Apskatu sagatavoja jurista palīgi Sabīne Stirniņa un  Krišjānis Knodze.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Preču zīmju likumā

Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā

Iesniegti: 18.08.2022.

Likumprojekti ir izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvas (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 45. pantā paredzētās prasības. Likumprojekti nodrošinās nacionālā regulējuma atbilstību Preču zīmju direktīvai, ietverot būtiskākos nepieciešamos grozījumus, kas turpmāk paredzēs iespēju ieinteresētajām personām vērsties ar iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.

Likumprojekti ir vienā likumprojektu paketē, kurā prioritārais likumprojekts ir “Grozījumi Preču zīmju likumā”.

 

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā

Iesniegts: 18.08.2022.

Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus Pan-Eiropas privāto pensiju produkta reģistrācijai un izplatīšanai Latvijā. Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2019/1238 prasību ieviešanu, kas paredz alternatīvu Latvijas pensiju sistēmas 3. līmenim, kas vērsts uz ilgtermiņu un pārnesamību, proti, PEPP plāns nerada izmaiņas esošajā Latvijas pensiju sistēmā, bet papildina to.

Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā

Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Iesniegti: 18.08.2022.

Likumprojekti ir izstrādāti, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu tiešu piemērošanu. Likumprojekti ir vienlaikus izstrādāti ar likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” un stāsies spēkā vienlaikus.

 

Enerģētika

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā

Nodots komisijai: 26.08.2022.

Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, konkrēti – elektroenerģijas galalietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, un attiecīgi noteikt laikā terminētu valsts atbalsta pasākumu – elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā, ko sedz no valsts budžeta līdzekļiem, lai mazinātu vispārējo pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi. Atbalsts neattiecas uz juridiskajām personām, kas ir valsts vai pašvaldību iestādes.

Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā

Nodots komisijai: 26.08.2022.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt atbalsta pasākumu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu, kā arī šī atbalsta administrējošo iestādi un atbalsta pasākuma finansēšanas kārtību.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Zemes pārvaldības likumā

Iesniegts: 18.08.2022.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisku regulējumu ar Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 718 “Par konceptuālo ziņojumu “Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā”” atbalstītajam zemes konsolidācijas otrajam risinājumam – zemes konsolidāciju īsteno bez tiešas valsts līdzdalības un realizē, pārkārtojot zemes vienību robežas atbilstoši vietējās pašvaldības apstiprinātajam zemes ierīcības projektam.

 

Transports un loģistika

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā

Iesniegts: 18.08.2022.

Likumprojekts paredz izslēgt Dzelzceļa pārvadājumu likumā noteikto regulējumu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību, kas turpmāk tiks noteikti Bīstamo kravu aprites likumā, kā arī paredz iekļaut jaunu regulējumu par kravas iekraušanu.

Grozījums Autopārvadājumu likumā

Iesniegts: 18.08.2022.

Likumprojekts paredz izslēgt Autopārvadājuma likumā noteikto regulējumu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību, nosakot šo regulējumu Bīstamo kravu aprites likumā.

Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā

Iesniegts: 18.08.2022.

Likumprojekts paredz precizēt regulējumu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību, kā arī uz bīstamo kravu pārvadājumiem ar gaisa transportu, kā arī paredz precizēt Bīstamo kravu aprites likuma 3. panta trešajā daļā ietverto ADR nolīguma nosaukumu.

Grozījumi likumā “Par aviāciju”

Iesniegts: 18.08.2022.

Likumprojekts paredz izslēgt terminu “aeronavigācijas informācija” noteikt izņēmumu no normatīvajos aktos noteiktās zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanas kārtības, izslēgt regulējumu attiecībā uz licences par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus atzīšanu par spēkā neesošu, izslēgt regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā veicami bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumi, pagarināt Likuma pārejas noteikumu 34.punktā minēto noteikumu projekta paredzēto izstrādes termiņu, kā arī papildināt Likumu ar terminu “gaisa kuģu lidojumu drošumu ietekmējošs personāls.”

