Gan Rīgā, gan citviet Latvijā kvalitatīvu mājokļu piedāvājums īres tirgū ir mazs, un līdz ar to cenas – augstas. Dažkārt neremontētus dzīvokļus īrniekam piedāvā savest kārtībā pašam apmaiņā pret zemāku īres maksu. Kas jāņem vērā, piekrītot variantam, kad īrnieks dzīvokli remontē par saviem līdzekļiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja nekustamo īpašumu eksperti.
Kvalitatīvu īres dzīvokļu – maz
Rudens ir laiks, kad pilsētās atsākas aktīva rosība īres tirgū. Pēdējos gados tendences Rīgā nav iepriecinošas – piedāvājums mazs, cenas – augstas. Kāda šobrīd ir situācija īres tirgū Rīgā un reģionos?
“Kvalitatīvu mājokļu piedāvājums ir mazs. Nekvalitatīvus var atrast daudz vairāk un jau par pieņemamām cenām, bet tādos īsti neviens negrib dzīvot,” atzina uzņēmuma “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Laura Bergmane..
Ja īrnieks dzīvokli remontē pats
Arvien biežāk parādās piedāvājumi, kuros izīrēto dzīvokli apmaiņā pret zemāku īres maksu remontē īrnieks pats. Šāds variants jāapsver ļoti uzmanīgi, norādīja Bergmane, iekļaujot un rūpīgi aprakstot šos nosacījumus arī īres līgumā.
Zvērināts advokāts, juristu biroja “Sorainen” jurists Jorens Jaunozols atzina, ka remontdarbu veikšana īpašumā juridiski vienmēr ir svarīga lieta, kam pievērst uzmanību īres līgumā.
“Jau faktiski trīs gadus Latvijā ir spēkā jauns dzīvojamo telpu īres likums, kura pieņemšanas mērķis bija tieši veicināt īres tirgus attīstību, lai likums beidzot būtu balansētāks, lai abām pusēm būtu aizsardzības mehānismi, jo iepriekš tas bija ļoti par labu īrniekiem. Attiecīgi pašreiz visi šie jautājumi ir īres līgumā, kas nozīmē, ka likums to neregulē,” skaidroja Jaunozols.
Ja īrnieks vienojas ar izīrētāju, ka veiks ieguldījumus īpašumā, tad tas īres līgumā ir rūpīgi jāatrunā tā, lai gan īrniekam, gan izīrētājam būtu jātur savi solījumi.
“Viena no visbiežākajām kļūdām ir, ka nepaskatās, vai apsolītais vai norunātais ir atrunāts līgumā. Ja jūs vienojaties ar izīrētāju, ka veiksiet ieguldījumus, tas būtu jāatrunā līgumā, un īrniekam būtu jāparedz aizsardzības mehānismi, kas nozīmē vai nu samazinātu īres maksu, vai ierobežojumus pacelt īres maksu īres līguma laikā,” skaidroja Jaunozols.
Savukārt izīrētājam jānodrošina sava juridiskā aizsardzība un līgumā jāievieš punkti par to, ka, ja noteiktajos laikos ieguldījumi īpašumā tomēr nav veikti, kā solīts, tad tam ir kaut kādas sekas.
Noklausīties raidījumu un izlasīt pilno rakstu varat šeit.
