Šī gada vasarā Administratīvā rajona tiesa izskatīja nodokļu strīdu par uzņēmuma valdes loceklim izmaksāto atlīdzību vienas uzņēmumu grupas ietvaros. Šajā lietā tiesa nokritizēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto likuma gramatisko interpretāciju par uzņēmuma valdes locekļa atlīdzības apmēru.

Strīds izriet no tiesību aktos kapitālsabiedrībām noteiktā pienākuma reģistrēt valdes locekļus kā darba ņēmējus un attiecīgi aprēķināt tiem algu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), veicot atbilstošus maksājumus budžetā.

Tiesiskais regulējums

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 8.panta 2.9 daļa un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta m) apakšpunkta nosacījumi paredz – ja kapitālsabiedrības apgrozījums mēnesī pārsniedz piecu minimālo mēneša darba algu apmēru un attiecīgajā mēnesī tajā nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts bijis mazāks par noteikto minimālo darba algu, ir pienākums reģistrēt valdes locekļus kā darba ņēmējus un attiecīgi aprēķināt algu un IIN un veikt VSAOI.

Likuma par IIN 8.panta 2.10daļa paredz izņēmumu no iepriekšminētā pienākuma, ja valdes loceklis citā kapitālsabiedrībā kārtējā mēnesī gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, un abas kapitālsabiedrības ir vienā uzņēmumu grupā.

Lietas būtība

VID kontrolētā uzņēmuma valdes loceklis ir saņēmis atlīdzību vairākos uzņēmumos, kuri ietilpst vienā uzņēmumu grupā. Valdes locekļa vienas grupas kapitālsabiedrībās saņemtās atlīdzības kopējais apmērs nav mazāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.

Lietā pastāv strīds, vai izskatāmajā gadījumā ir pamats piemērot likuma par IIN 8.panta 2.10 daļā norādīto izņēmumu, precīzāk, vai izņēmumā noteikto atlīdzību, kas nav mazāka par piecām minimālajām mēneša darba algām, ir iespējams summēt no atlīdzībām, kas gūtas vairākās vienas grupas kapitālsabiedrībās.

VID, interpretējot piemērojamo regulējumu, uzskatījis, ka šāda algas summēšana no vairākām kapitālsabiedrībām ar likuma tekstu nav paredzēta. Diemžēl lietā VID nav sniedzis izvērstāku skaidrojumu par šādas normas interpretācijas iemesliem.

Tiesas viedoklis

Vērtējot piemērojamā tiesiskā regulējuma mērķus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka apliekamā ienākuma prezumpcijas mērķis ir novērst maz ticamu situāciju, ka uzņēmums darbojas ar noteikta apmēra apgrozījumu, bet bez darbiniekiem, un šādos gadījumos pieņemt, ka nepieciešamos darbus paveic valdes loceklis, kuram attiecīgi aprēķināma vismaz minimālā mēneša darba alga. Vienlaikus likumdevējs paredzējis, ka minēto prezumpciju nepiemēro, ja alga valdes loceklim tiek maksāta citā kapitālsabiedrībā vienas uzņēmumu grupas ietvaros. Par grupas vai noteiktā atlīdzības apmēra nozīmi šī principa piemērošanā likumprojekta anotācija tiešu skaidrojumu nesniedz.

Vērtējot attiecīgās anotācijas skaidrojumu, kas atbilst arī normu vārdiskajai jēgai, pietiekami pārliecinoši secināms, ka normu mērķis ir, no vienas puses, algotu darbinieku neesības gadījumā prezumēt ar algas nodokli apliekamu ienākumu valdes loceklim, bet, no otras puses, paredzēt, ka tas nav darāms, ja algu valdes loceklim jau aprēķinājusi cita grupā ietilpstoša kapitālsabiedrība. Šādi raugoties, nav nozīmes, vai normā noteiktais algas apmērs tiek sasniegts vienā vai vairākās citās kapitālsabiedrībās, atlīdzību summējot.

Arī sistēmiski aplūkojot nodokļu samaksas mērķi, nav konstatējams, ka šāda summēšana varētu būt saistīta ar kādiem riskiem. Piemēram, pat ja nepieciešamais algas apmērs tiek summēts no nelieliem apjomiem (minimālajām mēneša algām), IIN un VSAOI būtu veicamas katram no šiem uzņēmumiem un kopumā veidotu tāda paša apmēra nodokli. Tas, vai noteikta apmēra atlīdzību maksā viena vai vairākas kapitālsabiedrības, kopā neietekmē arī likumā noteikto IIN likmi.

Tiesas secinājumi

Ievērojot minēto, tiesa secināja, ka interpretācija, kas pieļauj ņemt vērā citā kapitālsabiedrībā maksāto algu, ciktāl abas kapitālsabiedrības, tas ir, gan sabiedrība, kura vērsusies tiesā, gan sabiedrība, kuras maksātā alga veido normā prasīto atlīdzības apmēru (neatkarīgi no šo sabiedrību skaita), ir vienā uzņēmumu grupā, atbilst normu mērķim, iekļaujas normas plašākajā gramatiskajā interpretācijā un ir privātpersonai labvēlīgāka. Turpretī VID izmantotā šaurā gramatiskā normas interpretācija nesniedz nekādu tiesiski nozīmīgu vai aizsargājamu labumu.

Līdz ar to priekšroka dodama tādai normas interpretācijai, kas pieļauj noteikto atlīdzības apmēru summēt ar atlīdzībām, kas saņemtas no vairākām vienas uzņēmumu grupas kapitālsabiedrībām.