Materiālu sagatavoja jurista palīgs Kristiāns Dzerkaļs 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Farmācijas likumā

Nr: 307/Lp14. Nodots komisijai: 22.06.2023

Likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu veterināro zāļu izplatīšanas nosacījumus, ieviestu regulas 2019/6 prasības un noteiktu prasību kopumu attiecībā uz veterināro zāļu (tostarp aktīvo vielu) ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību labai ražošanas un izplatīšanas praksei vairumtirdzniecībā, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas ievadīšanu jaunajā Eiropas Savienības datubāzē, kas aptver veterināro zāļu un aktīvo vielu ražošanu, importu un vairumtirdzniecību, tā novēršot šķēršļus komersantu dalībai Eiropas Savienības kopējā tirgū.

 

Strīdu risināšana

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Nr: 218/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā 22.06.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.

Saistītie likumprojekti:

Grozījumi Civilprocesa likumā

Grozījumi Krimināllikumā

Nr: 245/Lp14. Izsludināts 28.06.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot; kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu; kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību. Grozījumi paredz atzīt 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus par mazāk smagiem noziegumiem, paredzot iespēju piemērot vainīgajām personām ne vien tādus kriminālsodus, kas patlaban ir noteikti minēto pantu sankcijās un ar ko ne vienmēr iespējams sasniegt soda mērķi un nodrošināt efektīvu aizsardzību cietušajām personām, bet arī sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Nr: 262/Lp14. Izsludināts 28.06.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, kā arī efektīvāku aizsardzību nepilngadīgajiem, kuri ir cietuši no noziedzīgā nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Saistītie likumprojekti:

Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi likumā ‘Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru’

Nr: 306/Lp14. Nodots komisijai 22.06.2023

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu, par kurām ziņas ierakstītas vai reģistrētas kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās sankcijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas.

 

Banku un finanšu tiesības

Grozījumi Vērtspapīrošanas likums

Nr: 100/Lp14. Izsludināts: 20.06.2023.

Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. Likumprojekts nepieciešams Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402 tiešas piemērojamības nodrošināšanai. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.

Saistītie likumprojekti:

Parādu ārpustiesas atgūšanas likums

Kredītiestāžu likums

Maksātnespējas likums

 

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Nr: 312/Lp14. Iesniegts 22.06.2023.

Ar likumprojektu paredzēts ieviest Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas 2015/2366/ES par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ direktīvu 2007/64/EK izrietošās nacionālās saistības attiecībā uz Latvijas Bankas kā kompetentās iestādes tiesībām un pienākumiem, precizējot tos.

Vienlaikus ar likumprojektu ir precizēts pamatkonta regulējums, kā arī noteikts deleģējums Latvijas Bankai noteikt prasības ārpakalpojumu izmantošanai.

Projekta ID 23-TA-1575. Saskaņošana 28.06.2023.-03.07.2023.

Likumprojekts  izstrādāts, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES  31.panta 1.panta otrās daļas d) un e) apakšpunktu un 31. panta 3.a punkta pirmo, otro un trešo daļu.

Vienlaikus likumprojektā tiks noteikts:

1) ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, kuru vestu Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs, izveidi un kurā tiks reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem;

2) zemāku slieksni (no 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu), kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpētes pirmo posmu – klienta identifikāciju.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījums Publisko iepirkumu likumā

Nr: 310/Lp14. Iesniegts 22.06.2023.

Tiesību akta projekts ir izstrādāts ar mērķi atvieglot procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei, kas pasūtītājam ir nepieciešams, lai varētu efektīvi izpildīt savas līgumsaistības publisko būvdarbu līguma ietvaros. Publiskajos būvdarbu iepirkumos, sākot ar 2023.gada 1.janvāri, sāk darboties obligāti piemērojamie būvdarbu līguma noteikumi, kas paredz būves ekspertīzi kā instrumentu strīdā risināšanai par veikto būvdarbu kvalitāti un apjomiem. Likumprojekts paredz tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras zemsliekšņa iepirkumiem.

Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā

Nr: 296/Lp14. Izsludināts 30.06.2023.

Ar grozījumiem iecerēts par labu valstij nodibināt servitūtu uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā un ir nepieciešams priekšizpētes darbu, būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanās darbu un būvdarbu veikšanai.

Par servitūta nodibināšanu īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju plānots informēt, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu. Servitūtu paredzēts nodibināt līdz brīdim, kad īpašums vairāk nav nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai vai tiek atsavināts.

Grozījumi noteic, ka Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotai personai būs tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt priekšizpētes darbus, ja nebūs panākta labprātīga vienošanās. Paredzēts, ka pēc darbu veikšanas ministrijas pilnvarotā persona nodrošinās nekustamā īpašuma sakārtošanu, atjaunojot attiecīgās zemes vienības iepriekšējo stāvokli.

Plānots, ka būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanās darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmajā nekustamajā īpašumā varēs veikt pēc tam, kad būs pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru un paziņots par servitūta nodibināšanu. Līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam maksās atlīdzību sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteiktajā apmērā.

Projekta ID 21-TA-557. Pieņemti Valsts sekretāru sanāksmē 29.06.2023.

Likumprojekts sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-206/19 KOB , kurā atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

 

Nodokļu tiesības

Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums

Nr: 283/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā 22.06.2023.

Likumprojektā “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums” iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101. Tā mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likums

Nr: 286/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā 22.06.2023

Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā ekomercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.

 

Enerģētika

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Nr: 226/Lp14. Pieņemti 3. lasījumā 22.06.2023.

Ar grozījumiem noteikti pārdotās elektroenerģijas ieņēmuma griesti 180 eiro apmērā par vienu saražotās elektroenerģijas megavatstundu par laika posmu no 2022.gada 1.decembra līdz šā gada 30.jūnijam. Regulējums attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas. Par virsieņēmumu apmēru un izlietojumu jāinformē Būvniecības valsts kontroles birojs.

Regulējums neattiecas uz ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no biometāna vai dabasgāzes un sniedz tiešu atbalstu elektroenerģijas galalietotājiem, piemēram, ražo elektroenerģiju koģenerācijas iekārtās un ir ietverti siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinā.

Tāpat ar grozījumiem likumā nostiprināts elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegums ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī aizliegums piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu.

Lai nodrošinātu elektroenerģijas balansu Latvijas elektroapgādes sistēmā, pārvades sistēmas drošumu un darbības stabilitāti līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus. Sistēmas operatoram jānodrošina, ka no Krievijas saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par tai nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.

Projekta ID 23-TA-1661. Publiskā apspriešana 30.06.2023.-04.07.2023.

Likumprojekts paredz noteikt elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu, precizēt likumā noteikto elektroenerģijas aktīvo lietotāju definīciju, kā arī likumā ietvertos nosacījumus, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno  elektroenerģijas ražošanas iekārtas.

Dažādi

Militārā poligona ‘Sēlija’ izveides likums

Nr: 297/Lp14. Izsludināts 28.06.2023.

Likuma projekts paredz militārajam poligonam “Sēlija” noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Plānots, ka valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām institūcijām visi iesniegumi un jautājumi, kas saistīti ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, būs jāizskata un lēmumi jāpieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā.

Tāpat ar likumu paredzēts par labu valstij nodibināt servitūtu uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, kurš nepieciešams militārā poligona infrastruktūras izbūves uzsākšanai un veikšanai. Servitūts tiks nodibināts līdz brīdim, kad zeme tiks atsavināta atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.

Iecerēts, ka Aizsardzības ministrijai 30 dienas pirms darbu uzsākšanas būs jāinformē nekustamā īpašuma īpašnieks par to, ka ir noteikts servitūts uz tam piederošo īpašumu un tajā tiks uzsākti militārā poligona infrastruktūras izbūves darbi.

Plānots, ka uzsākt koku un krūmu ciršanu, kā arī veikt citus būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanas darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmā nekustamajā īpašumā ministrijai būs tiesības pēc tam, kad tā būs pieņēmusi lēmumu par taisnīgas atlīdzības apmēru.

Paredzēts, ka Ministru kabinetam līdz šī gada 11.jūlijam jāizdod noteikumi par militārā poligona izveidi, jānosaka tā robežas, teritorijā ietilpstošie nekustamie īpašumi un tie īpašumi, uz kuriem tiks nodibināts servitūts.

 

Augstākā tiesa

 

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 22. jūnija spriedums lietā Nr. A420198720, SKA-191/2023

Senāta Administratīvo lietu departaments 22.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu par Liepājas valstspilsētas domes aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli pieteicējai, kuras īpašumā atrodas inženierbūves – laukumi.

Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru Liepājas valstspilsētas domei tiktu uzlikts pienākums samazināt pieteicējai – SIA „CTB” – aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli saistībā ar pieteicējam piederošām inženierbūvēm.

Izskatāmajā lietā ir strīds par nekustamā īpašuma nodokli – vai pieteicējas nekustamie īpašumi ir atzīstami par tādām inženierbūvēm, kas nav apliekamas ar nodokli. Proti, vai konkrētie īpašumi, kas ir būvēti kā kraujlaukums, atklāta ceļu būvmateriālu noliktavas laukums un asfalta maisījumu ražotnes produkcijas un izejmateriālu atklātais kravas laukums ir atzīstami par autoceļiem, ielām vai ceļiem likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 3.3 punkta izpratnē un līdz ar to tie nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli.

Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir kļūdījusies, piešķirot nozīmi tam, ka strīdus objekti pēc būtības neatbilst ielas un ceļa statusam. Senāts spriedumā norāda, ka līdz brīdim, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumi Nr. 116 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, gan tādi laukumi, kas faktiski ir saistīti ar transporta infrastruktūru, gan tādi, kas faktiski ar to nav saistīti, bija klasificējami kā būvju tips, kas ietilpst grupā „autoceļi, ielas un ceļi”.

 

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. jūnija lēmums lietā Nr. C33343820, SKC-131/2023

Senāta Civillietu departaments 27. jūnijā atcēla Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 29. aprīļa lēmumu daļā jautājumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Latvijas Aviācijas Arodbiedrības prasībā pret AS „Air Baltic Corporation” un AS „Aviation Crew Resources” par kolektīvā tiesību strīda izšķiršanu, izlemjot jautājumu par tiesvedības izbeigšanas pamatu pēc būtības. Senāts vērsa uzmanību, ka pirms prasības iesniegšanas tiesā ir būtiski nošķirt kolektīvo tiesību strīdu, kas risināms tiesā, un kolektīvo interešu strīdu, kas nav risināms tiesā.

Senāts atzina, ka trīs no četriem prasības pieteikuma prasījumiem, kas vērsti pret AS „Air Baltic Corporation”, ir kvalificējami kā kolektīvs interešu strīds, jo minētie prasījumi būtībā nav saistīti ar AS „Air Baltic Corporation” darbinieku esošo tiesību uz darba samaksu pārkāpumu, bet gan vērsti uz šiem darbiniekiem vēlamā rezultāta panākšanu nākotnē, lai viņu darba samaksa tiktu palielināta, pielīdzinot to AS „Aviation Crew Resources” darbinieku darba samaksai. Citiem vārdiem, prasītājas mērķis ir panākt AS „Air Baltic Corporation” darbiniekiem jaunus nodarbinātības noteikumus. Līdz ar to minētie prasījumi nav pakļauti izskatīšanai tiesā, kas ir pamats Rīgas apgabaltiesas lēmuma atcelšanai pārsūdzētajā daļā un tiesvedības izbeigšanai lietā minētajā prasības daļā.

