2023. gada 12. janvārī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā. Grozījumi ir izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/790 jeb Digitālā vienotā tirgus direktīvu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/789 jeb Raidorganizāciju direktīvu. Abas direktīvas paredz būtiskas izmaiņas autortiesību regulējumā, ietekmējot gan autorus un izpildītājus, gan darbu izmantotājus. Šeit apkoposim, mūsuprāt, svarīgākās izmaiņas.
Pienācīga un samērīga autoratlīdzība
Viena no būtiskākajām izmaiņām ir pienācīgas un samērīgas atlīdzības principa ieviešana. Proti, autoram būs nosakāma taisnīga atlīdzība par mantisko tiesību atsavināšanu vai darba izmantošanu. Atlīdzība tiks uzskatīta par samērīgu, ja tā atbildīs darba mantisko vai izmantošanas tiesību ekonomiskajai vērtībai, kā arī veidos samērīgu daļu no tiesību vai darba izmantošanas rezultātā gūtā mantiskā labuma. Šis princips piemērojams gan līgumiem, ar kuriem autors pilnībā vai daļēji atsavina savas mantiskās tiesības, gan arī licences līgumiem. Izmaiņas ir noteiktas, ņemot vērā, ka autori parasti ir vājākā līgumslēdzēja puse.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka atlīdzība ir taisnīga, tiks ieviests arī caurskatāmības pienākums, kurš paredzēs tiesību pārņēmējiem un licenciātiem pienākumu vismaz reizi gadā sniegt autoram aktuālu un visaptverošu informāciju par tiesību vai darba izmantošanu. Tai skaitā, par izmantošanas veidiem, gūtajiem ieņēmumiem un autoram pienākošos atlīdzību. Likumprojektā ir arī paredzētas autora tiesības strīda gadījumā. Proti, autors būs tiesīgs prasīt tiesību pārņēmējam vai licenciātam grozīt līgumu, nosakot tajā taisnīgu atlīdzību, un izmaksāt atlīdzību (atlīdzības starpību). Tāpat autoram būs tiesības prasīt papildu atlīdzību, ja līgumā noteiktā atlīdzība būs nesamērīgi maza, salīdzinot ar visiem ieņēmumiem, kas pēc līguma noslēgšanas gūti tieši tiesību vai darba izmantošanas rezultātā, piemēram, ja jau pēc autora mantisko tiesību atsavināšanas darbs ir kļuvis izcili komerciāli veiksmīgs.
Pienācīgas un samērīgas atlīdzības princips kā arī caurskatāmības pienākums tiks attiecināti uz darbībām, kas atbilstoši līgumam veiktas pēc 2021. gada 7. jūnija.
Darba devējam par labu nāk grozījumos paredzētā prezumpcija, ka darba līgumā paredzētā atlīdzība ir uzskatāma par taisnīgu, ja darbs radīts darba tiesisko attiecību ietvaros.
Tiesības izbeigt līgumu, ja 2 gadu laika periodā darba vai izpildījuma izmantošana vēl nav uzsākta
Lai novērstu situācijas, kad autoru darbi netiek izmantoti un tādā veidā nepieļautu situācijas, ka darbi vairs nevar tikt piešķirti izmantošanai citiem, grozījumi paplašina autoru tiesības atkāpties no līguma gan darba atsavināšanas, gan licences gadījumos. Ar grozījumiem tiks ieviestas autora vienpusējas tiesības atkāpties no līguma, ja darba pasūtītājs vai mantisko tiesību saņēmējs divu gadu laikā kopš līguma noslēgšanas vai darba nodošanas pasūtītājam (ja notikusi pēc līguma noslēgšanas), nebūs uzsācis darba izmantošanu. Šīs tiesības nevarēs izmantot, ja autors būtu varējis pats novērst apstākļus, kuru dēļ izmantošana nenotika.
Darba devējs varēs iegūt darba izmantošanas tiesības uz likuma pamata
Ņemot vērā darba devēja ieguldījumus darbu tapšanā, grozījumi paredz noteikt darba devēja likumiskās tiesības uz darbinieka darba izmantošanu mērķim, kādam tas tika radīts. Tādā veidā darba devējs saņems darba izmantošanas tiesības arī gadījumos, kad par šādām tiesībām nebūs līgumiski vienojies ar darbinieku. Ar minētajiem grozījumiem netiks skartas darba devēja un darbinieka tiesības vienoties par mantisko tiesību atsavināšanu darba devējam. Paliek neskarts pamatprincips, ka autortiesības uz darba attiecību ietvaros radītu darbu paliek darbiniekam, ja vien ar darba līgumu mantiskās tiesības nav nodotas darba devējam.
Pamatojoties uz personiskajām tiesībām, nevarēs aizliegt datorprogrammas pārveidošanu, grozīšanu un papildināšanu
Tāpat svarīgas izmaiņas ir paredzētas attiecībā uz autora personiskajām tiesībām uz datorprogrammām. Ņemot vērā, ka autoru personisko tiesību īstenošana var traucēt normālam datorprogrammu atjaunināšanas un jaunu datorprogrammu izstrādes procesam, tās tiks ierobežotas. Autori vairs nevarēs, pamatojoties uz savām personiskajām tiesības, aizliegt datorprogrammu pārveidošanu, grozīšanu un papildināšanu. Izņēmums vien būs gadījums, ja pretējā gadījumā tiktu aizskarts autora gods un cieņa. Tāpat autori arī nevarēs īstenot personiskās tiesības uz darba atsaukšanu.
