Pie grāmatvežiem straumēm plūst fiziskas un juridiskas personas ar lūgumu palīdzēt reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem un sakārtot pagātnes problēmas. Kādēļ tieši tagad? Kur ir problēma?

Raksta autors: Jānis Taukačs, SIA “Sorainen ZAB” partneris, zvērināts advokāts

Valsts ieņēmumu dienests (VID) daudziem uzņēmumiem sācis izsūtīt atgādinājumus, ka viņiem ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par Eiropas Savienībā (ES) iegādātiem pakalpojumiem no juridiskām personām (B2B). Uz darījumiem ar gala patērētājiem (B2C) šis nosacījums nav piemērojams. Piemēram, lielākā daļa viesu māju saņem pakalpojumus no Booking.com.

Tādā gadījumā slieksnis PVN reģistrācijai vairs nav 50 000 eiro, bet jāreģistrējas no pirmā eiro. To nav izdomājis Latvijas VID un pat ne mūsu likumdevējs – to nosaka ES tiesību akti.

Problēma pat nav šis PVN, proti, ka no 10 eiro mēnesī Booking.com rēķinā jānomaksā PVN, jo pēc PVN reģistrācijas tas ir maksājams reversā – ir jāuzskaita, bet nav jāmaksā. Lielāka (bet ne galvenā) problēma mazajiem ir grāmatvežu izmaksas. Taču galvenā problēma – pēc PVN reģistrācijas visai pārdošanai jāpiemēro PVN, kas iepriekš nebija jādara, jo pārdošanas apjoms nesasniedza 50 000 eiro. Tāpēc pārdošanas pēkšņi paliek par piektdaļu dārgākās un tādēļ – mazāk konkurētspējīgas.

Kādēļ VID tagad “pamodies”?

2021 .gada 22.martā tika pieņemta jauna ES direktīva 2021/514 par administratīvu sadarbību nodokļu jomā jeb DAC7, kas paredz pienākumu digitālo platformu operatoriem (tādiem kā Booking.com, Facebook.com u.c.) iesniegt informāciju nodokļu administrācijām par ienākumiem, kurus pārdevēji guvuši viņu platformās, bet ES dalībvalstu nodokļu administrācijām – automātiski apmainīties ar šādu informāciju.

Direktīvas normas ir ieviestas likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tātad VID sāk saņemt šādu informāciju un nevar uz to nereaģēt. Par to blogā “Tax Stories” ziņoju jau 2022.gadā. Pirmie DAC7 ziņojumi par 2023.gadu platformām bija jāiesniedz līdz 2024.gada 31 .janvārim, taču PVN pienākumu noilgums parastā gadījumā ir 3 gadi.

DAC7 pieleitojums ir daudz plašāks

DAC7 paredz pienākumu digitālajām platformām apkopot informāciju (identifikācijas numurus, bankas kontu numurus, nodokļu rezidences valsti, ieņēmumus no tirdzniecības platformām, izmaksas un nodokļus, ko platformas ietur) un nodot nodokļu administrācijām par tirgotājiem, kas ar to palīdzību vietējā tirgū vai pāri robežām pārdod preces, iznomā/izīrē nekustamo īpašumu vai transportu, kā arī sniedz personīgus pakalpojumus.

Pienākums reģistrēties ES un ziņot ir arī ārpus ES esošajām platformām, ja tajā savas preces tirgo uzņēmumi no ES vai platforma tirgo vai iznomā nekustamo īpašumu, kas atrodas ES. Tomēr Ss.com vairumā gadījumu nebūs jāziņo VID, jo direktīva paredz izņēmumu — tā neattiecas uz gadījumu, ja darījumu skaits vienam tirgotājam platformā ir mazāks par 30 gadā par kopējo summu ne vairāk kā 2000 eiro gadā.

Kā nodalīt B2B no B2C?

