Nodokļu vēstis. Novembris 2022

Latvijas tiesu prakse

 

Tiesu prakses analīze attiecībā uz juridisko izdevumu atlīdzinājuma apmēru

Raksta autori: Oļegs Spundiņš, Jānis Taukačs

Pēc šī gada 25. marta Satversmes tiesas sprieduma, par juridisko izdevumu atlīdzinājuma apmēru no valsts pārvaldes, ir parādījušies pirmie spriedumi un atzinumi no Administratīvās tiesas.

Kopumā, spriedumos tiesas atzīst personu tiesības uz juridisko izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, kas pārsniedz attiecīgajos MK noteikumos noteikto. Tomēr, nosakot šo atlīdzinājuma apmēra saprātīgumu, tiesas ir ļoti piesardzīgas un nepiekrīt atzīt juridisko pakalpojumu sniedzēju likmes, kas pārniez Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes 2021. gadā snigtās informācijas par vidējo advokāta atlīdzību stundas likmi (EUR 60/st.).

Šie spriedumi izbrīna, jo tiesām pat konstatējot, ka lieta bijusi pietiekami sarežģīta, minētā stundas likme paliek kā maksimālā pieļaujamā personu pieprasāmā atlīdzinājuma aprēķinam. Savukārt Advokātu padomes norādītā vidēja atlīdzību stundas likme nevar attiekties uz tādām specifiskajām un objektīvi sarežģītajām lietu kategorijām, kā nodokļu strīdu lietas. Jebkurš lielāks tirgus dalībnieks ir pārliecinājies, ka kvalitatīvu nodokļu eksperta pakalpojumu par šādu likmi iegādāties praktiski nav iespējams.

Tā piemēram, administratīvas rajona tiesas tiesnese S.Kuškina 2022. gada 6. oktobra spriedumā atzina, ka lietā risināmais tiesību strīds, lai gan ir netipisks, nav tik sarežģīts, lai attaisnotu īpaši kvalificētas (dārgas) juridiskās palīdzības iegūšanas nepieciešamību. Tādējādi šajā lietā par saprātīgu tiesa atzinusi tādu atlīdzinājumu, kas nepārsniedz norādīto vidējo (advokāta) stundas atlīdzību, proti, EUR 60 par darba stundu.

Arī Jelgavas tiesa, nodokļu strīda lietu par piegādēm ES un PVN 0% likmes piemērošanas pamatotību, kurā nopratināti vairāki liecinieki, ir atzinusi, ka tā tomēr nav tik sarežģīta, lai attaisnotu īpaši kvalificētas (dārgas) juridiskās palīdzības iegūšanas nepieciešamību, un par saprātīgu atzinusi atlīdzinājumu, kas nepārsniedz 60 EUR par darba stundu.

Tai pašā laikā strīdu par ceļa piederību pašvaldībai Rīgas tiesu nama tiesnese A.Patmalniece atzina par sarežģītu, jo bijuši nepieciešami papildus iesniegtie dokumenti un advokāta dalība tiesas sēdē.

Otrās instances tiesas spriedumu strīdos par juridisko izdevumu atlīdzinājuma apmēru pagaidām nav daudz, bet tie kas ir pēc būtības atkārto pirmo instanču tiesu nostāju nedaudz izvērstāk pamatojot atlīdzinājuma noteikšanas ierobežojumu. Tiesa atsaucās uz Senāta atzinumiem, ka personu nolīgtā samaksa par juridisko palīdzību pati par sevi ne vienmēr ir adekvāta nepieciešamajam un faktiski ieguldītajam darbam. Tāpat šajā sakarā Apgabaltiesa norāda uz 2010. gada Satversmes tiesas atzinumu, ka valstij nav pienākuma pilnā apmērā atlīdzināt pilnīgi visus ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

Kopumā spriedumos paustā tiesu pozīcija nešķiet pamatota, jo attiecīgajos spriedumos nav konstatējama šīs samērā svaigās problēmas pat minimāla izpēte. Proti, lietu sarežģītības pakāpe ir aprakstīta vispārīgās frāzēs, bez konkrēto apstākļu un problēmjautājumu novērtēšanas. Arī juridisko pakalpojumu tirgus reālās atlīdzības noskaidrošanu tiesas nav centušās veikt.

Nav arī skaidra Advokātu padomes vidējās likmes noteikšanas metodoloģija – no kurienes viņiem šāda informācija. Cik man zināms, piemēram, par Sorainen biroja likmēm viņi informāciju nav pieprasījuši un tā arī nav publiski pieejama. Turklāt, nav skaidra tiesas motivācija iet pa slideno taciņu, lai katrai lietai noteiktu kaut kādus sarežģītības un samērīguma noteikšanas kritērijus. Tādējādi pēc būtības tiesa pasaka, ka klients ir muļķis un izsviež naudu tur, kur to varēja nedarīt. Klients mūsdienās rūpīgi izvērtē katra eiro iztērēšanas lietderīgumu.

Pakalpojuma cenu nosaka tirgus un tiesai nav tagad jāizdomā jaunu ekonomikas teoriju, jo tādas nav un nevar būt – pakalpojuma samērīgo cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums. Tādēļ jau sen, piemēram, Igaunijā tiesas nodokļu maksātājiem kompensē reālos izdevumus, ko klients samaksājis advokātam. Vai tiešām valsts ir tik bezkaunīga, ka pa tiesām gadiem nepamatoti izvazātam klientam nav iespējams panākt sava stāvokļa restitūciju pirms šī VID kārtējā izlēciena (un to mūsu valstī nav retums). Zinot VID ierēdņu atbildības trūkumu, vai tiešām tiesas vēlas sūtīt šādu signālu biznesam? Turklāt, kā var tiesas skatīties uz vidējo temperatūru slimnīcā, ja likmes tiešām atšķiras atkarībā no tirgus segmenta, piemēram, tiem, kas sagatavo statūtus SIA reģistrācijai un muitas tiesību ekspertam kriminālprocesā.

Cerams, ka augstākās tiesas instances tomēr objektīvāk skatīs šīs lietu kategorijas, izprasīs informāciju no konkrētajā sfērā specializētajiem pakalpojumu sniedzējiem, salīdzinās to ar personu iesniegtajiem pierādījumiem, kā arī identificēs lietās sarežģītības kritērijus, atbilstoši kuriem būs objektīvi novērtēta nepieciešamība īpaši kvalificētas juridiskās palīdzības piesaistīšanai. Pretējā gadījumā 2022. gada 25. marta Satversmes tiesas sprieduma atziņu būtība par juridisko izdevumu atlīdzinājuma apmēra pielidināšanu tirgus apstākļiem tā arī paliks tikai teorijā vai arī nobriedīs jauna Satversmes tiesa šai jautājumā.

 

IIN maksājams par maksātnespējas procesā pārdotu mantu

Raksta autors: Kristiāns Dzerkaļs

Senāts: nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt IIN par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā. Maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators pārdeva septiņus personai piederošus zemesgabalus. Ar VID lēmumu pieteicējai uzlikts pienākums samaksāt budžetā IIN un nokavējuma naudu, kas aprēķināts par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā pārdotā nekustamā īpašuma. Pieteicēja uzskata, ka IIN nav jāmaksā, jo no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā viņa faktiski nav saņēmusi nekādus ienākumus, bet ir cietusi tikai zaudējumus, proti, zaudējusi nekustamo īpašumu.

Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu noraidīts. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot, ka likumdevējs nav paredzējis, ka tādā situācijā nodokļu maksātājs būtu atbrīvojams no IIN maksāšanas. Turklāt, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nevar ņemt vērā jebkurus personai radušos izdevumus, bet tikai tādus, kas noteikti likumā. Tādējādi tas, vai un kā šis ienākums tiek iztērēts – vai ar to tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas vai parādsaistības – nevar ietekmēt apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību.

