Kā būtu, ja biznesam un iedzīvotājiem mazāk attīstītos Latvijas reģionos samazinātu nodokļu slogu, piemēram, ieviešot IIN 13% likmi? Kamēr gaidām vai FM būs drosme eksperimentēt, paskatīsimies, kā ar to veicies citiem – Krievijai.

Krievijas 2001.g. IIN reforma

Tas nebija avantūrisks, bet gan rūpīgi pārdomāts, solis. Projektam piesaistīja daudzus t.sk. ārzemju ekspertus un projekta gaitā tika izskatīti daudz dažādi likumu projekti.

  • Zemāk tabulā redzams, kā Krievijā pārgāja no progresīvām IIN likmēm uz vienotu 13% IIN likmi, bet ar IIN 2001.g. pēc reformas neaplika EUR 177 mēnesī. Toreiz bija nepieciešami ap 27 rubļi, lai nopirktu EUR 1. Tātad, pirms reformas ap EUR 117 mēn. neaplikās ar IIN, EUR 117 – 1852 m. piemēroja 12%, EUR 1852 – 5555 m. piemēroja 20%, bet ienākumiem virs EUR 5555 m. – 30%.
  • Pēc IIN reformas 30% likme palika spēkā nerezidentiem un 35% – loterijām un dāvinājumiem no radiniekiem.
  • Ar reformu arī iekasētais IIN 100% ieripoja pašvaldību kasē (līdz tam tik 80%) – pašvaldības kļuva ieinteresētākas uzlabot iekasēšanu. Pašvaldībām piešķirtas arī tiesības samazināt UIN no 20% līdz pat 0%. Savukārt, dažādi SEZ režīmi g.k. tika atcelti, jo tie nereti veicināja korupciju.
  • Mainījās arī VSAOI modelis. Līdz reformai darba devējs maksāja 38,5%, bet darbinieks – 1%. Pēc reformas – darbinieki nemaksāja neko, bet darba devēja likme samazinājās: 35,6% līdz EUR 3700 gadā, 20% EUR 3700 – 11 100 g., 10% EUR 11 100 – 33 300 g., 5% EUR 33 300 g. pārsniegumam.

SVF pētījums

2005.gadā šo reformu pētīja (IMF WP/05/16) SVF zinātnieki, t.sk. prof. Michael Keen no ASV, ar kuru, starp citu, ir arī viena no Tax Stories podkāsta sarunām.

Pie kādiem secinājumiem tad viņi nonāca, lasiet Jāņa Taukača nodokļu bloga pilnajā ierakstā!