Jāņa Taukača nodokļu blogs: Vai rekviēms skaidrai naudai?

Pasākumiem likumprojektā kājas aug g.k. no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, par ko jau bija atsevišķi blogi. FM likumprojektā virza sekojošus pasākumus.

1. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs VID informāciju par Latvijas fiziskām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir vismaz EUR 7000. Ziņojumā VID norādīs maksājumu kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējo summu iepriekšējā gadā. Ar šo aizstās ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēto pasākumu – kredītiestāžu pienākumu sniegt 1x ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos.
   1. Attiecīgos MK noteikumus plānots papildināt ar normu, ka FID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā deklarācija būs pārsūtama VID, ja cilvēka vai uzņēmuma veiktais skaidras naudas darījuma apmērs būs vismaz EUR 750. Šo ciparu skaidro ar to, ka visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024.gada augustā ir EUR 750.
2. Paredzēts pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virs EUR 50 000 gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
   1. Projekta anotācijā minēts, ka ar 2024.gada sākumu vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā. Boston Consulting Group 2023.gadā veiktajā pētījumā esot secināts, ka norēķinu veikšana skaidrā naudā uzņēmējiem veido izmaksas 3,1% apmērā no ienākumiem, savukārt norēķini, kuri veikti ar maksājumu karšu palīdzību veido izmaksas 2,3% apmērā.
3. Plānots no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmju uzskaitījumu, par kuriem jāziņo VID, jo ne vienmēr tas atbilst praksei. Labākai izpratnei VID ik pa laikam sagatavos (neobligātas) vadlīnijas, kurās ietvers aktuālo darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījumu.