aptuveni 130 706 gadījumos, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt finansiālās grūtības un saglabāt darba vietas. Dīkstāves pabalstu galvenais mērķis bija sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru darbība tika ietekmēta Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu rezultātā. Dīkstāves pabalsts bija būtisks, lai uzturētu ekonomisko stabilitāti un nodrošinātu darba vietu saglabāšanu. Pabalstu apjoms un ietekme atšķīrās atkarībā no nozares, īpaši skarot restorānu, azartspēļu, izklaides un mazumtirdzniecības nozares.

Atšķirīga situācija dažādos uzņēmumos

Dati atklāj atšķirīgu situāciju dažādos uzņēmumos. Piemēram, AS Lido un Baltic Restaurants Latvia SIA bija starp nozīmīgākajiem atbalsta saņēmējiem restorānu sektorā, demonstrējot šī sektora smago situāciju pandēmijas laikā. Savukārt Olympic Casino Latvia SIA un citi azartspēļu uzņēmumi saņēma ievērojamu atbalstu, parādot valdības elastību pret dažādām nozarēm. Lage Group un Lage Ltd, neraugoties uz negatīvo publicitāti pagātnē, arī guva nozīmīgu atbalstu, kas liecina par valsts politiku atbalstīt visus uzņēmumus neatkarīgi no to pagātnes grēkiem. Tas šķiet pareizi, jo no tā radies ieguvums sabiedrībai – darbavietas, dažādība tirgū, uzlabota konkurence un, cerams, arī nodokļu ieņēmumi pēc krīzes beigām.

Turklāt, analizējot datus, ir svarīgi atzīmēt, ka daži uzņēmumi, kuriem darbība bija saistīta ar produkcijas piegādi mātes uzņēmumiem, visticamāk, piedzīvoja peļņas kritumu nevis tikai Covid-19 ierobežojumu dēļ, bet arī tirgus svārstību dēļ. Piemēram, būvmateriālu un kokmateriālu cenu lēciens, kā arī degvielas cenu krišana ietekmēja dažādu nozaru uzņēmumu finansiālo stāvokli. Nereti dīkstāves atbalsta pasākumu dēļ bija radušies strīdi gan par atbalsta piešķiršanu, gan par tā atmaksu. Dažos gadījumos VID ir konstatējis, ka atbalsts tomēr nepienākas.

Jautājumi par atbalsta morālo un ētisko aspektu izcēlās gadījumos, kad uzņēmumi, kuri kritizēja valdību, tomēr saņēma ievērojamus pabalstus. Tas rada diskusijas par valdības lēmumu taisnīgumu un atbilstību sabiedrības gaidītajai morālei. Galu galā dīkstāves pabalsts nav Latvijas know how, jo šī ideja pie mums tika importēta un attiecīgi pielāgota vietējiem apstākļiem. Tieši tāpēc jautājumi par to, cik pamatoti un vēl jo vairāk – taisnīgi piešķirti dīkstāves pabalsti un to apmēri, bija un ir ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs.

Dīkstāves pabalsts bijis efektīvs

Tomēr kopumā var secināt, ka atbalsts bija efektīvs, jo tikai daži uzņēmumi pēc krīzes sāka maksātnespējas procesu, bet joprojām ir jautājumi par atbalsta programmas efektivitāti. Uzņēmumi, kas saņēma atbalstu, parādīja dažādus rezultātus – daži spēja atgūties un pat uzlabot savu finansiālo stāvokli, kamēr citi joprojām saskaras ar finansiālām grūtībām. Tas liecina par atbalsta programmas ietekmi uz ekonomiku, nodarbinātību un uzņēmumu atveseļošanos, taču arī par nepieciešamību uzlabot atbalsta piešķiršanas kritērijus.

Dīkstāves pabalsti Latvijā ir būtiski palīdzējuši uzņēmumiem pārvarēt Covid -19 radītās ekonomiskās grūtības. Šī pieredze sniedz svarīgus padomus nākotnes ekonomiskajām analīzēm, īpaši attiecībā uz valsts atbalsta programmu efektivitāti un taisnīgumu. Protams, var analizēt un vērtēt, kāpēc pat vienas nozares ietvaros valsts atbalsta līmenis līdzīgiem spēlētājiem ir atšķirīgs – vai tas nozīmē efektīvākus, spējīgākus un attapīgākus vadītājus, vai arī zinošu konsultantu klātbūtni. Jebkurā gadījumā Covid-19 pandēmija izraisīja pamatīgas pārbīdes ne tikai atsevišķos sektoros, bet pat ar tiem saistītajos sektoros.

Šī atbalsta programma sniedza arī iespēju pārdomāt ekonomisko politiku, īpaši attiecībā uz krīžu pārvaldību. Covid -19 pandēmija ir skaidri parādījusi, ka ar tradicionālo ekonomisko stratēģiju var nepietikt, lai risinām neparastus un straujus ekonomiskos izaicinājumus.

Ar pilnu rakstu varat iepazīties šeit.

Raksta autors: Jānis Taukačs,  ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos