Šķiet, kaut kas nav sistēmiski kārtībā.. Paskatīsimies, kā ceļu remonts Rīgā tiek finansēts šobrīd, un vai kādas izmaiņas nodokļu sistēmā varētu situāciju uzlabot?

Situācija šobrīd..

Pirms pāris dienām Jaunciema gatvē vienuviet stāvēja 17 auto ar saplēstām riepām. Par minēto incidentu X publicēti pat virkne video, kā, piemēram, šisRīgas domes šefa paziņojums pirms 10 mēnešiem, ka Rīgā ar mākslīgo intelektu (!) izpētīts, ka “aptuveni 200 kilometri asfaltēto ielu ir kritiskā stāvoklī. Rīgas asfaltēto ielu kopgarums ir ap 1000 kilometriem.” Nav nepieciešams pat dabīgs intelekts, lai redzētu, ka Rīgas ielās kaut kas sistēmiski ilgstoši nav kārtībā. Lai iedzīvotāji varētu sekot līdzi situācijai, radīta karte, kurā var redzēt plānotā ielu remonta vietas. Tomēr arī turpmākie mēra izteikumi nav iedvesmojoši:

“Šogad ielu remontiem Rīgas budžetā atvēlēti EUR 22,5 mil., nākamgad plānoti EUR 35,2 milj., bet 2025.gadā – EUR 45,6 milj.. Mūsu mērķis ir tuvākajos divos gados sasniegt finansējuma līmeni, kas ļauj ielu un ceļu remontus veikt tik intensīvi, lai brauktuvju atjaunošanas apjomi būtu lielāki, nekā ielu un ceļu sabrukšana.”

Tātad, līdz šim sabruka vairāk, kā remontēja. Kādēļ?

Vai vainīgi ir publiskie iepirkumi, nodokļu sistēma vai kas cits? Atceros no sarunas ar asfalta ražotāju, ka asfalts no asfalta var būtiski atšķirties. Tai pat laikā dzirdēts, ka Latvija nespējot laikus apgūt visu ES finansējumu.. Diemžēl RD PR retorika redzama līmenī “Ušakovs vs. Staķis vs. Ķirsis”. Jāatceras arī, ka uz inflācijas uzvaras gājiena brīdi visa būvniecība vispār uz ilgāku laiku palika uz pauzes, taču tas nedod atbildi par sistēmu, kur kaut kas nešķiet ok.

Kā tiek finansēts ceļu remonts Rīgā?

Kā jau visiem pašvaldību tēriņiem – no IIN un NĪN, bet.. pa vidu vēl ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds (PFIF). No FM info par PFIF 2023.g. redzams, ka Rīga iemaksājusi PFIF ap EUR 125 milj., bet 24.g. jāmaksā ap EUR 133 milj. Tātad, pilsētai ap 15% no IIN un NĪN automātiski jāatdod prom.

Kas vēl autoram sakāms par šo sasāpējušo problēmu, un kā to varētu risināt efektīvāk, lasiet Jāņa Taukača nodokļu bloga pilnajā ierakstā!