Senāts norādīja, ka konkrētajā gadījumā prasītāja nav nošķīrusi, kuru prasījumu izskatīšana nav pakļauta tiesai, kā arī tiesas nav vērtējušas, vai prasības pieteikumā ietvertie prasījumi ir kvalificējami kā kolektīvs tiesību vai kolektīvs interešu strīds.

Senāts lēmumā skaidro atšķirības starp kolektīvu tiesību strīdu un kolektīvu interešu strīdu. Kolektīvs tiesību strīds saistīts ar apgalvojumu, ka darbinieks nav saņēmis to, kas viņam pienākas pēc likuma, koplīguma vai darba līguma. Šādu strīdu var izšķirt tiesā vai šķīrējtiesā. Savukārt kolektīva interešu strīda priekšmets ir prasība konstatēt vai grozīt darba nosacījumus turpmākam laika periodam vairākiem vai visiem darbiniekiem, šie strīdi saistīti ar jaunu nodarbinātības noteikumu noteikšanu. Kolektīva interešu strīda izšķiršana tiesā nav paredzēta. Šāda strīda izšķiršanai darbinieku pārstāvji vai darbinieki kā galējo strīda izšķiršanas līdzekli var izmantot streiku.

Vienlaikus Senāta lēmumā skaidrots kolektīvā tiesību strīda izšķiršanas process. Tā, lai kolektīvā tiesību strīda izšķiršana būtu ātra, efektīva un rezultatīva, ir svarīgi, lai kolektīvā tiesību strīda puses iesniegumā norādītie prasījumi otrai strīda pusei būtu skaidri, precīzi un izpildāmi. Tiem jābūt tādiem, lai tie varētu kļūt par koplīguma noteikumiem. Izlīgšanas komisijas uzdevums ir, noskaidrojot strīdīgos jautājumus, censties panākt pušu izlīgumu. Ja kolektīvais tiesību strīds ir atrisināts ar izlīgšanas komisijas locekļu vienošanos, tiesvedība par šo strīdu netiek pieļauta. Savukārt, ja strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā nav bijusi efektīva, kolektīva tiesību strīda puse var vērsties tiesā. Šādā gadījumā prasījumiem tiesai, par kuriem ir strīds, jābūt tādiem pašiem un uz tāda paša pamata kā sākotnējā iesniegumā otrai kolektīva tiesību strīda pusei. Turklāt prasījumiem tiesai jābūt tādiem, lai to apmierināšanas gadījumā tiesas spriedums būtu izpildāms.

 

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 27. jūnija spriedumi Nr. A420245918, SKA-105 un Nr. A420246018, SKA-118

Senāta Administratīvo lietu departaments 27.jūnijā atstāja negrozītus divus Administratīvās apgabaltiesa spriedumus, ar kuriem par pareizi izpildītiem atzīti Nodarbinātības valsts aģentūras  noslēgtie līgumi ar pieteicējām par psihologu un psihoterapeitu individuālajām un grupu konsultācijām ilgstošajiem bezdarbniekiem.

Izskatāmajās lietās strīdu izraisījis tas, ka Nodarbinātības valsts aģentūra līguma izpildes laikā pieprasījusi sniegt konsultācijas būtiski mazākā apjomā, nekā sākotnēji plānotais maksimālais apjoms.

Senāts atzina par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka Nodarbinātības valsts aģentūra pamatoti un tiesiski līguma izpildes gaitā samazināja konsultāciju skaitu, vadoties pēc to nepieciešamības, ņemot vērā ārējos faktorus, kas ietekmē attiecīgā atbalsta pasākuma īstenošanu. Līgums nemaz negarantēja noteiktu pakalpojumu apjomu, bet, tieši otrādi, paredzēja pakalpojumu pieprasīšanu pēc vajadzības. Tātad būtībā pakalpojumu apjoma pieprasījums, kas nesasniedza plānoto maksimālo apjomu, jau izrietēja no noslēgtā līguma, nevis tas veidoja līguma grozījumus. Šāds paredzamā līguma saturs bija zināms pretendentiem un nebija atturējis pieteicējus piedalīties iepirkumā un noslēgt līgumu.

