Mūsu komentāri
Raksta autors: Jānis Taukačs
Par juridisko padomu rēķinu likšanu izdevumos
Arvien biežāk VID pieprasa mūsu klientiem iesniegt Sorainen rēķinus. Vairumā gadījumu tas ir saistīts ar to, ka ne visi Sorainen rēķini klientiem ir atskaitāmi izdevumos.
- Piemēram, M&A (uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas) darījumos bieži holdinga kompānijas līmenī šāds priekšnodoklis par konsultantu sniegtajiem padomiem nav atskaitāms; problēmas var būt arī ar PVN neapliekamam biznesam (bankām, u.c.).
- Īpaši uzmanīgiem klientiem jābūt nekustamā īpašuma biznesā – rēķiniem piemērojams Latvijas PVN, ja juridiskais vai nodokļu darbs saistāms ar kādu konkrētu Latvijā esošu nekustamo īpašumu, nevis nekustamo īpašumu kā tādu. Tad var būt situācijas, kur ārzemju klientiem šāds PVN nav atskaitāms.
3 uzvaras pret VID par ~1,3 milj. EUR!
Sorainen nodokļu komanda pēdējā mēneša laikā 3 dažādiem klientiem atguvusi ap 1,3 milj. EUR. Viss stājies spēkā un vairs nav apstrīdams.
Jauna MAP procedūra
Sorainen nodokļu komanda sākusi strādāt ar jaunu MAP lietu (mutual agreement procedure). Tas ir mehānisms, kā valstu administrācijas var vienoties – kurai valstij cik nodokļi maksājami, ja izveidojusies dubultās nodokļu aplikšanas situācija. Šādu procesu regulējums var būt dažāds – nacionālais likums, nodokļu konvencija, Arbitrāžas Konvencija un ES Nodokļu strīdu risināšanas direktīva. Nereti šis process var būt paralēli ar nacionālā līmeņa tiesvedībai un abiem pat var būt dažādi rezultāti. Vistipiskāk šādi procesi sastopami TP, pastāvīgās pārstāvniecības peļņas attiecināšanas un algas nodokļa pārrobežu jautājumos.. Tādi procesi Latvijā līdz šim bijuši 12, bet Sorainen jau var lepoties ar pieredzi šajā jomā.
1/2 gads nosacīti valdei par uzņēmuma 28 tūkstošu EUR parādu VID
Viss Artim krimināllietā beidzās bēdīgi – vainīgs. Varēja būt vēl bēdīgāk – prokurors prasīja reālu cietumsodu uz gadu, piesprieda 1/2 gadu nosacīti. Par uzņēmuma nodokļu parādu EUR ~28k apmērā. Lielie apmēri tagad sākas ar 25 tūkstošiem EUR. Par to sīkāk – Tax Stories podkāsta jaunākajā epizodē https://tax-stories.simplecast.com/ un Jāņa Taukača blogā: https://taukacs.blogspot.com/.
Vēl minētajā nodokļu blogā janvārī Jānis komentēja šādas tēmas:
- Kad tiesai jāpierāda loģiski neiespējamo
- ES direktīva (DAC7) liks digitālajām platformām ziņot VID par tirgotājiem
- Ozark skaidro naudas atmazgāšanu
- Kaspars Daugaviņš par nodokļiem sportā
- PVN prognozes – 15% vienota likme un online deklarēšana
- Tikai vienā instancē tiesa vērtē vai bijusi uzņēmuma pāreja! Diez vai tas ir pareizi
- Cik jāmaksā, mantojot?
- Ko nozīmē Satversmes tiesas spriedums par IIN?
- Par dzeramnaudām un rekvizītiem restorānu čekos
- Globālās UIN revolūcijas Latvijas perspektīva
- PVN, kāds tas ir šobrīd, ir novecojis
- Latvijas UIN likums. Pirms 100 gadiem
Čeku loterija un OSS režīms
Raksta autore: Kristīne Erele
Latvijas masu medijos parādījās ziņas, ka VID čeku loterijā 2021.gada decembrī piereģistrēti 900 000 čeku. Tā esot tikai puse no tās čeku loterijas dalībnieku aktivitātes, kāda bija novērojama loterijas sākumā.
Tagad darbā saskaramies ar jaunu problēmu nodokļu kontrolē – sākoties one-stop-shop PVN sistēmas darbībai, PVN iekasēšanā ir grūtāk saprast, vai ārvalstu piegādātāji ir deklarējuši savas piegādes. Piemēram, ja ārvalstu interneta veikals nosūta preces Latvijas patērētājam, precēm ir jāpiemēro Latvijas nodokļi (ja interneta veikala apgrozījums pārsniedz 10 000 EUR gadā). OSS režīmā, kas visiem ES piegādātājiem ir pieejams no 2021.gada 1.jūlija, VID ir grūtāk izmantot datu analīzes rīkus. Līdz ar to, atgādinājumus par nedeklarētiem darījumiem (ko, iespējams, izraisījuši VID iesniegti B2C piegādātāju rēķini) varētu saņemt arī tie uzņēmumi, kas savu apgrozījumu ir pienācīgi deklarējuši un nomaksājuši nodokļus.
