Eiropas Savienības Padome 2024.gada 30.maijā pieņēma jaunu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu kopumu, kas aizsargās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājus un ES finanšu sistēmu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Tas bija pēdējais jauno noteikumu pieņemšanas procedūras posms, jo 2024.gada 24.aprīlī šos noteikumus jau bija apstiprinājis Eiropas Parlaments (EP). Apskatām galvenās jauno noteikumu prasības.
Raksta autors: Raivis Liberts, SIA “Sorainen ZAB”, jurists
Jaunie tiesību akti
Jaunie ES noteikumi tiek ieviesti līdz ar vairāku tiesību aktu apstiprināšanu. Jauno noteikumu pamatā ir šādi EP un ES Padomes apstiprināti tiesību akti:
- regula 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (Vienoto ES noteikumu regula);
- regula, ar ko izveido iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA regula);
- direktīva 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza direktīvu 2019/1937 un groza un atceļ direktīvu 2015/849 (Sestā AML direktīva).
Vienoto ES noteikumu regulā ir ietverti noteikumi, kas ir tieši piemērojami privātajam sektoram visas ES mērogā, savukārt Sestā AML direktīva nosaka mehānismus, kas dalībvalstīm jāievieš, lai to atbildīgās iestādes efektīvāk cīnītos ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL) jautājumiem.
Jānorāda, ka jaunajiem tiesību aktiem paredzēts 3 gadu ieviešanas periods, līdz ar to jaunie nosacījumi faktiski stāsies spēkā 2027.gada jūnijā. Jauno tiesību aktu mērķis ir stiprināt ES regulējumu NILL jomā.
Vienoto ES noteikumu regula
Vienoto ES noteikumu regula tika izstrādāta, jo līdz šim ES līmenī cīņa pret nelikumīgi iegūtas naudas apriti tika īstenota, pamatojoties uz ES direktīvām. ES direktīvu problēma ir tā, ka tās netiek tieši piemērotas. Piemēram, attiecībā uz direktīvas 2015/849 (Ceturtā AML direktīva) piemērošanu tika konstatēts, ka pastāv sadrumstalota pieeja tās piemērošanai dažādās ES valstīs. Tādējādi tika nolemts, ka nepieciešams izstrādāt regulu, kas būtu tieši un vienveidīgi piemērojama visā ES.
Kā norādīts vienoto ES noteikumu regulā, tās mērķis ir panākt vienotu un augstu klientu uzticamības pārbaudes standartu, piemērojot saskaņotas prasības attiecībā uz klientu identificēšanu un viņu identitātes pārbaudi, kā arī samazinot atšķirības starp valstīm, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus visā iekšējā tirgū un noteikumu konsekventu piemērošanu visā ES.
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