 

Vide

Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Iesniegts: 18.08.2022.

Likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu nirt ierobežotās teritorijās jūrā personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

 

Dažādi

Rail Baltica projekta likums

Iesniegts: 18.08.2022.

Likuma mērķis ir nodrošināt sekmīgu publiskās lietošanas ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju izbūvi, novēršot šķēršļus, kas ietekmē tā savlaicīgu pabeigšanu paredzētajos termiņos atbilstoši noteiktajam finansējumam.

Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā

Nodots komisijai: 26.08.2022.

Projekts izstrādāts, lai paredzētu iespēju Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un bezvalstniekiem, kuriem Latvijā izdotā personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņš ir beidzies laikā no 2020. gada 1. marta, to izmantot  personas identificēšanai klātienē Latvijas Republikā līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja dokuments nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ.

 

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu.

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 17. augustā ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”.

Ar tiesas lēmumu līdzekļi, kas atradās Pieteikuma iesniedzēja bankas kontos, atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, likumdevējs neesot noteicis pietiekamas procesuālo tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, lai persona varētu aizstāvēties pret mantas noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Tādējādi tiekot pārkāpts Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertais pušu līdztiesības princips.

Tāpat pieteikumā norādīts, ka ar apstrīdētajām normām esot aizskarts arī nevainīguma prezumpcijas kodols un pierādīšanas būtība kriminālprocesā. Proti, apstrīdētās normas pieļaujot, to, ka personai, kas likumā noteiktā kārtībā vēl nav atzīta par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, prezumētas saistības ar šādu noziedzīgu nodarījumu dēļ tiek atņemta viņas manta. Tādējādi apstrīdētās normas pārkāpjot arī Satversmes 92. panta otrajā teikumā nostiprināto nevainīguma prezumpciju.

Lietas sagatavošanas termiņš ir  2023. gada 17. janvāris.

Ierosināta lieta par normām, kas aizliedz karavīram darboties politiskās partijās

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 18. augustā ierosināja lietu „Par Militārā dienesta likuma 10. panta otrās daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam”.

Pieteikuma iesniedzēja ir profesionālā dienesta karavīrs, kura vēlas iestāties konkrētā politiskajā partijā. Taču apstrīdēto normu dēļ Pieteikuma iesniedzēja nevar vienlaikus pildīt karavīra pienākumus un darboties politiskajā partijā.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums nesamērīgi ierobežo viņai Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību. Likumdevēja izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 102. pantā noteiktās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Proti, likumdevējs esot varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļauj karavīram būt politikās partijas dibinātājam un biedram, bet liedz aktīvi pārstāvēt savas politiskās intereses dienestā. Apstrīdētās normas arī pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu. Profesionālā dienesta karavīri atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, tostarp ar zemessargiem, rezerves karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, kuriem aizliegums darboties politiskās partijās nepastāvot. Šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 18. janvāris.

Ierosināta lieta par normām, kas noteic minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 22. augustā ierosināja lietu “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”.

Lieta ierosināta pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji izskatāmajā pieteikumā apstrīd tiesību normas, kuras likumdevējs pieņēma pēc sprieduma lietā Nr. 2019-24-03 un Nr. 2019-25-03. Ar šīm normām ir noteikts minimālais ienākumu slieksnis, kā arī minimālais šāda sliekšņa pārskatīšanas periods. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav ievērojis labas likumdošanas principu, jo nav ņēmis vērā spriedumā lietā Nr. 2019‑24‑03 un Nr. 2019‑25‑03 secināto par likumdevēja pienākumiem, nosakot minimālos ienākumu sliekšņus. Tāpat pieteikumā apstrīdēta norma, kas noteic minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas periodu, ko Satversmes tiesa līdz šim nav vērtējusi.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 23. janvāris.