Pēdējā laikā ir vērojama uzņēmumiem pozitīva tendence strīdos ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) uzņēmuma pārejas lietās. Konkrētajā lietu kategorijā tiesas biežāk sākušas skatīties uz VID argumentiem kritiskāk.

Raksta autors: Oļegs Spundiņš, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists

Lietas būtība

Šī gada februāra vidū administratīvā rajona tiesa, kas šo lietu kategorijā ir vienīgā tiesu instance, savā nolēmumā ir detalizēti izvērtējusi VID argumentus, ar kuriem tas pamatoja sveša nodokļu parāda samaksas pienākumu vienam no Latvijas uzņēmumiem uzņēmuma pārejas kontekstā. Kā tas parasti notiek uzņēmuma pārejas lietās, VID nosūtīja sūdzību iesniegušajam uzņēmumam brīdinājumu, kurā uzskaitīja šablona veidā izstrādātus kritērijus, pēc kuriem VID parasti nosaka, vai ir konstatējama uzņēmuma pāreja. Šie kritēriji parasti aptver tādu apstākļu izvērtējumu:

  • saimnieciskās darbības veida identiskums;
  • pārstāvošās personas abos uzņēmumos;
  • adreses un kontaktinformācija;
  • sadarbības partneri;
  • darbinieku pārņemšana;aktīvu/pamatlīdzekļu pārņemšana;
  • finanšu rādītāji u.c.

Veicot šo kritēriju izvērtēšanu, VID pieeja visbiežāk ir diezgan formāla. VID parasti neiedziļinās konkrētās saimnieciskās darbības specifikā, bet aprobežojas ar tā rīcībā esošo informāciju, kas bieži vien negatīvi ietekmē objektivitāti.

Tiesas atziņas

Arī izskatāmajā lietā tiesa, nopratinot lieciniekus un noskaidrojot faktiskos apstākļus, atzina VID argumentus par nepamatotiem.

Attiecībā uz saimnieciskās darbības veida identiskumu tiesa nolēmumā atzina, ka, lai arī abu uzņēmumu saimnieciskās darbības veidi bija līdzīgi, abu uzņēmumu veiktie darbi atšķīrās. Turklāt VID nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas apstiprinātu identisku saimnieciskās darbības veidu.

Tiesa arī noraidīja VID argumentu par to, ka abu uzņēmumu pārstāvju pazīšanās atviegloja uzņēmuma pāreju, jo VID nav spējis paskaidrot, kas tāds noticis sūdzības iesniedzējas saimnieciskajā darbībā, kas nebūtu bijis iespējams, ja konstatētās pazīšanās starp abu uzņēmumu amatpersonām nebūtu.

Arī VID argumentāciju par abu sabiedrību nodokļu deklarācijās norādītiem vieniem un tiem pašiem saziņas līdzekļiem (vienas un tās pašas grāmatvedes e-pasta adrese un tālruņa numurs), tiesa atzina par nepamatotu. Ar šo grāmatvedi sūdzību iesniegušā uzņēmuma amatpersona bija pazīstama, strādājot nodokļu parādnieka uzņēmumā. Kad sūdzību iesniegušais uzņēmums uzsāka savu komercdarbību, tā valdes loceklis vērsās pie šīs grāmatvedes. Tā kā nodokļu parādnieka uzņēmumā grāmatvedei periodiski netika izmaksāta alga, tā pārtrauca sadarbību ar to, turklāt tas notika gadu pirms sadarbības uzsākšanas ar sūdzību iesniegušo uzņēmumu.

Uzņēmuma pārejai trūkst pierādījumu

Tiesa norādīja, ka nevar izdarīt secinājumu, ka visi grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja klienti kļūst par savstarpēji saistītiem uzņēmumiem, kuri veic saskaņotas darbības, tikai tādēļ, ka viņu grāmatvedim ir pieejama konfidenciāla informācija par citiem uzņēmumiem. Vēl jo vairāk, bez pārliecinošiem pierādījumiem nav iespējams izdarīt secinājumu, ka grāmatvedis ir iesaistīts uzņēmuma saimnieciskās darbības vadībā.

Attiecībā uz VID izteiktiem argumentiem par sadarbības partneru pārņemšanu tiesa norādīja, ka VID nav ieguvis pierādījumus, ka sadarbība ar šīm sabiedrībām tika uzsākta, pārņemot nodokļu parādnieka uzņēmuma darbību, nevis sūdzību iesniegušā uzņēmuma saimnieciskās darbības nolūkos. Tādēļ VID secinājums par darījumu partneru pārņemšanu ir balstīts tikai pieņēmumos, nevis vispusīgā un objektīvā faktu pārbaudē.

Par VID argumentiem attiecībā uz pārņemtajiem aktīviem tiesa konstatēja, ka norādītie aktīvi nevarētu veidot tādu aktīvu kodolu, kas ir pietiekams, izšķirošs un neatsverams aspekts konkrētās saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt sūdzību iesniegušais uzņēmums ieguvis konkrētus transportlīdzekļus privāttiesisku darījumu rezultātā, nevis pārņēmis tos no nodokļu parādnieka uzņēmuma. Tiesa norādīja, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējama tādu nodokļu parādnieka uzņēmuma aktīvu pārņemšana, ar kuru palīdzību šī sabiedrība varētu segt savas saistības un ar kuru palīdzību sūdzību iesniegušais uzņēmums varētu īstenot savu saimniecisko darbību.

No tiesas varēja izvairīties

Ja VID būtu pieprasījis papildu informāciju par būtiskajiem lietas apstākļiem, iespējams, šis strīds nemaz nebūtu nonācis tiesā. Turklāt, spriežot pēc VID prakses uzņēmuma pārejas lietās, VID nekavējoties uzsāk piedziņas darbības – nosaka inkaso bankas kontiem, apķīlā nekustamos īpašumus, un uzliek liegumus uzņēmumu reģistrā un Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Tikai gadījumos, kad uzņēmums paspēj noslēgt ar VID tā saucamo nodokļu parāda samaksas “grafiku”, tam ir iespēja izvairīties no ļoti ātras uzņēmuma nogremdēšanas.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.