Lasītājs jautā: Daudzdzīvokļu mājā ir dzīvokļu īpašnieku kopība. Daļa dzīvokļu īpašnieku vēlas veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem, bet citi – netiešos. Vai dzīvokļu īpašnieku kopība var atsevišķiem dzīvokļiem piemērot tiešos, bet citiem netiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem? Kā to juridiski pareizi noformēt?

Atbild  Jūlija Triščuka, SIA “Sorainen ZAB” juriste

Norēķinu kārtības izvēle

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3pantā paredzēta divu veidu norēķinu kārtība, kā dzīvokļu īpašnieki var norēķināties par saņemtajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas pakalpojumiem:

  • katrs dzīvokļa īpašnieks veic maksājumus tieši pakalpojuma sniedzējam – tiešie norēķini;

Tiešie norēķini nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās patstāvīgi, veicot maksājumus tieši pakalpojumu sniedzējam bez mājas pārvaldnieka vai citas pilnvarotās personas starpniecības. Šajā gadījumā par saņemtajiem pakalpojumiem visai mājai tiek izrakstīts viens rēķins, kuru pēc tam sadala atsevišķos rēķinos katra dzīvokļa īpašniekiem, pamatojoties uz individuālo skaitītāju rādījumiem. Tādējādi katra dzīvokļa īpašnieks no pakalpojumu sniedzēja saņem savu individuālo rēķinu, par kuru samaksu pārskaita tieši pakalpojumu sniedzējam.

 

  • veic maksājumus ar pilnvarotās personas starpniecību – netiešie norēķini.

Netiešie norēķini nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki maksu par saņemtajiem pakalpojumiem pārskaita mājas pārvaldniekam vai citai pilnvarotajai personai, kas tālāk to samaksā pakalpojumu sniedzējam. Arī šajā gadījumā par komunālo pakalpojumu piegādi visai mājai tiek izrakstīts viens rēķins, kurš pēc tam tiek sadalīts atsevišķos rēķinos katra dzīvokļa īpašniekam, pamatojoties uz individuālo skaitītāju rādījumiem. Taču maksājumu iekasēšana no dzīvokļu īpašniekiem un saņemto maksājumu pārskaitīšana visu dzīvokļu īpašnieku vārdā pakalpojuma sniedzējam tiek organizēta ar mājas pārvaldnieka vai citas pilnvarotās personas starpniecību.

Papildu maksas piemērošana

Tiešie norēķini, no vienas puses, ir izdevīgi dzīvokļu īpašniekiem, jo samazina risku, ka negodprātīgs pārvaldnieks vai cita pilnvarotā persona samaksāto naudu novirzīs neatbilstošiem mērķiem, bet, no otras puses, tie sadārdzina pakalpojumu gala izmaksas, jo pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības piemērot papildu maksu par tiešo maksājumu sistēmas nodrošināšanu, piemēram, rēķinu sagatavošanu un nosūtīšanu, līgumu administrēšanu un parādu piedziņu.

Praksē šo papildu izmaksu apmērs izraisa ne mazums domstarpību pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotāju starpā. Senāts 2023 gada 29.novembra spriedumā lietā SKC-393/2023 atzina, ka pakalpojumu sniedzējam ir tiesības iekasēt papildmaksu par tiešo maksājumu sistēmas administrēšanu, taču atgādināja, ka papildu izmaksu lielumam ir jābalstās uz ekonomiski pamatotiem aprēķiniem. Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieku kopība uzskata, ka papildu izmaksu lielums nav ekonomiski pamatots, tai ir tiesības to apstrīdēt tiesā.

Viens līgums visai mājai

Dažreiz dzīvokļu īpašnieku starpā nav vienprātības par to, kuru norēķinu kārtību izvēlēties. Tomēr jāpatur prātā, ka gan tiešo, gan netiešo norēķinu gadījumā pakalpojumu sniedzējs par komunālo pakalpojumu piegādi un norēķinu par tiem noslēdz līgumu ar visu māju, nevis ar atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2panta 2.daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība pilnvaro vienu personu, kas var būt arī mājas pārvaldnieks, noslēgt līgumu ar pakalpojumu sniedzēju. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2panta 5.daļu mājas pārvaldnieks vai cita pilnvarotā persona slēdz pakalpojuma līgumu visu dzīvokļu īpašnieku vārdā, un attiecīgā pakalpojuma sniegšanas noteikumi visiem dzīvokļu īpašniekiem ir vienādi.

Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nevar vieniem dzīvokļu īpašniekiem piemērot tiešos norēķinus, bet citiem – netiešos. Visai mājai ar pakalpojumu sniedzēju ir jānoslēdz viens līgums un jāvienojas par vienu norēķinu veidu, kuru piemēros visiem dzīvokļu īpašniekiem. Par piemērojamo norēķinu veidu dzīvokļu īpašnieku kopība izlemj balsojot un piemēro to norēķinu veidu, par kuru ir saņemts dzīvokļu īpašnieku balsu vairākums.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.