2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Civillikumā (CL), Notariāta likumā un Kredītu reģistra likumā, kas paredz izmaiņas mantošanas kārtībā. Izmaiņas būtiski ietekmēs kā mantiniekus, tā kreditorus. Kā mainīsies mantošanas kārtība? Kas jau šobrīd būtu jāņem vērā?
Raksta autors: Māris Liguts, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināts advokāts
Raksta līdzautore: Paula Šūtava, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze.
Mantojuma pieņemšanas kārtība
Vienas no būtiskākajām izmaiņām ir tieši saistītas ar mantojuma pieņemšanas kārtību. Latvijas tiesību sistēmā mantinieks mantojumu nepieņem automātiski, bet gan izsakot šādu gribu. Jaunā reforma paredz, ka gribu var izteikt, vai nu iesniedzot mantojuma lietā iesniegumu, vai arī klusējot – veicot darbības, kas nepārprotami apstiprina šo gribu, piemēram, uzturot, uzglabājot vai pārvaldot mantu. Tomēr, ja kāds cits mantinieks vai kreditors uzsāk mantojuma lietu pie notāra, klusēšana jāpārtrauc un mantiniekam jāiesniedz pieteikums mantojuma saņemšanai noteiktajā termiņā. Pretējā gadījumā, ja vien mantinieks labā ticībā nav zinājis par mantojuma izsludināšanu, tiesības uz mantojumu beidzas.
Civillikums paredz, ka mantojuma masai jāpievieno arī lietas, ko mantojuma atstājējs kādam devis savas dzīves laikā. Līdz ar to viss, ko mantinieks jebkad bija saņēmis no mantojuma atstājēja, bija pievienojams tā mantojuma daļas vērtībai. Jaunie grozījumi CL ierobežo šo iepriekš saņemto pievienojumu līdz pēdējiem 5 gadiem pirms mantojuma atklāšanas (nāves dienas) brīža. Šis nosacījums gan neattiecas uz līdzekļiem, ko vecāki devuši bērna uzturam un vidējai izglītībai. Tāpat mantojuma atstājējs var atbrīvot mantiniekus no pienākuma izdarīt pievienojumu.
Neatņemamās daļas tiesīgajiem jeb tiem, kuriem pienākas puse no likumiskās mantojuma daļas vērtības, vairs nebūs jāpiesaka savas tiesības uz neatņemamo daļu, ja tie ir mantojuma lietā jau pieteikušies kā legātāri vai mantinieki. Attiecībā uz neatņemamās daļas tiesīgo tiesībām pieprasīt neatņemamo daļu no dāvinājuma saņēmējiem, ja dāvinājums apdraud viņu neatņemamo daļu, šīs tiesības būs spēkā 10 gadus un attieksies tikai uz darījumiem, kas noslēgti 5 gadu periodā pirms mantojuma atklāšanas.
Pašlaik spēkā esošā CL redakcija neparedz līgumiskā mantinieka tiesības atraidīt mantojumu, ja vien šādas tiesības nebija tieši norādītas mantojuma līgumā. Ar jaunajiem grozījumiem CL tiks uzskatīts, ka līgumiskais mantinieks ir mantojumu atraidījis, ja netiks savlaicīgi pieteiktas tiesības uz mantojumu, tādējādi atbrīvojot līgumisko mantinieku no līdzšinējās mantojuma atteikšanās nepieļaujamības.
Kreditori mantojuma lietās
Mantojuma tiesību reformas rezultātā tiek precizēta arī kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība. Uzaicinājuma termiņš mantojuma atstājēja kreditoriem ir 2 mēneši no uzaicinājuma publicēšanas dienas. Pēc šī termiņa notecēšanas nepieteiktie kreditoru prasījumi, kas nav nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, tiek dzēsti. Papildus sludinājumam par mantojuma atklāšanos notārs apzina mantojuma atstājēja kreditorus, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, un informē tos par mantojuma izsludināšanu. Tāpat kreditoru prasījumi tiks iekļauti mantojuma apliecībā.
Mantojuma tiesību reforma vienlaikus stiprinās arī kreditoru tiesību aizsardzību, jo mantiniekiem, kuri būs izteikuši gribu pieņemt mantojumu, būs pienākums segt saistības neatkarīgi no tā, vai viņi ir izņēmuši mantojuma apliecību. Līdz ar to, paužot gribu un pierādot savas tiesības, mantojuma pieņemšana ir neatgriezeniska. Grozījumi Notariāta likumā paredz, ka turpmāk notārs izsniegs kreditoriem informāciju par visiem gribu izteikušajiem mantiniekiem.
Atstātās mantas dalījums
Turpmāk pēc mantojuma lietas uzsākšanas notārs par mantojuma atklāšanos individuāli informēs zināmos mantiniekus, kuri atrodami publiskajos reģistros. Mantiniekiem būs jāpauž griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Šis mantojuma pieņemšanas termiņš būs vismaz par mēnesi garāks nekā kreditoru pretenziju termiņš, kas ļaus mantiniekiem iepazīties ar visiem kreditoru prasījumiem pirms lēmuma par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu pieņemšanas.
Mantojumu varēs pieņemt tikai ar inventāra tiesībām jeb mantot ar ierobežotu atbildību. Proti, mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem automātiski atbildēs tikai mantojuma vērtībā ar mantojuma masā ietilpstošo mantu, turklāt mantiniekam būs iespēja iepazīties ar kreditoru prasījumiem, pirms izlemt par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Mantiniekiem vairs nebūs jāatbild ar savu mantu par mantojuma atstājēja parādiem, kas noteikti palielinās uzsākto mantojuma lietu skaitu, kā arī motivēs mantiniekus pieņemt mantojumu.
Par mantojuma saraksta (pašlaik – inventāra saraksts) sastādīšanu atbild notārs un mantot aicinātie, taču notārs turpmāk to varēs uzdot sagatavot arī zvērinātam tiesu izpildītājam. Bāriņtiesas turpmāk tiks atbrīvotas no šī pienākuma. Kamēr tiek sagatavots mantojuma saraksts, kreditori un legātāri nevar vērst prasības pret mantiniekiem.
Tāpat attiecībā uz bāriņtiesām tiek samazināta to absolūtā mantojuma aizgādņa kontroles funkcija. Turpmāk mantojuma aizgādnis būs atbildīgs pret mantiniekiem par mantojumam nodarītiem zaudējumiem, taču bāriņtiesas uzdevumā paliks aizgādņa iecelšana un atcelšana, kā arī dokumentu glabāšana. Šādas izmaiņas ieviestas, lai bāriņtiesas varētu vairāk resursu veltīt savam galvenajam uzdevumam – bērnu tiesību aizsardzībai.
Atvietojamas lietas (piemēram, nauda) vienmēr tiks dalītas reālās daļās, un mantinieki to nevarēs valdīt nedalīti. Ja mantinieki mantojuma sadales līgumā nevienojas par citu sadales kārtību, tad mantojuma apliecība būs pamats bankai izmaksāt naudu konkrētam mantiniekam atbilstoši apliecībā norādītajai mantojuma daļai.
Mantojuma tiesību reforma noteikti padarīs mantošanas procesu skaidrāku un, galvenais, paredzamāku gan mantiniekiem, gan kreditoriem, vienlaikus nodrošinot, ka mantošanas process atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām.