 

Saistītu personu starpā noslēgtie darījumi nenozīmē nolūku samazināt nodokļus

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Šī gada oktobra noslēgumā Senāts izskatīja nodokļu strīda lietu, kurā zemākās instances bija lēmušas par labu nodokļu administrācijai un uzskatījušas, ka saistītu personu starpā noslēgtais darījums ir veikts ar nodomu gūt nepamatotas fiskālās priekšrocības.

Uzņēmums (SIA S) bija iegādājies traktortehniku, kuru turpmāk izmantoja savā saimnieciskajā darbībā. Finansējumu šīs traktortehnikas iegādei SIA S bija saņēmis no tā dalībnieka un valdes locekļa – fiziskās personas (Īpašnieks), aizdevuma veidā. Pēc traktortehnikas iegādes par labu Īpašniekam tika reģistrēta komercķīla.

Pēc nepilniem diviem gadiem, SIA S iestājās finanšu grūtības, un tā nespēja pildīt Īpašnieka priekšā uzņemtās saistības. Īpašnieks izmantoja savas komercķīlas tiesības, kā rezultātā tika noslēgts trīspusējs pirkuma līgums – starp SIA S, Īpašnieku un vēl vienu tam piederošo uzņēmumu (Pieteicēja), kurā Īpašnieks arī ir bijis valdes loceklis. Minētā līguma ietvaros, Īpašnieks kā ķīlas ņēmējs vienojas ar SIA S par traktortehnikas pārdošanu Pieteicējai.

VID atteica Pieteicējai priekšnodokļa atmaksu par traktortehnikas iegādes darījumu, motivējot lēmumu ar to, ka darījums ir simulatīvs, jo traktortehniku faktiski pārdeva Īpašnieks, bet SIA S, darījumu dokumentos tika norādīta formāli, lai Pieteicēja gūtu nepamatotas fiskālas priekšrocības.

Senāta ieskatā apgabaltiesai vajadzēja novērtēt vai pieteicējas iesniegtais nodokļa rēķins atbilst darījuma faktiskajiem apstākļiem, vai darījums un tā izpilde ir bijusi netipiska un atšķirīga no ierastās komercprakses, kā arī citus objektīvās lietas izskatīšanai nepieciešamus apstākļus.

Tāpat Senāts nepiekrita arī otrajam pamata argumentam lietā, kāpēc nav atzīstamas Pieteicējas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības – tas, ka SIA S, lai arī ir deklarējusi PVN par strīdus traktortehnikas pārdošanu, tomēr valsts budžetā nodokli nav samaksājusi un arī nesamaksās, jo ir likvidēta, savukārt Pieteicēja par strīdus traktortehniku ir atskaitījusi priekšnodokli. Tādējādi tiesas ieskatā valsts budžetam ir nodarīti zaudējumi.

Uz šo tiesas argumentu Senāts norādīja uz ES tiesas vairākkārt uzsvērtajām tiesībām uz PVN atskaitīšanu, kā PVN mehānisma neatņemamu sastāvdaļu, un ka šīs tiesības principā nevar tikt ierobežotas. Tāpat Senāts uzsvēra, ka tas vai pārdevējs (S) nodokli faktiski pārskaitīja Valsts kasei, neietekmē pircēja (Pieteicēja) tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN.

Senāts atzinis, ka apgabaltiesas spriedumā norādītie apstākļi ir nepietiekami, lai atzītu strīdus darījuma simulatīvu raksturu un tā dalībnieku saskaņotu darbību ar mērķi vienīgi radīt Pieteicējai nepamatotas fiskālas priekšrocības atskaitāmā PVN veidā.

Liedzot nodokļu maksātājam priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, izšķirošs ir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantotāja novērtējums. Pārsūdzētajā spriedumā nav atrodams Pieteicējas darbību novērtējums, kas apliecinātu tieši Pieteicējas ļaunprātīgos nolūkos. Tā vietā tiesas argumentācijā atrodams uzskats, ka priekšnodokļa atskaitīšana pati par sevi apliecina nodokļu maksātāja nolūkus nepamatoti samazināt budžetā maksājamo nodokli, taču šāds uzskats ir pretējs PVN sistēmas būtībai. Pilnīgi korekts vērtējums no Senāta puses.

 

Otrais aplis Senātā par tēmu: “Vai par ziedojumu ir atzīstama kustamas mantas lietošanas tiesību nodošana”

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Par šo strīdus jautājumu Senāts jau bija izteicis viedokli šī gada sākumā, nosūtot lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instances tiesai, un ar savām atziņām sniedzot tai vadlīnijas. Senāts norādīja, ka īpašuma lietošanas tiesību nodošanu biedrībai var vērtēt kā ziedojumu. Vienlaikus lietā ir būtiski noskaidrot, vai lietošanas tiesību nodošanas patiesais mērķis ir filantropija, nevis kāda noteikta labuma gūšana sev pašam.

Atkārtoti izskatot lietu, apgabaltiesa uzskatīja, ka pieteicēja nesavtība izpaustos tikai tādā gadījumā, ja pieteicējs līdztekus lietošanas tiesību dāvinājumam uzņemtos segt arī darbarīku lietošanas izmaksas – gan remonta, gan saglabāšanas, gan arī nolietojuma izmaksas. No sprieduma motīviem var izsecināt tiesas uzskatu, ka pieteicējs gūst labumu tādējādi, ka, biedrība, izmantojot pieteicēja nodotos darbarīkus, pati sedz šo darbarīku izmantošanas izmaksas, piemēram, tos remontējot, un darbarīki pieteicējam atdoti nemainīgā stāvoklī, jeb pieteicējs necieš zaudējumu darbarīku nolietojuma veidā.

Senāts nepiekrita apgabaltiesas lietas faktisko apstākļu novērtējumam atgādinot jau iepriekšējā Senāta spriedumā šajā lietā norādīto: lai secinātu, vai ziedojumam ir filantropisks raksturs, tiesai jāvērtē, vai sabiedriskā labuma darbības aizsegā patiesībā neslēpjas pieteicēja mērķis nodrošināt sava īpašuma un mantas uzturēšanu un apsaimniekošanu uz paša ziedojumu pamata, lai līdz ar to nodrošinātu labumu arī sev pašam (ar sevi saistītām personām). Apgabaltiesa šādu pārbaudi nav veikusi. Vai apgabals šai lietā uzlūgs Senātu uz deju arī trešo reizi?

 

Apgabaltiesa: personu jāizslēdz no riska personu saraksta

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Pirms gada Administratīvā rajona tiesa, izšķirot kārtējo strīdu par personas izslēgšanu no riska personu saraksta (Saraksts), atzina VID pieeju par nepamatotu un noteica, ka VID ir jāizslēdz persona no Saraksta, jo tās rīcība ir objektīvi uzskatāma par godprātīgu, un vērstu uz negatīvas ietekmes novēršanu, samaksājot budžetā uzņēmuma nodokļu parāda atlikumu no personiskajiem līdzekļiem.

Šajā lietā ir konstatējami  vēl daži būtiski apstākļi, kuri ne tikai ir par pamatu pieteicējas izslēgšanai no Saraksta, bet viens no tiem pēc būtības norāda uz VID prettiesisku rīcību iekļaujot pieteicēju Sarakstā:

1. uz pieteicējas VID lūguma iesniegšanas brīdi uzņēmumam nebija nodokļu parādu;
2. pirms lūguma iesniegšanas VID Pieteicēja bija atkāpusies no valdes locekles amata šajā uzņēmumā;
3. pieteicējas gadījumā nebija sasniegts Maksātnespējas likumā noteiktais termiņš, lai uzņēmumam rastos pienākums piemērot juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Pirmās instances tiesa nepiekrita VID lietā paustajam pamata argumentam, ka trūkumu novēršanā tieši pašai pieteicējai tiešā veidā būtu jāpiedalās. Nav pareiza tāda izskatāmajā gadījumā piemērojamo normu interpretācija, ka personai pašai tiešā veidā jāveic darbības, lai novērstu to apstākļu kopumu, kas bija par pamatu personas iekļaušanai riska personu sarakstā. Apstākļi, kas var būt par pamatu personas izslēgšanai no riska personu saraksta, var būt jebkādi apstākļi, kas norādītu uz to, ka persona ir labojusies un vairs nav nepieciešamības to atturēt no iesaistīšanās komerc-tiesiskajā vidē.