Nodokļu atvieglojumi IT uzņēmumiem Ukrainā
Raksta autors: Oļegs Spundiņš
Diezgan bieži redzēts, ka Latvijas IT uzņēmumi nolīgst IT speciālistus Ukrainā vai Baltkrievijā. Tāpēc sekojam līdz arī turienes nodokļu attīstībai šajā nozarē. Ukraina paziņojusi, ka tā ievieš nodokļu atvieglojumus IT uzņēmumiem, kas reģistrēti Dijas Sitijā (Diia City). Tādējādi paredzēts IT biznesam ieviest īpašu tiesisko režīmu, nesaistot to ar kādu konkrētu teritoriju.
Galvenie nodokļu atvieglojumi, ko piemēro no 2022. gada 1. janvāra:
– Dijas Sitijā reģistrēta IT uzņēmuma darbiniekiem un speciālistiem piemērots IIN 5%; un
– vienotā sociālā iemaksa veikta, pamatojoties uz likumā noteikto darbinieka minimālo algu, nevis faktiski izmaksāto darba algu.
Te droši vien būtu vietā atgādināt, ka ja Latvijas uzņēmums nodibina Ukrainā meitas uzņēmumu, no Ukrainas izmaksātā peļņa Latvijā vairs nebūs apliekama. Tādējādi IT uzņēmumi varētu apsvērt vai Latvijas lielo darbaspēka nodokļu vietā nebūtu vērts veidot meitu Ukrainā un maksāt iepriekš minētos nelielos darbaspēka nodokļus. UIN likme Ukrainā ir 18%, bet ieturējuma nodoklis dividenžu izmaksai uz Latviju – 5%. Tātad, arī pat uz UIN sanāk neliels ieguvums.
Jaunākie blogi Alisas Facebook lapā ŠEIT
- Nianses, par kurām jūs nezinājāt, sniedzot pakalpojumus grupas uzņēmumiem.
- Vai VID ir tiesīgs uzrēķināt PVN visiem ķēdes dalībniekiem?
- Piešķirt grafiku nodokļa parāda sadalīšanai vairākos termiņos – atteikts!!!
Ar Alisu iespējams sazināties rakstot uz alisa.leskovica@sorainen.com vai zvanot – tel.nr. 29 340 444.
Jāņa Taukača blogu – Kad tiesai jāpierāda loģiski neiespējamo – iespējams izlasīt ŠEIT.
Tax Stories podkāsta 21.sērija
Jānis Taukačs intervijā tiekas ar hokejistu Kasparu Daugaviņu.
Kā Kaspars Daugaviņš NHL vietā nonāca KHL? Protams, vainīgi nodokļi!
Par to visu – jaunajā #TaxStories podkāstā.
Patīkamu klausīšanos!
Tax Stories podkāsta 22. sērija
Šis ir pirmā #TaxStories intervija latviešu valodā.
Mūsu partneris Jānis Taukačs intervijā ar Arti Dauginu.
Artis dalās pieredzē, kā viņu pirmajā biznesā kā valdes locekli notiesāja uz 1/2 gadu nosacīti par uzņēmuma 28 tūkstošu EUR nodokļu parādu!
Artim krimināllieta beidzās bēdīgi – vainīgs. Varēja būt vēl bēdīgāk – prokurors prasīja reālu cietumsodu uz gadu, piesprieda 1/2 gadu nosacīti. Faktiski – par biznesa riskiem un par to, ka viņš nokavēja termiņu laikus pieteikt uzņēmuma maksātnespēju. Runājām arī par citām sistēmiskām problēmām un kā citiem valdes locekļiem nenonākt šādā situācijā.
Patīkamu klausīšanos – https://tax-stories.simplecast.com/episodes/artis-daugins-in-latvian-par-1-2-gadu-nosacti-par-uzmuma-28k-nodoku-pardu
Tiesu prakse
Ja no sākuma iegādāta zeme un uz tās vēlāk uzbūvēta ēka, par iegādes brīdi uzskata dienu, kad ēka ierakstīta zemesgrāmatā
Raksta autors: Arnolds Mikāns
Ar IIN neapliek ienākumu, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta. Ja īpašumā vispirms iegūta zeme, bet pēc tam uz šīs zemes esošā ēka, tad par visa nekustamā īpašuma iegādes brīdi ir uzskatāma diena, kad zemesgrāmatā ir ierakstīta ēka. Administratīvā apgabaltiesa nekonstatēja, ka minētās normas ir attiecināmas tikai uz gadījumiem, kad tiek atsavināts dalītais īpašums, nevis uz zemes vēlāk uzceltajām ēkām. Spriedums vēl nav stājies spēkā.
