Iznākušas Sorainen nodokļu vēstis – jūnija un jūlija tiesību aktu un tiesu prakses apkopojums. Kas tajā iekrita acīs kā īpaši izceļams?
Tiesību akti
Tiem, kas strādā ar uzņēmumiem Vācijā, jāņem vērā, ka notikušas izmaiņas attiecīgajā nodokļu konvencijā.
Pamazām varam sākt iepazīties ar to, kā ar 2024. g. strādās jaunā uzņēmumu reitingu sistēma. Joprojām paliek daudz jautājumu un maz atbilžu.
Jaunie (spēkā ar 30.06.23.) grozījumi nodokļu un nodevu likumā paredz jauno pārbaudes veidu – nodokļu kontrole tematiskās pārbaudes un datu atbilstības pārbaudes vietā. Nodokļu kontroles rezultāts var būt:
- VID pārliecība par nodokļu maksātāja taisnību
- Vienošanās
- Nodokļa kontroles rēķins, jeb uzrēķins, kā to parasti līdz šim saucām
- Audits
Praksē uzņēmumi reti slēdz šādas vienošanās, neatkarīgi no % un soda samazinājuma, jo tad ir jāpiekrīt VID uzrēķinam. Tādēļ prognozējam, ka šiem likuma grozījumiem nebūs būtiskas nozīmes. Tādēļ joprojām nodokļu maksātāji gaida, kad VID sāks beidzot praktizēt reālus izlīgumus, vienojoties par uzrēķina pamatotības un apmēra kompromisa modeli.
Ar 1. jūliju Krievija Latvijā nodokļu piemērošanas vajadzībām ir ofšors. Tas ir nākamais loģiskais solis pēc attiecīgās nodokļu konvencijas darbības pārtraukšanas. Arī BVI papildinājusi ES un Latvijas melno sarakstu. Praktiski tas nozīmē kā minimums to, ka jāizvērtē katru maksājumu uz Krieviju – vai tam nav piemērojams Latvijā papildus nodoklis. Turpmāk Latvijas sarakstu nebūs jāgroza – tā izmaiņas notiks vienlaikus ar izmaiņām attiecīgajā ES sarakstā.
15% IIN tagad varēs piemērot tie ārzemnieki, kas pārcelsies uz Latviju un turpinās strādāt ārzemju darba devēja labā, jeb iegūs t.s. nomad vīzas.
Latvijas tiesu prakse
Satversmes tiesā nonākusi kārtējā azartspēļu cienītāju lieta, kas cīnās ar vējdzirnavām – lai ar IIN būtu apliekams laimests, no kura atņemtas iemaksas, lai piedalītos azartspēlēs. Šķiet, ka FM nodoms jau no paša sākuma bijis aplikt bruto, nevis neto summu. Tādēļ te diez vai paredzams cilvēkiem labvēlīgs rezultāts. Cik tas ir konstitucionāli? Pietiekoši, lai normu atstātu spēkā, šķiet.
Senāts spriedumā norāda, ka līdz brīdim, kad 2023.gadā stājās spēkā jaunie uzmērīšanas noteikumi, gan tādi laukumi, kas faktiski ir saistīti ar transporta infrastruktūru, gan tādi, kas faktiski ar to nav saistīti (šajā gadījumā – kraujlaukums, atklāta ceļu būvmateriālu noliktavas laukums un asfalta maisījumu ražotnes produkcijas un izejmateriālu atklātais kravas laukums), bija klasificējami kā būvju tips, kas ietilpst grupā „autoceļi, ielas un ceļi”. Tātad, tas nav apliekams ar NĪN.
Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu par soda naudu par nereģistrētu saimniecisko darbību, senatoru kolēģija atzina, ka soda nauda aprēķināta bez individuāla vērtējuma un tādēļ to atcēla.
Kādā citā spriedumā Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu, jo tā veikusi VID argumentu atreferēšanu spriedumā ar fragmentāru nopratināto liecinieku liecību novērtēšanu. Tiesai būtu jābūt gatavai uzklausīt arī pieteicējas skaidrojumu par to, cik viena vai otra darbība ir atbilstoša saimnieciskajai realitātei, lai secinājumi par to, cik kāda rīcība ar preci ir vai nav racionāla no saimnieciskās darbība viedokļa.
Tiesa atzina par būtisku un izšķirošu faktu, ka pieteicēja nebija iekļāvusi rēķinā norādi par „Nodokļa apgriezto maksāšanu” trīsstūrveida darījumā, kur Latvijas uzņēmums bija starpnieks, bet preces piegādātas no Slovēnijas uz Poliju. Rezultātā Polijas pircējs PVN savā valstī neesot samaksājis. Tādēļ atstāts spēkā VID lēmums piemērot starpniekam PVN par šīm piegādēm. Šis spriedums man ir neskaidrs, jo gan parastā preču piegāžu ES gadījumā, gan trīsstūrveida darījumos preču pircējam nav jāmaksā PVN, bet gan tikai jāaprēķina reversu.