VID iesniedza apelācijas sūdzību, šoreiz pamatojot savu pozīciju ar apstākļiem, kuri pēc būtības nav saistīti ar pieteicēju –uzņēmuma jaunā valdes locekļa rīcība un uzņēmuma precizētu strīdus deklarāciju neiesniegšana pēc VID pieprasījuma.

Apgabaltiesa nepiekrita VID apsvērumiem un atzina, ka likumdevēja mērķis, ieviešot Sarakstu, bija aizsargāt sabiedrības intereses no personu prettiesiskas rīcības, tām izvairoties no nodokļu samaksas un tādējādi nodarot zaudējumus valsts budžetam. Darbībām, lai persona tiktu izslēgta no Saraksta, ir jābūt tādām, kas vērstas uz to, lai vairs nepastāvētu nodokļu parāds.

Konkrētajā gadījumā izveidojās situācija, ka uzņēmumam, ņemot vērā paša uzņēmuma deklarētās saistības pret valsts budžetu, kā arī pieteicējas veikto maksājumu, nebija nokavēto nodokļu maksājumu, ko tiešā veidā apstiprina paša VID izsniegtā izziņa par to, ka uzņēmumam nav VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda.

Tādēļ apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja ir veikusi aktīvas darbības negatīvās ietekmes uz valsts budžetu samazināšanai un ir zudis pamats pieteicējas iekļaušanai Sarakstā. VID nav konstatējis citus faktus un norādījis citus apsvērumus par pieteicējas darbībām saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai prettiesisku rīcību, kas norādītu uz pieteicēju kā negodprātīgu komersantu.

Nav saprotama VID loģika atsakot izslēgt pieteicēju no Saraksta, jo konkrētajā gadījumā Personas rīcība ir uzskatāma par godprātīgu un tās rīcībā nav saskatāmi apstākļi, kas radītu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu vai sabiedrības labklājību kopumā. Būs interesanti pasekot līdzi šai lietai, jo visticamāk arī apgabaltiesas sprieduma motīvus VID neuzskatīs par pietiekamiem, lai izslēgtu pieteicēju no Saraksta.

 

Senāts: VID nav pietiekoši pamatojis tā izvēlēto muitas vērtības metodi

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Strīda būtība šajā lietā ir saistīta ar muitas vērtības noteikšanu pieteicējas deklarētajām precēm. Pieņemot pieteicējai nelabvēlīgu lēmumu, VID bija argumentējis konkrētas pieteicējas deklarētās preču vērtības noteikšanas metodes izvēli ar vispārīgajām atsaucēm uz informācijas trūkumu, kā arī apstākli, ka pieteicēja nav iesniegusi informāciju citas metodes piemērošanai.

Izvēloties piemērojamo metodi, jāņem vērā ES Muitas kodeksā izveidotā sistēma, kurā nākamās metodes piemērošana iespējama vien tad, ja nodokļu administrācija ir pārliecinājusies, ka tiesību normās iepriekš noteiktās metodes piemērošana nav iespējama. Preču muitas vērtības noteikšanai piemērojamās metodes izvēle ir saistīta ar VID pienākumu lēmumā par ievesto preču muitas vērtības noteikšanu norādīt iemeslus, kuru dēļ tā ir izvēlējusies konkrētu metodi un noraidījusi iespēju piemērot Muitas kodeksā iepriekš paredzētas muitas vērtības noteikšanas metodes.

Senāta praksē ir atzīts, ka nodokļu administrācijai nav pietiekami vispārīgi atsaukties tikai uz to, ka tās rīcībā nav nepieciešamās informācijas un nodokļu maksātājs to nav iesniedzis, lai būtu pamats uzskatīt, ka nodokļu administrācija bijusi pietiekami rūpīga piemērojamās metodes izvēlē. Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka, lai arī uz nodokļu administrāciju netiek pārnests pienākums patstāvīgi iegūt nepieciešamo informāciju no tādiem subjektiem kā attiecīgo preču ražotājs, tas nenozīmē, ka iestāde ir tiesīga atkāpties no nepieciešamās informācijas iegūšanas iespējas tā iemesla dēļ, ka iegūstamā informācija varētu būt specifiska vai tās iegūšana – sarežģīta.

