FM publiskojusi komentēšanai to, kas nu jau ilgāku laiku ceļoja pa dažādu sociālo partneru kabinetiem – priekšlikumus par darbaspēka nodokļu korekciju scenārijiem.

Kas piesaistīja uzmanību darbaspēka nodokļu dokumentā?

Atverot dokumentu gribas to uzreiz aizvērt – kurš lasīs 144 lpp., bet pārvarot pirmo nepatiku – dokuments ir interesants – ar daudz grafikiem un izcēlumiem par darba tirgu, turklāt – ne tikai skatoties uz Baltiju.

  1. Kā viens no darbaspēka nodokļu mērķiem norādīts nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvara mazināšana, kas 2021.g. bijusi 22,5%! Tātad, teju katrs 5. Latvijas iedzīvotājs dzīvo ap nabadzības slieksni. Sarunā ar Pēteri Strautiņu runājām, ka šī statistika ir dažādi interpretējama. Tomēr šis fakts nenoliedzami norāda uz to, ka neapliekamā minimuma palielināšanai jābūt prioritātei. Turklāt, to palielina arī mūsu abi kaimiņi.
  2. Otrkārt, jāatsakās no diferencētā neapliekamā minimuma, kas liedz vairumam darbinieku iespēju pašiem aprēķināt savu atalgojumu. Progresivitāti jānodrošina ar likmēm, ne DNM. Igaunijā no 2025. gada plānots aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar fiksētu neapliekamo minimumu 700 euro apmērā (mēnesī).
  3. Interesanti, ka Latvijā nepilna puse dzīvo ar (oficiālo) bruto algu līdz EUR 1k mēnesī, bet Lietuvā tādi ir vien 20%!
  4. Pēc FM datiem Latvijā bruto atalgojumam virs 2 100 euro mēnesī nodokļu slogs visās Baltijas valstīs bija līdzvērtīgs, taču joprojām būtiska atšķirība saglabājās pie zemāka atalgojuma līmeņa (minimālā alga līdz vidējā alga tautsaimniecībā).
  5. Igaunijā un Lietuvā iemaksas II pensiju līmenī ir brīvprātīgas.
  6. Vakar tikos ar kādu biznesmeni no ASV, kas ilgāku laiku dzīvojis Latvijā, bet arī pastāvīgi veic biznesu pa visu pasauli. Runājām par to, kas nepieciešams, lai Latvija veiksmīgāk piesaistītu ārzemju investīcijas. Viņš kā piemēru minēja Slovēniju, kuru liels investors izvēlējās, jo tur bija universitāte, kas gatavoja attiecīgus speciālistus. Šai ziņā maz pamanīti ir jau 2024. gadā spēkā stājušies grozījumi IIN likumā, kas paredz no algas nodokļa atbrīvot darba devēja apmaksāto mācību maksu darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam.
  7. Igaunijā likumdošana paredz , ka darba devējs-nerezidents (t.sk. arī personāla iznomātājs) reģistrējas nodokļu administrācijā. Lai Latvijā pastiprinātu prasības attiecībā uz minētajām personām, būtu jāievieš līdzīgu sistēmu kā Igaunijā.
  8. Vien 7% IIN ieņēmumu nāk no Latgales, no kurienes ir arī visvairāk uz ārzemēm aizbraukušo.
  9. FM raksta, ka būtu nepieciešams pārskatīt un iespējams palielināt samazinātās patentmaksas apmēru un saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēru.
  10. No 33,5 tūkst. personām, kas saņem autoratlīdzību, tikai 60 personām ienākumi pārsniedz 50 000 euro slieksni, kas neļautu tiem kvalificēties par MUN maksātājiem.

Ar pilno rakstu varat iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā !