Eiropas Savienībā ar šo gadu ieviesta gadiem apspriestā globālā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma, kas galvenokārt skar starptautiskās uzņēmumu grupas. Latvijai tas nekādus papildu ienākumus šobrīd nesola, tieši otrādi – Latvijas īpašais uzņēmumu nodokļa režīms kļūst mazāk pievilcīgs, jo lielajām kompānijām par Latvijā nopelnīto var nākties piemaksāt citu valstu budžetos, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.

Finanšu ministrija direktīvas ieviešanu rosinājusi atlikt, taču tas neatceļ pienākumu uzņēmumiem sekot līdzi, vai Latvijā samaksātais nodoklis nav par zemu.

Cer iekasēt nodokļus no globālajām kompānijām

Globālās uzņēmumu nodokļu reformas mērķis ir novērst situāciju, ka lielas starptautiskas kompānijas reģistrējas zemu nodokļu teritorijās, taču faktiski turpina pelnīt valstīs ar augstiem nodokļiem. Reformai ir divi tā sauktie pīlāri – digitālo pakalpojumu nodoklis, ko būtu jāmaksā, piemēram, “Google”, “Netflix”, “Meta” un citiem milžiem par katrā valstī pārdotajiem pakalpojumiem, kā arī globāla minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15% apmērā.

Eiropas Savienība, kā arī vēl virkne valstu otro pīlāru ir ieviesušas sākot ar šo gadu. Latvija un abas pārējās Baltijas valstis ir starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas izmantojušas tiesības ieviešanu atlikt uz sešiem gadiem un šobrīd steigšus virza vajadzīgo likumu Saeimā.

Likuma teksts jau tagad ir tik komplicēts un pilns ar dažādiem terminiem, ka Juridiskais birojs Saeimas komisijas sēdē pat apšaubīja tā atbilstību Satversmes 90. pantam – “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”.

Globālā UIN reforma prasīs milzīgus administratīvos resursus

Tam, ka pagaidām no šīs reformas ir vairāk juridiskas galvas sāpes nekā redzamu ieguvumu, piekrīt arī “Sorainen” nodokļu eksperts Jānis Taukačs.

“Nav noslēpums, ka visā Eiropas Savienībā jau runā, ka tas ir ārkārtīgi sarežģīts likums, ārkārtīgi sarežģīta direktīva, kuras ieviešana prasīs milzu resursus ne tikai administrācijām, bet arī pašiem uzņēmumiem. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka ir piecas valstis, kuras ir izvēlējušās izmantot šīs atlikšanas tiesības,” teica Taukačs.

Direktīva faktiski nozīmē, ka par meitas kompāniju peļņu valstīs, kurās ir zema uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kā tas peļņas neizņemšanas gadījumā ir arī Latvijā, papildu nodoklis jāsamaksā mātes kompānijas valstī, lai kopumā samaksāti būtu vismaz 15% no peļņas. Ir gan daudz izņēmumu. Sistēma attiecas tikai uz uzņēmumu grupām ar vismaz 750 miljonu eiro apgrozījumu. Finanšu ministrija lēš, ka šādu mātes kompāniju Latvijā varētu būt ne vairāk kā trīs, iespējams arī tikai divas. Viens no iemesliem, kāpēc direktīvas ieviešana atlikta, ir, lai nebūtu šo dažu uzņēmumu dēļ jātērē nauda nodokļa administrēšanai.

“Šādu sistēmu, ja to ievieš uzreiz, Valsts ieņēmumu dienestā ir jāievieš automatizēti. Šeit ir tomēr ievērojamas izmaksas, lai šādu sistēmu ieviestu. Daļēji šī atlikšana nozīmē, ka nav šo izmaksu budžetā. Tāds netiešs ieguvums, ka mums nav šo izmaksu” – saka Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktora vietnieks Andrejs Birums.

Digitālo pakalpojumu nodokļa nākotne neskaidra

Nodokļu eksperts Taukačs spriež, ka globālā UIN reforma Latvijai redzamus ieguvumus nedod, taču lielāks pienesums varētu būt no tā sauktā pirmā pīlāra jeb digitālo pakalpojumu nodokļa. Taukačs gan norāda, ka tas pagaidām ir iestrēdzis Amerikas Savienoto Valstu skepses dēļ, un nav zināms, vai to izdosies ieviest.

“Līdz ar to tas, kas notiks – visdrīzāk katra valsts sāks ieviest savu digitālo pakalpojumu nodokļu sistēmu, un tām lielajām digitālajām kompānijām nāksies sadzīvot ar ļoti daudz dažādām sistēmām visā pasaulē,” prognozē Taukačs.

Finanšu ministrijas pārstāvis Birums gan uzsver, ka tehniskais darbs pie globālā digitālā nodokļa ieviešanas joprojām turpinās. Īpaši sarežģīti esot tas, ka nodokļa ieviešana prasītu pārskatīt valstu divpusējos līgumus nodokļu jomā. Birums gan piekrīt, ka izšķiroša būs ASV nostāja, ko varētu ietekmēt gada nogalē gaidāmās prezidenta vēlēšanas.

Izlasīt pilno rakstu un nosksties De Facto sižetu varat šeit.