Tas, ka VID lēmums aprobežojas vien ar vispārīgiem apsvērumiem, nav atzīstams par pietiekamu vērtējumu. No VID lēmuma neizriet, ka audita laikā vispār notikusi nepieciešamās informācijas meklēšana un pārbaude, kas ļāva izdarīt secinājumu, ka citas metodes nav piemērojamas.

Senāts konstatēja, ka VID lēmumā nav iekļauts arī pamatojums tam, kādi dati un informācija ir VID veikto aprēķinu pamatā. VID sākotnējā lēmumā ir tikai vispārīgi norādīts, ka Muitas kodeksa piemērošanai tika elastīgi izmantota līdzīgu preču muitas vērtība pēc Kopienā pieejamiem datiem, neprecizējot, kas tie ir par datiem un kur tie iegūti. Savukārt, pārsūdzētais VID lēmums vispār nesatur jebkādu pamatojumu lēmumā norādīto Muitas kodeksā paredzēto metožu piemērošanai.

Senāts norādījis, ka pamatojuma saturam un apjomam ir jākalpo tā patiesajai jēgai – ļaut vispirms jau pašam akta adresātam uzzināt un saprast, kādēļ iestādes rīcība un lēmums ir tieši tāds, kā tas atspoguļojas lemjošajā daļā, un kā iestāde pie tā nonākusi. Savukārt, ja strīds nonācis tiesā, tas ļauj tiesai pārbaudīt un novērtēt lēmuma tiesiskumu. Nav izslēdzams, ka tiesas procesa laikā atsevišķos gadījumos var tikt novērsti trūkumi pamatojumā, bet vienlaikus ir jāraugās, cik būtiski ir šie trūkumi, vai nav atzīstams, ka pamatojuma lēmumā būtībā nav vispār. Ja ir atzīstams, ka lēmuma pamatojuma trūkums ir tik būtisks, ka tas faktiski iztrūkst vispār, tas ir pamats atzīt, ka lēmums ir patvaļīgs un tādēļ atceļams. Šādā gadījumā pamatojuma trūkumu nevar novērst, to sniedzot tiesas procesa laikā. Ja iestādes lēmumā nav pienācīga pamatojuma, faktiski nav arī iespējams pārliecināties, vai iestādes tiesas procesā sniegtā informācija ir ņemta vērā iestādes procesa laikā vai tika piemeklēta vēlāk.

Senāts secināja, ka apgabaltiesa, izprasot un pieļaujot informācijas, kas tika ņemta vērā muitas vērtības noteikšanai, iesniegšanu tikai apelācijas tiesvedības laikā, nav izvērtējusi šādas novēlotas informācijas sniegšanas pieļaujamību konkrētajā gadījumā kontekstā ar VID lēmuma pamatojuma trūkumu un pieteicējas iespēju pilnvērtīgi īstenot savas procesuālās tiesības.

Apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka VID muitas vērtības noteikšanai ir kļūdaini piemērojis attiecīgo metodi. Vienlaikus apgabaltiesa secinājusi, ka VID lēmums šajā daļā nav atceļams, jo VID pieļautā kļūda ir radījusi pieteicējai labvēlīgas sekas – maksājumi budžetā ir noteikti mazākā apmērā, nekā tie būtu nosakāmi, ja VID būtu piemērojis tiesas izpratnē piemērojamo metodi.

Senāts norādīja, ka no minētā izriet, ka apgabaltiesa, izvērtējot VID piemērotās muitas vērtības noteikšanas metodes piemērošanas pareizību pēc būtības, ir nonākusi pie secinājuma, ka tā ir kļūdaina. Ņemot vērā, ka apgabaltiesa šajā gadījumā nav pietiekami pārbaudījusi VID lēmuma pamatojuma esību un pietiekamību, apgabaltiesas pievēršanās VID lēmuma izvērtēšanai pēc būtības šajā gadījumā ir pārsteidzīga, īpaši ņemot vērā pašas apgabaltiesas secinājumu, ka VID nav pietiekami pamatojis VID izvēlētās metodes piemērošanu.

