Saskaņā ar Imigrācijas likuma 9. pantu, ārzemniekam var piešķirt cita starpā tiesības uz nodarbinātību ar ierobežojumiem, slēdzot darba līgumu ar noteiktu darba devēju noteiktā specialitātē (profesijā). Lai nodarbinātu ārzemnieku, t.i. trešās valsts pilsoni, darba devējam ir jāievēro virkne noteikumu. Cita starpā, ir jānoformē izsaukums vai ielūgums (atkarībā no nodarbinātības ilguma), jāizsludina vakance Nodarbinātības valsts aģentūrā, jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktie dokumenti. Tāpat, darba devējam, kā ārzemnieka uzaicinātājam, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Imigrācijas likumu tas uzņemas atbildību par ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, un nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā darba devējam ir jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vai Valsts robežsardze, ja nav izpildīti minētie nosacījumi, kā arī, ja nepieciešams, jānodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšana.
Tāpat, Imigrācijas likuma 39. pantā pirmajā daļā iekļautā norma uzliek pienākumu darba devējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā informēt PMLP par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju. Tas ir, gadījumos, kad termiņuzturēšanās atļauja ir saņemta pamatojoties uz nodarbinātību pie konkrētā darba devēja, bet darbinieks pēc termiņuzuturēšanās atļaujas saņemšanas tā arī neierodas darbā, tad darba devējam ir jāinformē PMLP, ka, ņemot vērā minētos apstākļus, izsaukums vai ielūgums ir atsaukts. Šādā gadījumā PMLP anulē termiņuzturēšanās atļauju, un, noslēgtais darba līgums ir izbeidzams saskaņā ar Darba likuma 115. panta piekto daļu – darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta. Tā kā darbinieks faktiski darba pienākumus nav veicis neattaisnojošu iemeslu dēļ, viņam nolīgtā darba samaksa nav jāmaksā.
Diemžēl darba līgumā iekļautie noteikumi par ārvalstu darbinieku pienākumiem nepamest valsti, vai obligāti ierasties veikt darba pienākumus nebūs efektīvs līdzeklis darba devēja interešu aizsardzībai. Arī ārvalsts darbinieks jebkurā laikā var izbeigt darba līgumu, iesniedzot uzteikumu vienu mēnesi iepriekš, vai, ja nolīgts pārbaudes laiks, kā tas parasti arī ir pat tikai trīs dienas iepriekš. Darba devēja vēršanās tiesā pret darbinieku, ja tas darba līguma uzteikuma termiņus neievēro, teorētiski ir iespējama, taču no praktiskā viedokļa sarežģīta un neefektīva, jo tiesvedībai darba devējs iztērēs vairāk resursu, nekā teorētiski varētu piedzīt no darbinieka kā darba devēja zaudējumus. Protams, arī jebkādu naudas līdzekļu piedziņa no ārvalstnieka, kas neatrodas Latvijā un kam Latvijā nekas nepieder, būs ārkārtīgi sarežģīta.
Uzsveram, ka ir svarīgi ievērot iepriekšminēto informēšanas pienākumu PMLP, ja darbinieks darbā tā arī neierodas, vienlaikus arī atsaucot ielūgumu vai izsaukumu, jo saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.05.2024. grozījumiem, kas stājās spēkā 08.06.2024., PMLP var pieņemt lēmumu par aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemniekus uz laiku līdz diviem gadiem, ja konstatēts, ka pēdējā gada laikā uzaicinātājs nav izpildījis iepriekšminēto informēšanas pienākumu, vai arī ir uzaicinājis ārzemnieku, kura uzturēšanās Latvijas Republikā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamatojumam. Ja informēšanas pienākums ir izpildīts, t.i., ja darba devējs ir informējis PMLP par izsaukuma vai ielūguma atsaukšanu, tad iepriekšminētās saistības beidzas.
