Līgumu slēgšana, izmantojot elektroniskās platformas, gluži tāpat kā tehnoloģiju lietošana citās dzīves jomās, kļūst arvien populārāka. Nesen publiski izskanējusi informācija par kādu Kanādas tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka lietotnē “Whatsapp” izmantotā emocijzīme thumbs up jeb “īkšķis uz augšu” konkrētajā situācijā atzīstama par līguma akceptu. Līdzīgi arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija atzinusi, ka šī pati emocijzīme uzskatāma par vienošanās apstiprinājumu. Līdz ar to rodas jautājums – kā un kurā brīdī elektroniskajā sarakstē paustās ziņas var rezultēties juridiskās saistībās?

Raksta autores: Kristīne Ilga Budkēviča, SIA “ZAB SORAINEN” jurista palīdze, Linda Sarāne – Reneslāce, SIA “ZAB SORAINEN“, zvērināta advokāte

Līguma noslēgšanas kritēriji

Vispirms jāņem vērā, ka jebkura tiesiskā darījuma pamatelements ir subjekta gribas izteikums.

Civillikuma (CL) 1427.pantā noteikts, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder personas gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr šī griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Savukārt CL 1428.pants atrunāts, ka šī griba var tikt izteikta klusējot vai noteikti. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Tātad skaidrs, ka tiesisku darījumu var noslēgt ne tikai rakstveidā uz papīra, bet arī elektroniski.

CL 1533.pantā tālāk precizēts, ka līguma noslēgšanai nepieciešama:

  • pilnīga vienošanās;
  • līguma būtiskās sastāvdaļas;
  • nolūks savstarpēji saistīties;
  • pienācīga līguma forma.

Pilnīga vienošanās

Pilnīga vienošanās nozīmē, ka starp līdzējiem ir notikusi ofertes jeb piedāvājuma un ofertes akcepta jeb piekrišanas piedāvājumam apmaiņa Pie tam, šādai ofertes un ofertes akcepta apmaiņai jābūt bez nosacījumiem, lai šo vienošanos varētu uzskatīt par pilnīgu.

Līguma būtiskās sastāvdaļas

Līguma būtiskās sastāvdaļas katram līgumam var būt atšķirīgas. Tās ir atkarīgas līguma veida – katram līguma veidam tās izriet no attiecīgā likuma.

Būtiskās sastāvdaļas ir tādas līguma sastāvdaļas, kas obligāti nepieciešamas darījuma noslēgšanai un bez kā darījums nav iespējams, proti, to praktiski nav iespējams izpildīt. Piemēram, pirkuma līguma būtiskās sastāvdaļas ir pirkuma objekts un cena. Citreiz cena var būt noteikta kā tirgus cena, nenorādot konkrētu ciparu. Bet, ja vienošanās par cenu nebūs vispār, tad tas vairs nebūs pirkuma līgums, bet, iespējams, dāvinājuma līgums, kas pakļauts citiem, no tiesību normām izrietošiem noteikumiem. Ja nebūs vienošanās par pirkuma objektu, tad līgums vispār nebūs spēkā. Līdzīgi nomas un īres līguma būtiskās sastāvdaļas ir priekšmets (nomājamā/ īrējamā lieta vai īpašums) un maksa.

Pārējie noteikumi, kurus nereti ietver rakstveida līgumos vai par tiem vienojas citādi, ir par to, kad tiek veikta apmaksa, kādā veidā tiek veikta apmaksa, u. c. Šādi noteikumi ir “blakus noteikumi”, par kuriem vienoties nav obligāti, lai darījums būtu spēkā.

Nolūks savstarpēji saistīties

Nolūks savstarpēji saistīties nozīmē, ka līdzēji apzināti vēlas konkrēto tiesisko seku iestāšanos, kas radīsies, noslēdzot līgumu. Proti, līgums nav noslēgts viltus, maldu vai spaidu rezultātā.

Pienācīga līguma forma

Visbeidzot, CL paredz līgumu slēgšanas brīvību, kas sevī ietver arī formas brīvību, izņemot atsevišķus gadījumus, kad formas prasības tieši paredzētas likumā vai puses ir vienojušās par konkrētas formas izmantošanu.

Ja nepastāv likumā atrunātie gadījumi, kad līgumam nepieciešama īpaša forma, vai puses nav vienojušās par īpašu formu, tad līgums var tikt uzskatīts par noslēgtu, ja līdzēji ir vienojušies par līguma būtiskajām sastāvdaļām. Šāda vienošanās var notikt, arī izmantojot elektroniskās platformas un lietotnes.