Senāts spriedumos norāda – Nodarbinātības valsts aģentūras iepirkuma nolikumā un līgumā noteiktais, ka tā pakalpojumu pieprasa pēc vajadzības un negarantē pakalpojuma pieprasījumu pilnā plānotajā apjomā, ir saistīts ar iepirkuma mērķu sasniegšanu un objektīvi saprotamiem apstākļiem, kas varēja ietekmēt šo mērķu sasniegšanu, tostarp bezdarbnieku skaits, bezdarbnieka individuālais profils, motivācija apmeklēt konsultācijas, daba tirgus faktori u.c. Apstākļos, kad no iepirkuma dokumentācijas un līguma skaidri izriet, ka pakalpojums tiks pasūtīts pēc vajadzības, lai sasniegtu atbalsta pasākuma mērķi, nav nozīmes vērtējumam, vai pakalpojuma samazinājums atbilst tieši bezdarbnieku skaita samazinājumam. Turklāt pretēji pieteicēju norādītajam Nodarbinātības valsts aģentūra ir norādījusi virkni apstākļu, kas ietekmēja šo samazinājumu, proti, tas nebija tikai bezdarbnieku skaita samazinājums. Nodarbinātības valsts aģentūras kompetencē ir izdarīt lietderības apsvērumus par pakalpojuma nepieciešamību konkrētā atbalsta pasākuma ietvaros, un tiesa nav konstatējusi, ka aģentūra savas tiesības būtu izmantojusi nepamatoti.

 

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2023. gada 30. jūnija lēmums lietā Nr. 15830013015, SKK-28/2023

Senāta Krimināllietu departaments 30.jūnijā atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumus un Valsts ieņēmumu dienesta bijusī amatpersona  atzīta par vainīgu neizpaužamu ziņu izpaušanā un sodīta ar naudas sodu 1500 euro apmērā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Bijušais VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors apsūdzēts divos noziedzīgos nodarījumos, kas paredzēti Krimināllikuma 329. pantā, proti, par to, ka, būdams valsts amatpersona, kura brīdināta par ziņu neizpaušanu vai kura saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, izpaudis neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums.

Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas nolēmums neatbilst Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām par nolēmuma pamatotību, jo tiesa nav izvērtējusi aizstāvja apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus par apsūdzētā nosūtīto e-pasta vēstuļu un to pielikumu nosūtīšanas mērķi, kā arī informācijas pieprasīšanas mērķi. Senāts lēmumā atsaucies uz judikatūrā atzīto, ka tiesas nolēmuma pamatotība ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas līdzekļiem, un, ka tiesas spriedums ir pamatots, ja tiesa ir motivējusi visus būtiskos atzinumus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, un motīvu izklāsta apjoms ļauj saprast, kā tiesa nonākusi pie šiem atzinumiem.

Tādējādi apelācijas instances tiesas spriedums nav atzīstams par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma izpratnē un tas ir pamats tā atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai.

Satversmes tiesa

 

Satversmei neatbilst normas par augstskolu studiju programmu īstenošanas valodu

Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc divdesmit 13. Saeimas deputātu pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji citstarp norādīja, ka apstrīdētās normas ierobežojot augstskolas to autonomijas ietvaros īstenot studiju programmas svešvalodās, kā arī augstskolu mācībspēku brīvību izstrādāt un docēt studiju kursus svešvalodās. Lietas izskatīšanas laikā Saeima grozīja vienu no apstrīdētajām normām – Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu. Ņemot vērā, ka tajā ietvertais regulējums attiecībā uz augstskolu studiju programmu īstenošanas valodu nebija mainījies, Satversmes tiesa izvērtēja Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu gan redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim, gan šobrīd spēkā esošajā redakcijā.

Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, Satversmes tiesa visupirms secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo valsts un privāto augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību. Pēc tam Satversmes tiesa secināja, ka šis ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo ir pieļauts būtisks labas likumdošanas principa pārkāpums. Proti, likumdevējs nav nodrošinājis Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 (ar kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par Satversmei neatbilstošu citstarp Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu tās iepriekšējā redakcijā) pienācīgu izpildi. Tāpat likumdevējs nav izvērtējis apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 114. pantam un Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Attiecīgi Satversmes tiesa atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo, ceturto un piekto daļu (spēkā esošajā redakcijā) par neatbilstošām Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošām no 2024. gada 1. jūlija. Tāpat tiesa secināja, ka arī Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim) neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam, taču nav atzīstama par spēka neesošu no tās pieņemšanas brīža.

 

Pirmsskolas izglītības pedagogu zemākā darba algas likme neatbilst Satversmei

Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc trīsdesmit astoņu 13. Saeimas deputātu pieteikuma. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai šāds regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam. Lai noskaidrotu šīs Satversmes normas saturu un pārbaudītu, vai vispārējās izglītības pakāpē nodarbinātos pedagogus vieno kopīga un būtiska tiem piemītoša pazīme, Satversmes tiesa ņēma vērā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 7. panta  “a” punkta “i” apakšpunktā noteikto, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem. Tas citstarp ietver nodarbināto tiesības saņemt vienlīdzīgu atlīdzību par vienādas vērtības darbu.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka vienādas darba samaksas princips ir atzīts par vienu no sociālā taisnīguma elementiem, un ir attiecināms ne tikai uz vienādu vai līdzīgu darbu, bet arī vienādas vērtības darbu. Savukārt vienādas vērtības darba novērtējumā Satversmes tiesa analizēja tādus Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas izstrādātus kritērijus kā veicamajam darbam nepieciešamās prasmes, atbildība un darba apstākļi.

Pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe, un Latvijas izglītības sistēma ir organizēta tā, lai katras izglītības pakāpes ietvaros tiktu nodrošināta sekmīga zināšanu un prasmju apguve, kas nepieciešama, lai bērns no pirmsskolas izglītības pakāpes veiksmīgi pārietu un iekļautos pamatizglītības pakāpē un pēc tam arī vidējās izglītības pakāpē. Vērtējot pirmsskolas izglītības pedagoga darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildību un darba apstākļus, Satversmes tiesa atzina, ka konstatētās atšķirības pirmsskolas izglītības pedagoga un pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darbā ir saistītas ar mācību organizācijas formu, izmantojamām metodēm un paņēmieniem.

Vienlaikus tiesa atzina, ka šīs atšķirības nav uzskatāmas par būtiskām, jo visu pedagogu darbs neatkarīgi no tā, kurā vispārējās izglītības pakāpē viņi strādā, ir vērsts uz vienu kopīgu mērķi – nodrošināt kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguvi. Savukārt šā darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildība un darba apstākļi ir līdzvērtīgi, neraugoties uz katrā izglītības pakāpē izglītojamo vecuma posma īpatnībām. Tāpēc pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic vienādas vērtības darbu un atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Vērtējot, vai atšķirīgai attieksmei pret šīm personu grupām ir objektīvs un saprātīgs pamats, Satversmes tiesa konstatēja, ka Ministru kabinets ir izveidojis vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas sistēmu, kurā pedagogu darba samaksa nodrošināma ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem un mērķdotācijām, bet arī no pašvaldību budžeta. Lai arī Ministru kabinets ir nolēmis nevienlīdzību pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes ziņā novērst līdz 2025. gada 1. janvārim un vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu, pakāpeniski izlīdzinot pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, tomēr tā joprojām atšķiras no pārējās vispārējās izglītības pakāpēs pedagogiem noteiktās zemākās darba algas likmes.

Satversmes tiesa atzina, ka šādas pakāpeniskas pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes izlīdzināšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts un pašvaldību budžeta stabilitāti. Tomēr šādi argumenti nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi. Valsts un pašvaldību budžeta stabilitāte pati par sevi nevar tikt izmantota kā attaisnojums atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Līdz ar to Satversmes tiesa atzina Ministru kabineta noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024. gada 1. janvāra.