PVN reģistrācija un nomaksa attiecas tikai uz biznesa vajadzībām iegādātiem pakalpojumiem. Par B2C piegādātiem pakalpojumiem pārdevējs jau izrakstīs rēķinu ar PVN, pircējam nekas cits PVN jomā nav jādara. Taču, kā platformas var nodalīt biznesam paredzētos no patēriņam paredzētajiem pakalpojumiem? Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija publicējusi DAC7 skaidrojošas vadlīnijas (Model Rules for Reporting by Platform Operators with respect to Sellers in the Sharing and Gig Economy), kurās aprakstīti robežgadījumi. Piemēram, ja pakalpojums apvieno personīgo pakalpojumu ar citiem neatdalāmiem elementiem, ir jāziņo par visu pakalpojumu.

EK Regula

Eiropas Komisija 2023.gada 13.aprīlī pieņēma arī grozījumu direktīvā 2021/514 (DAC7) par atsevišķu noteikumu īstenošanas regulu attiecībā uz informācijas novērtēšanu un līdzvērtības noteikšanu nolīgumā starp ES dalībvalsts un trešās valsts jurisdikcijas kompetentajām iestādēm (īstenošanas regula).

Ar pieņemto regulu ir noteikti kritēriji, lai novērtētu un noteiktu, vai ārpussavienības jurisdikcijas valsts tiesību akti un nolīgums starp ES dalībvalsts un ārpussavienības jurisdikcijas kompetentajām iestādēm nodrošina, ka informācija, kas automātiski jāsaņem minētajai dalībvalstij, attiecas uz darbībām, kas ietilpst DAC7 darbības jomā, un ir līdzvērtīga informācijai, kas ir nepieciešama saskaņā ar DAC7 ziņošanas noteikumiem. īstenošanas regulā īpaši ir noteikti kritēriji, lai novērtētu attiecīgās definīcijas, kā arī uzticamības pārbaudes procedūras, ziņošanas prasības, noteikumus un administratīvās procedūras. Ja kritēriji ir izpildīti, automātiski apmaināmā informācija tiek uzskatīta par līdzvērtīgu.

MK noteikumi

Attiecīgo Ministru kabineta noteikumu Nr.97 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas” regulējums nosaka:

  • uzņēmumam jāsniedz VID informācija gadījumā, ja tas atbilst ziņojoša platformas operatora definīcijai;
  • iesniedzamās informācijas apjomu – ienākumus, ko pārdevējs gūst no nekustamā īpašuma iznomāšanas, individuālu pakalpojumu sniegšanas, preču pārdošanas vai jebkura transporta veida iznomāšanas. Informācijā ietilpst gan pārdevēju identificējoša informācija, gan kopējais ienākuma apjoms pārskata periodā;
  • kārtību, kādā ziņojošais platformu operators iegūst informāciju par pārdevējiem no pašiem pārdevējiem un pārbauda to, salīdzinot ar publiski pieejamu informāciju. Ziņojošais platformas operators sniedz VID ziņas reizi gadā — līdz 31 .janvārim par iepriekšējo pārskata gadu;
  • pienākumu glabāt informāciju noteiktu laika periodu;
  • kārtību, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu valstu kompetentajām iestādēm.

Kāds varētu būt risinājums?

Esmu piedalījies sanāksmē kopā ar VID un Finanšu ministrijas centrālajām personām, kur tika apspriests, kā šo problēmu varētu risināt. Diemžēl mūsu likumdevējs ir pamodies vēlāk nekā kaimiņi, kas risinājumu jau ir atraduši.

Igaunijā iespējama PVN reģistrācija, pārrobežu pakalpojumu aplikšana ar PVN un tā deklarēšana bez pienākuma aplikt ar PVN vietējos pārdošanas darījumus, ja nav sasniegts vietējo darījumu reģistrācijas slieksnis.

Lietuvā savukārt nemaz nav jāreģistrējas – ir speciālas deklarācijas, kas paredz samaksāt PVN tikai par šādiem ES iegādātiem pakalpojumiem.

Mums arī šāda iespēja likumā ir paredzēta, tikai tā attiecas uz citiem gadījumiem. Tādēļ likumu steidzami jāpaplašina, pārņemot minēto Lietuvas praksi.