Publicēts tiesu prakses apkopojums:
Tas, ka ziedotājs ir biedrības biedrs, neliedz ziedojumu iekļaut attaisnotajos izdevumos
Raksta autors: Arnolds Mikāns
Pieteicēja VID iesniedza 2019.gada IIN deklarāciju. Deklarācijā cita starpā deklarēti attaisnotie izdevumi – ziedojums 600 euro biedrībai – un aprēķināta IIN pārmaksa. Ar VID lēmumu konstatēts, ka pieteicēja ir biedrības biedrs. Savukārt viena no biedrības amatpersonām ir pieteicējas māte, kura, lai gan ne vienpersoniski, tomēr var lemt par ziedojuma izlietojumu. Šādos apstākļos VID izpratnē kritiski vērtējams ziedojuma filantropiskais raksturs.
Lieta nonāca tiesā, kur tā atzina, ka biedrībai nodotie finanšu līdzekļi ir atzīstami par ziedojumiem un attiecīgi iekļaujami pieteicējas attaisnotajos izdevumos. Tiesas ieskatā VID nepamatoti plaši iztulkojis minētajā normā paredzēto ierobežojumu, kura galvenais mērķis ir novērst situācijas, kad ar sabiedriskā labuma organizācijas starpniecību līdzekļi tiek novirzīti pašas personas vai ar to saistītu personu vajadzībām. Tiesa nekonstatēja, ka normatīvie akti konceptuāli aizliegtu biedrības biedram ziedot savai biedrībai un saistībā ar to saņemt nodokļu atvieglojumus. Izšķirošais apstāklis ziedojuma iekļaušanai attaisnotajos izdevumos ir ziedojuma mērķis un tā tālākais izlietojums, par kuru VID izteicis tik vispārīgus pieņēmumus. Spriedumu VID vēl var pārsūdzēt Senātā.
VID drīkst liegt atskaitīt PVN par iegādi, par kuru pārdevējs nemaksā PVN valstij, ja abas puses ir saistītas
Raksta autors: Arnolds Mikāns
Pieteicēja PVN deklarācijā deklarēja traktortehnikas iegādes darījumu. VID pieteicējai atteica apstiprināt un atmaksāt deklarācijā uzrādīto PVN, jo VID konstatēja atsaukšanos uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām krāpnieciskā vai ļaunprātīgā nolūkā.
Apgabaltiesa tikko apstiprināja, ka nav izpildījušies likumā noteiktie priekšnoteikumi, lai pieteicējai VID atmaksātu pārmaksāto PVN par tehnikas iegādi. Tiesa konstatēja, ka lietā veidojas situācija, ka par strīdus darījumu, kurā abas darījuma puses pārstāv viena un tā pati fiziskā persona, vienlaikus viens komersants nodokļus valsts budžetā nemaksā, bet otrs – atprasa līdzekļus no valsts budžeta. Tādējādi ir konstatējama ļaunprātīga rīcība nolūkā nepamatoti iegūt fiskālo labumu.
VID jāmaksā nokavējuma naudu uz nepamatoti neatmaksātu nokavējuma naudu
Raksta autors: Oļegs Spundiņš
Apgabaltiesa atzina, ka VID ir pienākums atmaksāt pieteicējai (Maxima) nepamatoti iekasēto nodokļa summu, nokavējuma un soda naudu. Šīs atmaksājamās summas VID ir jāpalielina ar nokavējuma naudu. Spriedums nav vēl stājies spēkā, bet te neredzam argumentus citam iznākumam.
Audita rezultātā VID pieteicējai aprēķināja papildus budžetā maksājamo nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Visus VID aprēķinātos papildus maksājumus pieteicēja iemaksāja budžetā. Vēlāk MAP procedūras ietvaros (strīdu par to, kurai valstij ir tiesības uz nodokli un kādā apmērā, atrisinot starp Lietuvas un Latvijas nodokļu administrācijām) VID pieņēma lēmumu par maksājamā nodokļa samazināšanu.
Pieteicēja lūdza VID attiecīgi samazināt arī ar audita lēmumu aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu, turklāt palielinot šīs summas par procentiem. VID pieteicējai atteica. VID pieteikumu neatzina, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem (šo derētu kaut kur ierāmēt):
- Nevienā no dokumentiem VID nav atzinis audita lēmumu par prettiesisku vai nepareizu;
- Ar koriģējošo lēmumu netiek pārskatītas tiesiskās attiecības, kas nodibinātas ar audita lēmumu;
- VID nav jāatzīst par nepamatoti aprēķinātu un piedzītu arī proporcionālu nodoklim soda naudu un nokavējuma naudu.
Protams, abu instanču tiesās VID lietu zaudēja. Tā kā VID nepareizi piedzina no pieteicējas UIN daļā, VID, atmaksājot nepareizi piedzīto maksājumu, bija pienākums palielināt atmaksājamo summu (nodokļa summa, nokavējuma un soda nauda) par 0,025%, par katru nokavējuma dienu. Pirms gadiem 10, kad ar kādu lietu radījām precedentu, ka VID automātiski jāmaksā % par zaudētu tiesu lietu, toreiz vēl tiesa nebija tik drosmīga, lai pielemtu nokavējuma naudu uz nokavējuma naudu. Nu taisnība uzvarējusi.
Pieteicēja bija lūgusi tiesu lemt, lai VID arī atlīdzina juridiskās palīdzības izmaksas. Tās tiesa lēma atlīdzināt atbilstoši spēkā esošajam regulējumam – 622,99 EUR apmērā. Norādītā summa objektīvi nevar nosegt pieteicējas faktiskās izmaksas saistītas ar kvalitatīvas juridiskās palīdzības pakalpojumiem. Ir skaidrs, ka tiesiskajā regulējumā noteiktie zaudējumu atlīdzināšanas apmēri ir ļoti tālu no reālajā dzīvē piemērojamām likmēm. Un šajā ziņā Latvijas likumdevējs varētu aizņemties regulējuma praksi no ziemeļu Baltijas kaimiņa – Igaunijas, kur šādu zaudējumu apmēri ir daudz-maz pietuvināti reālajiem tirgus apstākļiem. Tātad, uz Satversmes tiesu!
Ar DHL transportēšanas dokumentiem ir pierādāma PVN 0% likmes pamatotība
Raksta autors: Oļegs Spundiņš
Tiesa izskatīja strīdu par to vai pieteicēja tās ES piegādēm pamatoti piemēroja PVN 0 % likmi. Tā kā preču transportēšanas apliecinājumu uzrādīja VID DHL sūtījumu pavaddokumentus, piegādes apstiprinājumus, kā arī apmaksātus rēķinus par transportēšanas pakalpojumiem. Pirmās instances tiesa secināja, ka strīda preces ir izvestas no Latvijas un pieteicēja pamatoti piemēroja PVN 0 % likmi strīda realizācijas darījumiem. Spriedums nav stājies spēkā – šai lietā sagaidāms turpinājums apgabaltiesā.
VID nereti (arī mūsu klientiem) izteikusi pārmetumus, ka nekur nav atšifrēts, kas tieši sūtīts ar DHL un vai pakā/kastē vispār kas ir iekšā. Tiesas ieskatā pieteicēja lietas izskatīšanas gaitā ir spējusi sniegt detalizētus skaidrojumus par lietas apstākļiem un no iesniegtajiem dokumentiem ir iespējams izsekot strīdus preču kustībai, identificēt preču saņemšanas vietas, konstatēt faktu, ka preces izvestas vai arī darījuma brīdī nav atradušās Latvijas teritorijā un pārliecināties par norēķiniem.
Tiesas norāda kā būtisku apstākli, ka ar pieteicēju nesaistīti starptautiski pārvadātāji ir izskaidrojuši dokumentu apriti un aizpildīšanu, apliecinot, ka pieteicējas darījumos ir noformētas gaisa kravas pavadzīmes, savukārt plašus aprakstus par pārvadājamo preci šajās pavadzīmēs nav iespējams iekļaut. Turklāt, tiesa vērsa uzmanību, ka PVN likums neparedz to, ka pavadzīmē jābūt izvērstam aprakstam par pārvadāto preci. Faktam, ka piegādes apstiprinājumus ir parakstījusi neidentificējama persona, tiesas ieskatā arī nav būtiskas nozīmes.
Apgabaltiesas atzinumi attiecībā uz uzņēmuma pārejas konstatēšanas tiesas kontroli
Raksta autors: Oļegs Spundiņš
Nesen spriedumā Administratīvā apgabaltiesa ir norādījusi, ka VID konstatētais uzņēmuma pārejas jautājumu tiesas kontrolei var pakļauts tikai tad, ja kādas privātpersonas tiesiskās intereses no VID puses aktīvi ietekmētas. Attiecīgai privātpersonai būs tiesības uz atbilstoša pieteikuma izskatīšanu tiesā.
Latviski tas nozīmē, ka ar šo spriedumu tiesa regulē situācijas, kad VID konstatē uzņēmuma pāreju un tādēļ veic parāda piedziņu nevis no parādnieka, bet no tā uzņēmuma, uz kuru parādnieks pārnesis aktīvus, līgumus un saistības. Tad šis komersants (uz kuru VID izpratnē parādnieks pārnesis savu biznesu) varēs aizstāvēt savas tiesības tiesā.
Tādējādi administratīvā tiesa kārtējo reizi ir atzinusi, ka gadījumos, kad VID konstatē uzņēmuma pāreju, vienīgā iespēja komersantam (‘biznesa ieguvējam’) pakļaut šo VID rīcību tiesas kontrolei, ir sagaidīt VID lēmumu par piedziņas vēršanu pret sevi. Tad šim komersantam ir tiesības sūdzības kārtībā vērsties tiesā. Kā jau rakstījām par šo jautājumu iepriekšējās ziņās, jāpatur prātā, ka šādai apstrīdēšanai būs tik 7 dienas laika.