Ja pušu starpā būtu strīds par to, vai patiesi līgums uzskatāms par noslēgtu un kāds ir tā saturs, tiesa ņemtu vērā visu platformā vai lietotnē veikto saraksti, un, kā liecina pēdējā laika tiesu prakse, arī emocijzīmes. Tāpat tiesa var ņemt vērā arī citus pierādījumus, kas liecina par līguma noslēgšanas faktu un tā saturu.

Kanādas tiesai der emocijzīme kā apstiprinājums

Pirmās ziņas par to, ka emocijzīmju lietošanai var būt nozīme līguma slēgšanā, parādījās Kanādas tiesas nolēmuma kontekstā. Konkrētajā strīdā, ko izskatīja Kanādas tiesa, domstarpības bija radušās par to, vai viena līgumslēdzējpuse, nospiežot emocijzīmi “īkšķis uz augšu” uz otras puses atsūtīto līguma projektu, bija paudusi savu akceptu izteiktajai ofertei.

Pasūtītājs lietotnē “Whatsapp” bija nosūtījis līguma projekta kopiju un ziņu: “Lūdzu, apstipriniet līgumu par liniem” (līgums tika slēgts par linu iegādi no zemniekiem). Līguma kopijā bija norādītas visas būtiskās sastāvdaļas, tai skaitā, linu daudzums, kā arī summa, par kādu tie tiks iegādāti. Uz šo ziņu tika saņemta atbilde no izpildītāja emocijzīmes “īkšķis uz augšu” izteiksmē. Pasūtītājs šo emocijzīmi bija uztvēris kā akceptu izteiktajai ofertei, līdz ar to arī no izpildītāja gaidīja līguma izpildi, kas tā arī netika veikta. Taču otra puse “īkšķis uz augšu” esot interpretējusi kā atbildi par to, ka šī ziņa ar līguma projektu ir saņemta, nevis kā akceptu pasūtītāja izteiktajam piedāvājumam pasūtīt linus par konkrētu cenu.

Vai līgums uzskatāms par noslēgtu ?

Ja pušu starpā būtu strīds par to, vai patiesi līgums uzskatāms par noslēgtu un kāds ir tā saturs, tiesa ņemtu vērā visu platformā vai lietotnē veikto saraksti un emocijzīmes.

Izskatot lietu, Kanādas tiesa atzina, ka šādas emocijzīmes izmantošana iztulkojama kā akcepts, jo šādi linu iegādes līgumi starp pusēm slēgti jau vairākus gadus pēc kārtas, turklāt tie visi slēgti tajā pašā lietotnē “Whatsapp”. Parasti uz šādās ziņām tika atbildēts ar īsām atbildēm, piemēram, uzrakstot “ok”, “jā” u. c. Līdz ar to tiesa analogi izsprieda, ka gribas izpaudums, izmantojot emocijzīmi, aizstājusi līdzēja parasti izmantotās īsās ziņas, kas arī tika uzskatītas par piedāvājuma akceptu. Tāpat tiesa atzīmējusi, ka pamats šāda lēmuma pieņemšanai bija nevis tas, ko puses subjektīvi bija domājušas, bet gan tas, vai to rīcība bija tāda, ka saprātīga persona varētu secināt, ka tās bija paredzējušas uzņemties saistības. Respektīvi, Kanādas tiesa neuzskatīja par pamatotu argumentu, ka līdzējs emocijzīmes izmantošanu bija domājis citādi, bet gan uzsvēra, ka objektīvi jebkura saprātīga persona to šo emocijzīmi būtu iztulkojusi kā ofertes akceptu.

Lai arī Kanādas tiesas atziņas nav saistošas Latvijas tiesām, līdzīgi par emocijzīmju izmantošanu ir secinājusi arī Latvijas tiesas, bet cita veida strīdā.

Latvijas tiesā – emocijzīme darba strīdā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā 2023.gada 6.aprīļa spriedumā lietā C68346322, kas stājies spēkā, arī apstiprinoši atzinusi, ka, atbildot uz ziņu lietotnē “Slack”, “īkšķis uz augšu” emocijzīmes izmantošana nozīmē piekrišanu vienošanās noslēgšanai.

