Kā notiek turpmākā uzņēmuma darbība pēc vienīgā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes locekļa – dibinātāja nāves, ja šis valdes loceklis pirms tam bija izsniedzis universālpilnvaru dēlam? Universālpilnvara ļauj veikt visas nepieciešamās darbības. Vai šāds uzņēmums var turpināt darboties līdz mantojuma tiesību sakārtošanai? Kas notiek ar elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) atskaišu iesniegšanu, ja pieeja ir bloķēta? Ja uzņēmums turpina darboties, bet atskaites nav iespējams iesniegt, vai tās iesniedz tad, kad sakārtotas mantojuma lietas? Vai šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēros sodu?

Nauris Grigals, Sorainen partneris, zvērināts advokāts

Atbildes līdzautore: Santija Veselova, Sorainen praktikante

Kad SIA dibinātājs un vienīgais valdes loceklis ir miris, universālpilnvaru, ko viņš bija izsniedzis, kā arī pašu uzņēmumu skar vairākas būtiskas juridiskas un praktiskas izmaiņas.

Kas ir universālpilnvara?

Universālpilnvara ir juridisks dokuments, kas pilnvaro personu (pilnvarnieku) rīkoties citas personas (pilnvarotāja) vārdā visās juridiskajās un administratīvajās darbībās, tostarp tajās, kas saistītas ar uzņēmuma vai īpašuma pārvaldību. Lai novērstu šaubas, jānorāda, ka šāda pilnvara jebkurā gadījumā (ne pilnvarotājam dzīvam esot, ne pēc pilnvarotāja nāves) nepiešķir tiesības pilnvarniekam pildīt pilnvarotāja valdes locekļa pienākumus sabiedrībā. Šāda pilnvara ir visaptveroša un ļauj pilnvarniekam veikt visus nepieciešamos pasākumus, neizstrādājot atsevišķas pilnvaras konkrētiem uzdevumiem.

Saskaņā ar Civillikuma (CL) 2312.pantu universālpilnvara (kā jebkura pilnvara) zaudē savu spēku ar pilnvarotāja nāvi, izņemot gadījumus, kad pilnvarotājs ir devis uzdevumu, kas jāizpilda vai kuru var izpildīt tikai pēc viņa nāves. Šādas pilnvaras var attiekties uz specifiskiem uzdevumiem, piemēram, uzņēmuma pārvaldīšanu līdz mantojuma lietas sakārtošanai. Ja universālpilnvara neietver specifiskus norādījumus par uzdevuma turpināšanu pēc pilnvarotāja nāves, pilnvarnieks nevar turpināt rīkoties, pamatojoties uz to.

CL 2316.pants savukārt paredz, ka tad, ja pilnvarnieks jau ir uzsācis uzdevumu pirms pilnvarotāja nāves, viņam ir pienākums turpināt šo uzdevumu līdz brīdim, kad mantinieki pieņem lēmumu to pārtraukt vai turpināt paši. Ja universālpilnvara neietver specifiskus norādījumus par uzdevuma turpināšanu pēc pilnvarotāja nāves, pilnvarnieks nevar turpināt rīkoties, pamatojoties uz to.

Kas ir mantojuma apliecība?

Saskaņā ar Komerclikuma 133.pantu pēc dibinātāja un vienīgā valdes locekļa nāves dalību sabiedrībā turpina viņa mantinieki, ja vien sabiedrības līgumā nav noteikts citādi. Pēc uzņēmuma dibinātāja un vienīgā valdes locekļa nāves viens no dokumentiem, kas nepieciešams, lai mantinieki varētu pārņemt uzņēmuma vadību un īpašumu, ir mantojuma apliecība.

Mantojuma apliecība ir oficiāls dokuments, ko izsniedz notārs, apliecinot, ka konkrētas personas ir tiesīgas mantot mirušā īpašumu. Šis dokuments ir nepieciešams, lai mantinieki varētu likumīgi pārņemt mirušā īpašumus, ieskaitot uzņēmumus, nekustamos īpašumus, finanšu līdzekļus un citus aktīvus. Bez šī dokumenta mantiniekiem nav tiesību pieņemt lēmumus par uzņēmuma darbību vai piekļūt uzņēmuma kontiem un aktīviem. Lai uzņēmums varētu turpināt darboties, mantiniekiem ir jāiesniedz mantojuma apliecība Uzņēmumu reģistram (UR), lai veiktu izmaiņas sabiedrības dalībnieku un valdes sastāvā un oficiāli reģistrētu jaunus valdes locekļus. Kad attiecīgās izmaiņas veiktas UR, jaunajiem (mantinieku ieceltajiem) valdes locekļiem ir tiesības pieprasīt piekļuves atjaunošanu EDS.