Īpatnējs ir arī tas fakts, ka šādā gadījumā jautājums par uzņēmuma pārejas konstatēšanu ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru VID īsteno bezstrīdus kārtībā. Tātad atsevišķā procesā iebilst pret VID uzņēmuma pārejas konstatēšanu, adresātam nemaz nav iespēju.
Vienlaikus analizējamajā spriedumā apgabaltiesa norādījusi, ka administratīvā akta tiesiskumu atsevišķos gadījumos var ietekmēt tas, ka kāda persona nepamatoti nav pieaicināta trešās personas statusā. Tas nozīmē, ka tiesa ir atzinusi, ka atsevišķos gadījumos VID pirms uzņēmuma pārejas konstatēšanas tomēr ir jāinformē adresātu par iespējamām administratīvā procesa sekām, kuras turpmāk var aktīvi ietekmēt tā tiesības un tiesiskās intereses.
Jau iepriekš rakstījām gan mūsu ziņās, gan Jāņa Taukača blogā, ka šī VID un tiesu prakse ir par parāda piedziņu no uzņēmuma, uz kuru VID izpratnē notikusi uzņēmuma pāreja, ir samērā jauna. Tiesu prakse šai ziņā vēl nav nostabilizējusies un brīžiem ir apšaubāma. Tādēļ jaunumi par šo tēmu sagaidāmi arī turpmāk. Arī šajā lietā vēl, visticamāk, galavārds būs sakāms Senātam.
EST spriedums: ja pārdevējs kļūdaini nepiemēro PVN, pircējam nav tiesības to atskaitīt
Raksta autore: Dace Everte
Valsts pasta pakalpojumu sniedzējs X Apvienotajā Karalistē sniedza pasta pakalpojumus uzņēmumam Y. 2009.gadā ES Tiesa nosprieda, ka atbrīvojums no PVN pasta pakalpojumiem ir piemērojams tikai pakalpojumiem, ko sniedz valsts pasta dienesti, kas rīkojas kā tādi. Atbrīvojums nav piemērojams tādu pakalpojumu sniegšanai, par kuru noteikumiem ir notikusi atsevišķa vienošanās. Tātad, pasta sūtījumu atbrīvojums šajā gadījumā sniegtajiem pasta pakalpojumiem bija piemērots kļūdaini. X nepieprasīja Y piemaksāt PVN par sniegtajiem pakalpojumiem. Y uzskatīja, ka tā samaksātā atlīdzība tādējādi iekļāva PVN un atprasīja šo PVN kā priekšnodokli, bet nodokļu iestādes atteica atmaksu.
ES Tiesa nosprieda, ka Y šajā situācijā nav tiesību uz priekšnodokļa atgūšanu. Tiesa vadījās no tā, ka X nebija mēģinājis šo summu iegūt no Y un arī nodokļu un muitas administrācija atteicās atgūt PVN no X. PVN summa nekad nav piemērota cenai par pakalpojumu, ko X sniedza Y. Nevar arī būt runa par pakalpojuma summas, kurai uzliek PVN, samazināšanu.
EST spriedums: reģistrēšana ūdensdziedniecībai ir ar PVN neapliekama
Raksta autore: Dace Everte
Latvijai interesanta, aktuāla un normatīvajos aktos nekonkrēti definēta ar veselības jomu saistīta lieta. Turklāt, ES Tiesas palātas priekšsēdētājas pienākumus šajā lietā pildīja I.Ziemele.
X ir Portugāles valsts veselības aprūpes dienestā neietilpstoša primārās aprūpes iestāde, ūdensdziedniecības centrs, kas sniedz gan ar PVN apliekamus, gan neapliekamus pakalpojumus. X no centra apmeklētājiem ietur maksu par “reģistrēšanu ūdensdziedniecībai”. Tai Portugāles VID pārbaudes rezultātā piemēroja PVN 23%. Nodokļu iestāde uzskatīja, ka maksas par reģistrēšanu ūdensdziedniecībai vienīgais pretizpildījums ir iespēja izmantot hidroloģiskās procedūras, neatkarīgi no tā, vai tās faktiski sniegtas. Šis maksājums dod apmeklētājam tiesības iegādāties procedūras pēc viņu izvēles.
ES Tiesa nosprieda, ka darbību, kas sastāv no tā, ka tiek iekārtota medicīnisko karti ietveroša personīgā lieta, kura dod tiesības iegādāties medicīniskās aprūpes pakalpojumus, kuri uzskatāmi par ūdensdziedniecības centrā veiktu “klasisko ūdensdziedniecību”, var uzskatīt par darbību, kas ir cieši saistīta ar medicīnisko aprūpi. Minētajai lietai jāietver datus par veselības stāvokli, norīkoto un plānoto medicīnisko aprūpi, kā arī šo pakalpojumu sniegšanas kārtību (datus, kuri ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu šo aprūpi un sasniegtu tai izvirzītos terapeitiskos mērķus).