Proti, strīds lietā bija par vairākiem darba tiesisko attiecību jautājumiem, no kuriem viens – vai darbiniekam, kas parasti strādā attālināti, pienākums ierasties uz sapulci klātienē. Tiesa pēc lietā pieejamiem materiāliem secināja, ka pušu darba līguma 1.8.punktā paredzēts, ka “darbinieka darba vieta ir pēc saviem ieskatiem brīvi izvēlēta adrese, atskaitot gadījumus, kad darbinieks un darba devējs iepriekš, savlaicīgi rakstveidā vienojas par klātienes tikšanos un darbu”. Darbinieka darba devējs lietotnē “Slack” bija nosūtījis ziņu : “Sveiki puiši, tātad veicam DS dienu uz vietas trešdien”. Uz ko prasītājs bija reaģējis ar “īkšķis uz augšu” emocijzīmi pie darba devēja nosūtītās ziņas. Tiesa šo savstarpējo ziņu apmaiņu iztulkoja kā “rakstveida vienošanos” Darba līguma 1.8.punkta izpratnē par to, ka darbinieks ieradīsies uz sapulci klātienē. Prasītājs šādas emocijzīmes nosūtīšanu bija skaidrojis kā piekrišanu sapulcei kā tādai, taču piedāvājot citu laiku un vietu sapulces rīkošanai, par ko liecinājušas viņa vēlāk sūtītās ziņas.

Kādēļ tiesa atzina emocijzīmi par apstirpinājumu?

Pie secinājuma, ka emocijzīme tomēr uzskatāma par piekrišanu, tiesa nonākusi vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šāda klātienes sapulču rīkošana, kurā piedalās darbinieki, kuri parasti strādā attālināti, konkrētajā darba vietā ir ierasta prakse, un prasītājs par šādu kārtību nekad nebija iebildis. Otrkārt, apstiprinājuma paušana emocijzīmes veidā esot bijusi uzņēmuma ierasta komunikācijas prakse. Visbeidzot, lai arī spriedumā netika pieminēts prasītāja amats un konkrēta nodarbošanās, tiesa secināja, ka prasītājam, strādājot savā amatā, nevarēja būt nezināma emocijzīmes jēga un tās lietošanas sekas. Līdz ar to, tiesa atsaukusies uz CL 1505.panta noteikumiem, proti, ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms, un secinājusi, ka prasītājs, reaģējot uz ziņu ar “īkšķis uz augšu” emocijzīmi, apstiprinājis tikšanos klātienē.

Šis spriedums apliecina to, ka arī Latvijā emocijzīmes lietošana elektroniska sarakstē var nozīmēt piekrišanu un tādējādi konkrētu saistību uzņemšanos vai pat tiesiska darījuma noslēgšanu.

Vai emocijzīme vienmēr ir piekrišana?

Vai emocijzīmes izmantošana vienmēr var tikt uzskatīta par piekrišanu tiesiskam darījumam vai uzņemties saistību? Abās izskatītajās lietās tiesa pie šāda secinājuma nonāca, pamatojoties uz vairākiem citiem apstākļiem, kas apliecināja pušu gribas izteikumus, nevis vadījās tikai pēc emocijzīmes izmantošanas fakta.

Kanādas tiesas izskatītajā lietā pamats šādam secinājumam bija tas, ka sadarbība starp līdzējiem notikusi jau vairākus gadus, turklāt katru reizi komunikācija notikusi ar lietotnes “Whatsapp” starpniecību. Tāpat, arī iepriekš no otras puses nebija saņemts otras puses pašrocīgs paraksts kā līguma akcepts vai arī kāds cita īpašs apliecinājums tam, ka līdzējs piekrīt šādai ofertei. Līdz ar to tika secināts, ka emocijzīmes izmantošana uztverama tāpat kā iepriekš sūtītās īsās ziņas, kas liecināja par apstiprinājumu. Iespējams, ja puses iepriekš būtu par linu piegādi vienmēr pašrocīgi parakstījušas līgumu, tad Kanādas tiesa lemtu, ka “īkšķis uz augšu” nav pienācīga līguma forma, kura izriet no pušu iepriekšējās prakses, un neliecina par tiesiska darījuma noslēgšanu.

Līdzīgi apstākļi bija arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas lietā – arī šajā gadījumā saziņa lietotnē “Slack” bijusi ierasta uzņēmuma prakse. Emocijzīmes “īkšķis uz augšu” izmantošana bija kļuvusi par veidu, kā iekšējā komunikācijā tika pausts apstiprinājums vai piekrišana. Arī no šī piemēra apšaubāms, ka tiesa jebkurā situācijā emocijzīmes “īkšķis uz augšu” izmantošanu uzskatītu par piekrišanu, it īpaši, ja komunikācija starp pusēm notikusi pirmo reizi un tā nav ierasta prakse.

Šie spriedumi noteikti paver jaunas iespējas tam, kā interpretēt savstarpējās elektroniskās sarakstes un emocijzīmes tiesisko darījumu noslēgšanā. Tomēr jāatzīmē, ka, lai iztulkotu pušu patiesos gribas izteikumus, jāvērtē kopējie apstākļi, kas attiecināmi uz tiesiskā darījuma noslēgšanu.