Blakustiesības preses izdevējiem attiecībā uz preses izdevumu izmantošanu tiešsaistē, ko veic informācijas pakalpojumu sniedzēji
Bieži vien tiešsaistē pieejamās publikācijas tiek pārpublicētas, lai gūtu ieņēmumus. Tāpēc ar grozījumiem preses izdevējiem tiks noteiktas blakustiesības attiecībā uz publicētajiem preses izdevumiem tiešsaistē, kuras būs spēkā divus gadus no publikācijas brīža. Tāpat tiks noteiktas izdevēju tiesības tiešsaistē, proti, izdevēji varēs atļaut vai aizliegt preses izdevumu kopēšanu un ievietošanu tiešsaistē. Līdz ar to tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem būs jāiegūst atļauja šādu izdevumu izmantošanai. Vienlaikus ir noteikts, ka izdevējiem būs tiesības uz samērīgu daļu no ieņēmumiem par preses izdevuma izmantošanu tiešsaistē. Likumprojektā ir noteikti arī gadījumi, kad atļauju nevajadzēs iegūt:
1) ja preses izdevumu izmanto individuāls izmantotājs personiskām vajadzībām vai nekomerciālā nolūkā;
2) hipersaites ievietošanai;
3) atsevišķu vārdu vai ļoti īsu fragmentu izmantošanai.
Taču arī izņēmumu gadījumā vajadzēs ņemt vērā dažādus faktorus, piemēram, autortiesības, kuras autors sava ieguldījuma dēļ jau varētu būt ieguvis attiecībā arī uz pašu virsrakstu vai īsu fragmentu.
Koplietošanas pakalpojumu sniedzēji būs atbildīgi par lietotāju augšupielādētajiem materiāliem
Būtiski grozījumi ir paredzēti attiecībā uz satura koplietošanas platformām, piemēram, YouTube, Vimeo u.c. Šāda veida platformas rada iespēju to lietotājiem augšupielādēt saturu, kas ir aizsargāts ar autortiesībām un blakustiesībām, bieži vien neiegūstot piekrišanu no tiesību īpašniekiem. Līdz ar to tiks paredzēta koplietošanas platformu atbildība attiecībā uz atļauju iegūšanu no autortiesību un blakustiesību subjektiem. Šis pienākums attieksies tikai uz platformām, kurām ir būtiska loma tiešsaistes satura tirgū un kas par vienu un to pašu auditoriju konkurē ar citiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem.
Gadījumos, ja satura kopīgošanas pakalpojuma sniedzējs nebūs ieguvis atļauju no autortiesību un blakustiesību īpašniekiem, tas būs atbildīgs par tiesību pārkāpumu, ja vien nepiepildīsies trīs nosacījumi, kuri pakalpojuma sniedzēju atbrīvo no atbildības:
1) pielicis vislielākās pūles, lai saņemtu atļauju;
2) ievērojot augstākos nozares standartus par profesionālo rūpību, ir pielicis vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai nav pieejami tādi darbi vai blakustiesību objekti, par kuriem autortiesību vai blakustiesību subjekti ir snieguši tam atbilstošo un nepieciešamo informāciju;
3) saņemot autortiesību vai blakustiesību subjekta pamatotu paziņojumu, ir nekavējoties rīkojies, lai savā tīmekļvietnē atspējotu piekļuvi paziņojumā minētajam darbam vai blakustiesību objektam vai izņemtu šo darbu vai blakustiesību objektu no savas tīmekļvietnes, un ir pielicis vislielākās pūles, lai nepieļautu tā atkārtotu augšupielādi.
Pakalpojumu sniedzējiem, kuri Eiropas Savienībā ir pieejami mazāk nekā trīs gadus, un kuru gada apgrozījums ir mazāks par 10 miljoniem EUR, būs jāizpilda vien pirmie divi nosacījumi, lai tie tiktu atbrīvoti no atbildības. Taču gadījumos, ja šo pakalpojumu sniedzēju unikālo apmeklētāju vidējais skaits mēnesī pārsniegs piecus miljonus, tiem būs jāpierada, ka tie ir pielikuši vislielākās pūles, lai nepieļautu objektu atkārtotu augšupielādi, par kuriem subjekti ir snieguši nepieciešamo informāciju.
Grozījumi Saeimā ir iesniegt ar novēlošanos, ņemot vērā, ka abām direktīvām kā pārņemšanas periods bija noteikts 2021. gada 7. jūnijs. Turklāt Eiropas Komisija Latvijai un citām dalībvalstīm izsūtīja argumentētus atzinumus par nepaziņošanu par abu direktīvu pārņemšanas pasākumiem, kā arī formālus paziņojumus par pārkāpuma procedūrām. Grozījumi stāsies spēkā vispārējā kartībā, līdz ar to Saeimai tie ir jāpieņem 3 lasījumos.