ES Tiesa: LV likums, kas prasa bezskaidras naudas norēķinus preču atbrīvošanai no akcīzes nodokļa diplomātiem, ir pretrunā ES direktīvai
Raksta autore: Kristīne Erele
ES Tiesa pieņēma lēmumu lietā, kurā Latvijas uzņēmums SIA MONO tiesājās pret VID par akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu preču piegādēm diplomātiskajām vai konsulārajām pārstāvniecībām. MONO atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā deklarēja laišanai brīvā apgrozībā dažādu valstu vēstniecībām un konsulārajiem dienestiem, kā arī NATO pārstāvniecībai Latvijā akcīzes preces (alkoholu un cigaretes), ko tās bija iegādājušās no Lielbritānijas uzņēmuma. 2018.gadā VID pieņēma lēmumu, ka MONO nevarēja piemērot akcīzes nodokļa atbrīvojumu, jo norēķini par akcīzes precēm starp MONO un diplomātiskajām pārstāvniecībām nav veikti bezskaidrā naudā, kā to prasa likums.
EST nosprieda, ka dalībvalsts nedrīkst paredzēt tādus nosacījumus un ierobežojumus saistībā ar akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu diplomātiskajām attiecībām, ka akcīzes preču iegādes cena ir jāsamaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā. Kontroli pār to vai ir izpildīti nosacījumi akcīzes nodokļa atbrīvojuma saņemšanai nodrošina akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikāts. Savukārt, bankas maksājums nesniedz nekādu tādu informāciju par atbrīvojuma nosacījumu ievērošanu, kura jau nebūtu ietverta atbrīvojuma sertifikātā. Pārdošanas fakts principā ir pietiekami pierādīts ar rēķinu ar atzīmi par samaksu vai kases kvīti.
VID komentāri
Par transfertcenu piemērošanu COVID-19 pandēmijas periodā
Raktsta autore: Aija Lasmane
Covid-19 pandēmija un valstu valdību reakcija uz pandēmiju, t. sk. dažādi ierobežojumi tās mazināšanai, ir izraisījuši pārmaiņas ekonomikā. Tas, savukārt, starptautisko grupu uzņēmumiem var radīt grūtības ievērot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu un kontrolētā darījuma cenas (vērtības) noteikšanu atbilstoši tirgus cenai.
Covid-19 pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi ir saskārušies ar naudas plūsmas ierobežojumiem, rentabilitātes strauju kritumu vai pieaugumu, preču piegāžu ķēdes traucējumiem un, iespējams, ir spiesti samazināt uzņēmuma darbību vai apturēt to pavisam. Viss minētais un nenoteiktība ir radījuši jautājumus par transfertcenu noteikšanas regulējuma piemērošanu Covid-19 pandēmijas laikā.
Tā kā transfertcenu dokumentācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jāsagatavo par katru pārskata gadu, tad Covid-19 pandēmijas periodā īpaša uzmanība jāpievērš:
- faktoriem, kas ietekmējuši kontrolēto darījumu cenu (vērtību), un to atspoguļošanai vietējā transfertcenu dokumentācijā;
- saņemtajam valsts atbalstam;
- salīdzināmo datu analīzei un īpašām vienreizējām izmaksām;
- iepriekšējas vienošanās līguma izpildei.
Lai Covid-19 pandēmijas periodā noteiktu kontrolētā darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai), nodokļu maksātājs kā palīgavotu var izmantot OECD “Vadlīnijas par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz transfertcenu noteikšanu”.
Arī Latvijas VID 2022.gada 19.janvārī ir publicējis vadlīnijas Par transfertcenu piemērošanu COVID-19 pandēmijas periodā.
VID ir publicējis un aktualizējis vairākus metodiskos materiālus:
Par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām
Nodokļu piemērošana profesionālo sportistu ienākumam
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākuma
Nodokļu piemērošana pašnodarbinātā, patentmaksātāja vai autora saņemtajam atbalstam algu subsīdijai (atbalsta periodam no 2021. gada 1. oktobra)
Patēriņa cenu indekss īpašuma pārdošanas ienākuma noteikšanai
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attālinātā darba izdevumu kompensācijas
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis
Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Piemērojams no 01.07.2021.)
Ienākums no ieguldījumu zelta un dārgmetālu pārdošanas
Kases čeki par degvielas iegādi, taksometru pakalpojumiem u.c.
Raksta autore: Kristīne Erele
VID tikko ir publicējis metodiskos norādījumus “Kases čeku uzglabāšana grāmatvedībā” par kases čeku nepieciešamību uzglabāt tos grāmatvedībā, ja sadarbības partneris izsniedz kopsavilkuma rēķinu par perioda laikā sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, taksometra pakalpojumiem, degvielas piegādi u.c.).
Kopsavilkuma rēķins ir ārējais attaisnojuma dokuments, pamatojoties uz kurā norādītajiem detalizētiem datiem uzņēmums grāmatvedības reģistros var iekļaut degvielas iegādes u.c. veiktos darījumus.
