Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi jaunas ziņošanas prasības, pievienojot regulai 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 5.r pantu, kas attiecas uz juridiskām personām un vienībām, kam ir būtiskas saites ar Krieviju. Kas jāņem vērā uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis ziņošanas pienākums, lai veiksmīgi varētu izpildīt visas piemērojamās prasības?

Raksta autors: Māris Liguts, SIA “Sorainen ZAB” zvērināts advokāts 

Līdzautors: Kristers Pētersons, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīgs.

Regulas 5.r panta ieviešanas mērķis ir nodrošināt valstu kompetentajām institūcijām lielāku pārskatāmību par līdzekļu plūsmu, kas saistīta ar Krievijai piederošiem uzņēmumiem ārpus ES, neapdraudot uzņēmumu darbību, kas ir (daļēji) Krievijai piederoši un likumīgi darbojas ES. Regulas grozījumi palīdzēs valstu kompetentajām iestādēm izvērtēt, vai noteikti maksājumu veidi rada risku pārkāpt pret Krieviju noteiktās sankcijas, kā arī palīdzēs labāk saprast Krievijas ienākumu avotus.

Kam un kad ir jāziņo?

Ziņošanas pienākums attiecas uz Latvijā reģistrētām juridiskām personām, vienībām un struktūrām, kuru īpašumtiesības vairāk nekā 40% apmērā tieši vai netieši pieder:

  • juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā;
  • Krievijas valstspiederīgajam (arī dubultpilsonim);
  • fiziskai personai, kas uzturas Krievijā.

Lai arī sākotnēji šādas ziņošanas prasības izskatās salīdzinoši vienkāršs, tomēr uzņēmējiem ir būtiski pievērst uzmanību tam, ka ziņošanas pienākums attiecas ne tikai uz iepriekš uzskaitītajām personām tieši piederošiem uzņēmumiem, bet arī netieši piederošiem uzņēmumiem.

Uzņēmumu vadītājiem ir uzmanīgi jāvērtē uzņēmuma īpašnieku ķēde, lai laicīgi konstatētu par nepieciešamību ziņot par ceturkšņa maksājumiem ārpus ES 100 000 eiro apmērā, jo pienākums ziņot attiecas arī uz uzņēmumiem, kuru tiešais/netiešais īpašnieks ir Krievijas valstspiederīgais ar dubultpilsonību vai persona (jebkuras valsts pilsonis), kura uzturas Krievijā.

Svarīgi ir ņemt vērā to, ka atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam ziņošanas pienākums attiecas arī uz vairākām personām, kuras atbilst regulas 5.r pantā noteiktajiem kritērijiem un kurām kopā tieši vai netieši pieder 40% no uzņēmuma.

No 2024. gada 1.maija 2 nedēļu laikā pēc katra ceturkšņa beigām iepriekš minētajām personām turpmāk ir jāiesniedz ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par visiem maksājumiem uz valstīm, kas atrodas ārpus ES un kuru vērtība pārsniedz 100 000 eiro (neatkarīgi no izmantotajām valūtām), kuras tās tieši vai netieši vienā vai vairākās operācijās ir veikušas minētajā ceturksnī. Būtiski ir norādīt, ka regulas 5.r pants neparedz minimālā maksājuma apmēra slieksni, no kura rodas ziņošanas pienākums, līdz ar to ziņošanas pienākums rodas, ja ceturksnī maksājumu kumulatīvā summa ir 100 000 eiro apmērā.

Pirmo reizi informācija par šādiem maksājumiem bija jāiesniedz līdz 2024.gada 15.maijam par ceturksni, kas aptver periodu no 2024.gada 1.janvārim līdz 31.martam. Attiecīgi par turpmākajiem periodiem informācija būs jāsniedz 2 nedēļu laikā pēc katra ceturkšņa beigām, tas ir, līdz 2024.gada 15.jūlijam par 2.ceturksni (aprīlis–jūnijs), līdz 2024.gada 15.oktobrim par 3.ceturksni (jūlijs–septembris).

Kas jānorāda ziņojumā?

Uzņēmējiem, lai iesniegtu ziņojumu, ir jāaizpilda tam speciāli paredzēta veidlapa, kas ir pieejama FID mājas lapā. Veidlapā ir jānorāda visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama risku novērtēšanai, tai skaitā, informācija par atsevišķiem maksājumiem, katra maksājuma apmēru, informācija par maksājumu saņēmēju, maksājumu saņēmēja kredītiestādi, maksājuma mērķi, informācija par darījumu, par ko tiek veikts maksājums, kā arī cita saistīta informācija, kas norādīta veidlapā. Veidlapā jānorāda informācija arī par pašu personu, kurai ir šis ziņošanas pienākums, proti, uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, kontaktinformācija un informācija par subjekta īpašuma struktūru, kuras rezultātā konkrētajai personai šis ziņošanas pienākums ir radies.

Regulas 5.r pants nosaka par pienākumu valsts kompetentajai institūcijai pārskatīt ziņoto informāciju, lai identificētu darījumus, uzņēmumus un uzņēmējdarbības nozares, kas rada nopietnu pārkāpumu, apiešanas vai līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas risku, kas ir pretrunā ar ES piemērotajām sankcijām pret Krieviju.