Kādiem apstākļiem var būt nozīme?

Līguma gadījumā jākonstatē tas, vai izpildās visi minētie četri līguma noslēgšanas kritēriji. Ja tiek izteikts tikai vienpusējs apsolījums, tad būtiskākais ir konstatēt nodomu uzņemties konkrētu saistību.
Tātad, pirmkārt, vienmēr jāņem vērā tas, kādā kontekstā emocijzīme tikusi izmantota. Ja vienas puses sūtītā ziņa ietver vispārīgu piedāvājumu slēgt darījumu, taču šī ziņa nav pietiekami konkrēta, lai otra puse uz to varētu atbildēt ar beznosacījuma piekrišanu, vai arī ja ziņā nav norādītas līguma būtiskās sastāvdaļas, bez kā līgums nevar pastāvēt, tad šāda nekonkrēta piedāvājuma akcepts ar “īkšķi uz augšu” nebūs otrai pusei nemaz juridiski saistošs. Tādā veidā nevar konstatēt, kāda tieši saistība pusei būtu jāizpilda.

Otrkārt, jāvērtē, kāda emocijzīme tikusi izmantota, reaģējot uz izteikto piedāvājumu. Iepriekš apskatītajos gadījumos tika izmantota zīme, kurai lielākoties ir vispārpieņemta apstiprinājuma nozīme. Turklāt “īkšķis uz augšu” tiek izmantots ne tikai elektroniskajā vidē, bet arī kā apstiprinājuma žests reālajā dzīvē. Līdz ar to apšaubāms, ka gadījumā, ja būtu izmantota kāda cita emocijzīme, kurai nav tik skaidra apstiprinājuma nozīme, varētu tik pārliecinoši secināt tiesiska darījuma esamību. Tā, piemēram, ja uz piedāvājumu būtu atbildēts ar spuldzītes vai kāda augļa emocijzīmi, šeit būtu vieta ļoti plašai interpretācijai par to, ko otra puse ar šo emocijzīmi domājusi.

Visbeidzot, pat ja emocijzīme pausta kā apstiprinājums ofertei, kurā atbilstoši norādītas visas būtiskās sastāvdaļas, jāvērtē, vai likums šāda veida tiesiskam darījumam nav paredzējis īpašu formu (akstveida formu, izmantojot pašrocīgu vai drošu elektronisko parakstu vai notariāla akta formu). Ja likums šādu formu paredz, tad līgums nebūs spēkā tādēļ, ka, noslēdzot līgumu elektroniskajā platformā, nav ievērota vajadzīgā forma, kas ir līguma spēkā stāšanās priekšnosacījums. Jāpiebilst gan, ka, ja puses tomēr šādu spēkā neesošu līgumu sāk pildīt, tad saskaņā ar likumu ne vienmēr no šādas izpildes varēs atkāpties.

Kā izvairīties no domstarpībām?

Nevar noliegt, ka izmantojot dažādas elektroniskās lietotnes un platformas, komunikācija kļūst daudz ātrāka un vieglāka, tomēr būtu ieteicams pārdomāt saziņā izmantotās zīmes un to būtību. Protams, kā jau iepriekš secināts, ne vienmēr emocijzīmes izmantošana būs pielīdzināma piedāvājuma akceptam, taču skaidrības labad iespējams labāk uz ziņu atbildēt vārdiski, tādējādi patiešām atspoguļojot savu gribu un viedokli. Ja, piemēram, emocijzīmes “īkšķis uz augšu” vietā būtu atbildēts “saņemts” vai “piekrītu”, nebūtu jārisina jautājums par to, ar kādu nozīmi konkrētā emocijzīme tikusi izmantota, un vai līdzējs to interpretē tāpat kā otra puse.

Jāpatur prātā, ka strīdus gadījumā pusēm jāspēj pierādīt līguma noslēgšanas faktu vai vienpusējas saistības uzņemšanos. Attiecīgi, lai to izdarītu, nepieciešams saglabāt elektroniskās sarakstes, kas varētu saturēt šādas ziņas. Līguma summas vai citādā ziņā būtiskākiem vai sarežģītākiem darījumiem, kuros vajadzīga dažādu detalizētu blakus noteikumu aprakstīšana, ieteicams līgumus slēgt, sastādot rakstveida aktu, kura spēkā esamības priekšnoteikums ir abu pušu pašrocīgs vai drošs, vai vismaz uzlabots elektroniskais paraksts.