Kopsavilkuma rēķinā ir jābūt norādītai detalizētai informācijai, piemēram, degvielas iegādes datums, kases čeka numurs, laiks, vieta, cena, atlaides u.c. Pircējam tā grāmatvedības vajadzībām papildus degvielas pārdevēja noformētajam kopsavilkuma rēķinam nav nepieciešams pievienot degvielas kases čekus. Degvielas čekos norādītā informācija jau būs norādīta kopsavilkuma rēķinā.
VID aktualizējis informatīvos materiālus
Informāciju apkopojusi Aina Okseņuka
Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi
Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Nodokļu piemērošana fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem
Iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi
Šajā materiālā iekļauts komentārs par situāciju, ja dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) ir noslēgts līdz 2021.gada 31.decembrim un uzkrājums veidots bērnam, kuram ir tiesības saņemt uzkrātos naudas līdzekļus apdrošināšanas līguma termiņa beigās. Tādā gadījumā nodokļa maksātājs savos attaisnotajos izdevumos var turpināt iekļaut saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu periodā līdz 2023.gada 31.decembrim veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus, iesniedzot deklarāciju par 2021., 2022. un 2023. gadu. Fiziskā persona saskaņā ar šiem apdrošināšanas līgumiem sākot ar 2024.gada 1.janvāri veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus attaisnotajos izdevumos var iekļaut tad, ja apdrošināšanas līguma noteikumi ir grozīti, nosakot, ka atlīdzības saņēmējs apdrošināšanas termiņa beigās ir apdrošinātā persona.
Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtībā no 2022. gada
Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība
Papildu deklarācijas aizpildīšanas kārtība
Papildu deklarācijas veidlapu aizpilda šādos gadījumos:
✓ ja personas deklarētie ienākumi vai VID rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie personas ienākumi neatbilst viņa izdevumiem;
✓ ja minēto izdevumu avots nav VID rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) vai personas iesniegtajā deklarācijā uzrādītie ienākumi attiecīgajā taksācijas gadā, pirmstaksācijas gadā un pirms pirmstaksācijas gadā
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem
Darba devēju un darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
VID publicē metodisko materiālu par depozīta sistēmu
Informāciju apkopojusi Aina Okseņuka
Materiālā apskatīta depozīta sistēmas ietvaros veikto maksājumu uzskaite un nodokļu piemērošana:
- PVN piemērošana;
- Maksājumu uzskaite Tirgotāja grāmatvedībā;
- Maksājumu uzskaite Ražotāja grāmatvedībā;
- Dabas resursu nodokļa piemērošana.
2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot:
- stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);
- stikla pudeles citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,75 litriem (neieskaitot);
- plastmasas (PET materiālu grupa) pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);
- plastmasas pudeles alum un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,5 vai 1 litram un skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz 1 litram.
Depozīta maksa noteikta 10 centu apmērā par iepakojuma vienību. To varēs saņemt, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme, svītrkods vai kvadrātkods un iepakojums būs iztukšots. Saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, iedzīvotājam atmaksās depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā vai izsniegs čeku par atbilstošu summu. Vietās, kur depozīta iepakojumu pieņems manuāli, depozīta maksu varēs iegūt skaidrā naudā.
Tiks automatizēti sodi par deklarāciju iesniegšanas termiņu kavēšanu
Raksta autore: Aina Okseņuka
VID plāno automatizētu administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad ar kavējumu tiks iesniegtas šādas nodokļu deklarācijas:
- Darba devēja ziņojumi;
- UIN deklarācijas;
- PVN deklarācijas;
- Paziņojumi par PVN samaksu;
- Paziņojumi par FP izmaksātajām summām;
- Akcīzes nodokļa deklarācijas.
Darba devēja ziņojumiem sodus sāks piemērot jau sākot ar 2022. gada maiju, pārējām deklarācijām – no 2022. gada augusta. Soda apmērs (1 soda vienība = 5 euro) būs diferencēts atkarībā no kavēto dienu skaita:
- 3-10 dienas – 5-14 soda vienības;
- 11-20 dienas – 15-30 soda vienības;
- 21-30 dienas – 31-56 soda vienības;
- >30 dienas vai deklarācija neiesniegta – 57-140 soda vienības.
Ārzemēs
ES Padome atļāva Latvijai turpināt piemērot apgriezto PVN kokmateriālu piegādēm
Raksta autore: Kristīne Erele
Tas nozīmē, ka PVN maksāšanas pienākums par šādiem darījumiem ir pircējam. Atļauja attiecas uz īpašu pasākumu, saskaņā ar kuru Latvija drīkst turpināt atkāpties no PVN direktīvas. Atkāpe būs spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim. Pēc Latvijas domām, kokmateriālu tirgus ir viena no svarīgākajām tās tautsaimniecības nozarēm un ir īpaši jutīga pret krāpšanos ar PVN. Tā kā Latvija ir pierādījusi pasākuma efektivitāti, samazinot krāpšanu šajā tirgū, atļauja nepārtraukti pagarināta. Žēl, ka tik enerģiska un FM pārliecināt spējīga spēka kā Kristaps Klauss nav citās nozarēs, kurās ir daudz PVN izkrāpšanas gadījumu. Tā noteikti nav raķešu zinātne – FM iegūt no VID šādu statistiku.