Pirmais solis mantojuma apliecības iegūšanai ir mantojuma lietas uzsākšana pie notāra. Notārs izskata iesniegtos dokumentus un, ja viss ir kārtībā, izsniedz mantojuma apliecību. Šajā apliecībā tiek norādīta mantinieka informācija un viņa tiesības uz konkrētiem mirušā īpašumiem.

Ja mantojuma apliecības vēl nav

Ja mantiniekiem vēl nav izsniegta mantojuma apliecība, bet nepieciešams nodrošināt uzņēmuma darbību, iespējams iecelt mantojuma aizgādni. Mantojuma aizgādnis ir persona, kura ir atbildīga par mantojuma pārvaldību līdz mantojuma apliecības izsniegšanai. Mantojuma aizgādnis nav uzņēmuma īpašnieks, bet viņam ir tiesības veikt visas nepieciešamās darbības uzņēmuma pārvaldībā. Mantojuma aizgādnis var pieņemt lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tostarp iecelt pārvaldnieku (valdes locekli) vai pats veikt pārvaldnieka, ieceļot sevi par valdes locekli, funkcijas.

Pēc ieinteresētās personas iesnieguma notārs var nodibināt aizgādnību mantojumam. Notārs sagatavo dokumentu par mantojuma aizgādnības izveidi un informē bāriņtiesu par tā izpildi. Bāriņtiesas lēmums ir jāiesniedz UR kopā ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem, lai reģistrētu izmaiņas uzņēmuma vadībā un nodrošinātu uzņēmuma darbības turpināšanu.

Ir būtiski nodrošināt, ka uzņēmuma atskaites un gada pārskati tiek iesniegti uzreiz pēc mantojuma lietu sakārtošanas, lai izvairītos no VID sodiem. Mantojuma aizgādnis nodrošina, ka uzņēmums tiek pārvaldīts saskaņā ar likumu un ka tiek izpildīti visi juridiskie pienākumi. Tas ietver nodokļu deklarāciju iesniegšanu, gada pārskatu sagatavošanu un citas darbības, kuras nepieciešams veikt uzņēmuma likumīgai darbībai.

Atskaišu un gada pārskata iesniegšana

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) 97.pants nosaka, ka pārskatus un konsolidētos gada pārskatus nepieciešams iesniegt elektroniski EDS. Tas nenozīmē, ka iespēja iesniegt pārskatu papīra formātā ir zudusi, bet gan to, ka papildus fiziskam formātam nepieciešams iesniegt tā elektronisko kopiju EDS. Ja valdes loceklis ir miris un universālpilnvara zaudējusi spēku, piekļuve EDS var būt bloķēta, jo sistēmā reģistrētās lietotāju tiesības ir saistītas ar konkrētām personām. Ja nav neviena, kuram ir piekļuve šai sistēmai (piemēram, grāmatveža), uzņēmuma pārskatus un atskaites nav iespējams iesniegt elektroniski.

Ja uzņēmums turpina darboties, bet atskaites nav iespējams iesniegt sakarā ar piekļuves trūkumu, jānodrošina, lai tās tiktu iesniegtas, tiklīdz tas ir iespējams pēc mantojuma lietu sakārtošanas, piemēram, tiklīdz mantojumam nodibināta aizgādnība. Ieteicams sagatavot un iesniegt visas nepieciešamās atskaites pēc tam, kad mantojuma lieta ir nokārtota un piekļuve EDS ir atjaunota.

GPL 100.pants nosaka, ka VID ir tiesīgs piemērot administratīvo sodu par gada pārskata neiesniegšanu likumā noteiktajā kārtībā, no kā izriet, ka VID ir tiesīgs arī piemērot sodu par gada pārskata neiesniegšanu likumā noteiktajos termiņos. Papildus šim to nosaka arī Grāmatvedības likuma 42.pants, no kura izriet, ka par gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu VID var piemērot naudassodu līdz 400 naudassoda vienībām.

Tāpēc ir būtiski nodrošināt, ka uzņēmuma atskaites un gada pārskati tiek iesniegti uzreiz pēc mantojuma lietu sakārtošanas, lai izvairītos no VID sodiem.

Skaidrojumu lasiet arī iBizness.lv