Aplūkosim kādu tieslietu, kura nupat tiesā tiks skatīta jau sesto reizi. Tā ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekcija, kuru Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica darījumā starp saistītajām personām, apšaubot darījuma norisi un vērtību. Kādus secinājumus varam izdarīt?

Raksta autore: Dace Everte, SIA “Sorainen ZAB”, vecākā nodokļu menedžere

Senāts 2023.gada 24.oktobrī ir pieņēmis spriedumu lietā SKA-884/2023, kurā primāri tika risināts strīds starp VID un sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) “B21”. VID bija apšaubījis to, ka ir notikuši tās darījumi ar mātes uzņēmumu SIA “TER Properties”, un vienā no darījumiem tika koriģēta darījuma ar PVN apliekamā vērtība, to būtiski samazinot. Attiecīgi VID samazināja “B21” atskaitāmo priekšnodokli.

Tiesai faktiski bija jāatrisina divi galvenie jautājumi – vai ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu to, ka darījumi ir notikuši, un vai “B21” gadījumā bija piemērojams Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 34.panta 9.daļas 3.punkts, kurā noteikts, ka preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumā starp saistītām personām ar nodokli apliekamā vērtība ir preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtība, ja darījuma vērtība ir: [..] lielāka par tirgus vērtību un preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā.

Tiesvedības gaita

VID un tiesas secinājumi pirmajā un otrajā tiesvedības instancē bija:

  • tā kā VID ieskatā pakalpojumu sniedzējs C nekad nebija sniedzis starpniecības pakalpojumus “TER Properties”, tad tas attiecīgi nevarēja sniegt pakalpojumus “B21”. Tātad, ja pakalpojuma saņemšana nenotika, “B21” arī nav pamata atgūt priekšnodokli;
  • daļēji tika samazināts “B21” atskaitāmais priekšnodoklis par nekustamā īpašuma projekta dokumentāciju, ko “TER Properties” saņēma no C un pārdeva “B21”. “TER Properties” tās cenu bija noteicis 10 reizes augstāku, nekā bijusi iegādes cena. “TER Properties” auditā šie darījumi tikuši uzskatīti par nenotikušiem, bet “B21” auditā koriģēta dokumentācijas iegādes darījuma vērtība, lai arī “B21” ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu pilnā apmērā.

Turklāt, VID ir veicis arī “TER Properties” auditu. Tiesvedības gaitā VID akcentēja, ka gan “B21”, gan “TER Properties” PVN uzrēķini veikti par vieniem un tiem pašiem darījumiem, auditā neatzīstot saņemtos pakalpojumus no to piegādātājiem (piemēram, C), un ka piegādātāji bijuši saistītas personas un ir īpaši vienojušies savā starpā par neeksistējošu darījumu noformēšanu ar nolūku apiet nodokļus.

PVN korekcijas lieta nonāk Senātā

Senāts, izskatot lietu pirmo reizi, konstatēja pretrunu VID auditu secinājumos, proti, “B21” auditā tika daļēji liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par dokumentācijas iegādi, koriģējot darījuma cenu atbilstoši tā tirgus vērtībai. Savukārt “TER Properties” auditā VID konstatēja, ka darījumi nav notikuši vispār, un neapstiprināja tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par 21 rēķinu.

Senāts uzsvēra, ka otrās instances tiesa nebija izskaidrojusi, vai VID ieskatā krāpnieciskums izskatāmajā gadījumā ir saprotams tādējādi, ka ir notikusi darījuma vērtības mākslīga paaugstināšana, vai tādējādi, ka darījums vispār nav noticis. Senāts atsaucās uz senākām atziņām, kurās uzsvērts, ka katrā lietā ir jāņem vērā tieši tajā lietā konstatētie apstākļi. Tomēr VID bija uzsvēris, ka lietā ir nozīme “B21” mātes uzņēmuma audita lietā konstatētajam, un lēmumu pamatojis arī ar dokumentiem, kas tikuši iegūti mātes uzņēmuma auditā. Tāpēc Senāts nosprieda, ka Administratīvā apgabaltiesa nedrīkstēja aprobežoties tikai ar viena darījuma posma novērtējumu un tādēļ ir pieļāvusi kļūdu, nenoskaidrojot iemeslus, kādēļ VID vienu un to pašu darījumu dažādos darījumu posmos ir vērtējis atšķirīgi.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.