OECD izdod atjaunināto transfertcenu vadlīniju 2022. gada versiju
Raksta autore: Aija Lasmane
Janvārī OECD publicēja atjauninātu transfertcenu vadlīniju starptautiskiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām 2022. gada izdevumu. Jaunās TC pamatnostādnes ir 2017. gada izdevumā veikto izmaiņu konsolidētais variants, kas izriet no sekojošiem apsvērumiem:
- ziņojumu ar nosaukumu “Pārskatītie norādījumi par darījumu peļņas sadalīšanas metodi”;
- ziņojums “Vadlīnijas nodokļu administrācijām par pieejas piemērošanu grūti novērtējamiem nemateriālajiem aktīviem”;
- ziņojums “TC noteikšanas vadlīnijas finanšu darījumiem”, un
- pārējās izmaiņas OECD TC pamatnostādnēs.
OECD ir publicējusi informāciju par transfertcenu profiliem 21 valstij, ieskaitot Latviju
Raksta autore: Aija Lasmane
OECD ir publicējusi otro atjaunināto transfertcenu valstu profilu sēriju Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Francijai, Gruzijai, Vācijai, Indonēzijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Malaizijai, Meksikai, Peru, Polijai, Seišelu salām, Singapūra, Dienvidāfrika un Zviedrija. Informācija par kopumā 63 valstu transfertcenu profiliem ir pieejama šeit: https://oe.cd/transfer-pricing-country-profiles.
Transfertcenu noteikšanas valstu profilos ir iekļauta atjaunināta un saskaņota informācija par transfertcenu noteikšanas tiesību aktu un prakses galvenajiem aspektiem, ko valstis sniedz pašas, atbildot uz anketu. Informācija par valstu profiliem atspoguļo pašreizējo tiesību aktu un prakses stāvokli katrā valstī attiecībā uz galvenajiem transfertcenu aspektiem, tostarp nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem, metodēm, salīdzināmības analīzi, nemateriālo īpašumu, grupas iekšējiem pakalpojumiem, finanšu darījumiem, izmaksu iemaksas līgumiem, dokumentāciju, administratīvās pieejas strīdu novēršanai un atrisināšanai, izņēmumiem un citiem likumdošanas aspektiem, kā arī par peļņas attiecināšanu uz pastāvīgajām pārstāvniecībām.
EK nāk klajā ar priekšlikumu direktīvai, kas nodrošinās minimālo UIN
Raksta autore: Aija Lasmane
Eiropas Komisija ierosināja direktīvu, lai nodrošinātu, ka lielas grupas ES maksā minimālo UIN likmi katrā jurisdikcijā, kurā tās darbojas. Priekšlikumā paredzēta minimālā efektīvā nodokļa likme 15 % apmērā gan iekšzemes, gan starptautiskajām grupām, kuru kopējie finanšu ieņēmumi ir vairāk nekā 750 miljoni euro gadā un kuru mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums atrodas ES dalībvalstī. EK direktīvas priekšlikumā ir ietverta apņemšanās ātri īstenot starptautisko nolīgumu, jo tas ir ierosināts tikai 2 dienas pēc OECD paraug-noteikumu izdošanas.
Saskaņā ar priekšlikumu efektīvā nodokļa likmes aprēķinu veiks grupas mātes uzņēmums (ja vien grupa nenorīko citu vienību), ievērojot starptautiskā līmenī panākto vienošanos. Efektīvā nodokļu likme tiks noteikta katrai jurisdikcijai, dalot nodokļus, ko maksā jurisdikcijā esošās vienības ar to ienākumiem. Ja efektīvā nodokļu likme uzņēmumiem noteiktā jurisdikcijā būs mazāka par 15%, grupai būs jāmaksā papildu nodoklis, lai palielinātu tās likmi līdz 15%.
Latvijas tiesību akti
Jauna akcīzes nodokļa atmaksas kārtība iznīcinātām akcīzes precēm
Raksta autore: Kristīne Erele
2022.gada 11.janvārī stājās spēkā jauni attiecīgie MK noteikumi Nr.9, kuros ir noteikta kārtība un nosacījumi akcīzes preču iznīcināšanai kopā ar akcīzes nodokļa markām. Šajā gadījumā tiks saglabātas tiesības saņemt atpakaļ samaksāto akcīzes nodokli, ja preču iznīcināšana kopā ar akcīzes nodokļa markām notiks VID amatpersonas klātbūtnē. MK jaunie noteikumi pēc būtības saglabās iepriekšējos noteikumos noteiktās pamata prasības attiecībā uz marķēto akcīzes preču izvešanu no Latvijas uz ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm, par nemarķēto akcīzes preču izvešanu uz ES dalībvalstīm, kā arī kārtību kādā ar nodokļa markām marķētās akcīzes preces tiek iznīcinātas vai pārstrādātas.