Būtībā līdzīgas atziņas pauda arī ES tiesa, kad kāda klienta lietā aizcīnījāmies līdz Luksemburgai. Vērtējot Senāta atziņas šajā lietā, secināms, ka ne vienmēr gadījumos, kad šķiet, ka lietu jums uzvarēt nespīd, ir jāzaudē cerība, jo bieži vien tiesvedības procesā mēdz parādīties pavisam negaidīti lietas pavērsieni, kas liek kardināli mainīt skatupunktu uz problēmjautājumu.

 

Eiropas Savienības Tiesa

 

ES Tiesa skaidro PVN grupas dalībnieku saistības kritērijus

Raksta autore: Dace Everte

Sabiedrības X Vācijā dalībnieki ir publisko tiesību juridiskā persona A (51%) un reģistrēta biedrībai C (49%). Katram dalībniekam ir septiņas balsis, un tas ieceļ ne vairāk kā septiņus pārstāvjus dalībnieku sapulcē. Ja vien turpmāk nav noteikts citādi, katram pārstāvim ir viena balss, ko viņš izmanto atbilstoši profesionālajai ētikai, un šajā ziņā viņam nav saistoši viņu iecēlušā dalībnieka norādījumi. Vienīgais izņēmums ir lēmumi, kas tieši saistīti ar ieguldījumiem, kurus sabiedrības rīcībā nodevis attiecīgais dalībnieks. Vēlāk X statūtos veica grozījumus nosakot: izņēmums ir arī lēmumi, kuriem viens no dalībniekiem piesaka balsošanu ar visām balsīm kopā.

Ārējais revidents, veicot revīziju pie X, pauda uzskatu, ka aplūkojamajā taksācijas gadā šī sabiedrība X finanšu ziņā nebija integrēta galvenajā uzņēmumā A. Tādēļ nevarot uzskatīt, ka tās būtu veidojušas vienu “nodokļa maksātāju grupu”. Šim viedoklim pievienojās nodokļu administrācija.

ES Tiesa nosprieda, ka PVN direktīva atļauj dalībvalstij par juridiski patstāvīgu, bet finanšu, saimnieciskā un organizatoriskā ziņā savstarpēji cieši saistītu personu izveidotas grupas vienīgo PVN maksātāju atzīt grupas galveno uzņēmumu, ja vien tas spēj panākt, ka tā gribu īsteno pārējās sabiedrības, kuras ietilpst šajā grupā, un ja vien šāda atzīšana nav saistīta ar nodokļu ieņēmumu zaudēšanas risku.

PVN direktīva nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kurā sabiedrības iespējas kopā ar galveno uzņēmumu veidot vienu juridiski patstāvīgu, bet finanšu, saimnieciskā un organizatoriskā ziņā savstarpēji cieši saistītu personu grupu ir pakļautas nosacījumam, ka tam ir gan vairākumlīdzdalība minētās sabiedrības pamatkapitālā, gan balsstiesību vairākums.

PVN direktīva liedz dalībvalstij konkrētas sabiedrības kvalificēt kā nepatstāvīgas, ja šīs sabiedrības finanšu, saimnieciskā un organizatoriskā ziņā ir integrētas juridiski patstāvīgu, bet finanšu, saimnieciskā un organizatoriskā ziņā savstarpēji cieši saistītu personu izveidotas grupas galvenajā uzņēmumā.

 

PVN piemērošana PVN grupā universitātes dažādām vienībām

Raksta autore: Dace Everte

S  ir nodibinājums, kas ir PVN grupas galvenais uzņēmums. Šajā PVN grupā ietilpst arī universitātes medicīnas fakultāte un uzņēmums U-GmbH. S īsteno izšķirošo ietekmi sabiedrībā U‑GmbH. S vienlaikus darbojas kā nodokļa maksātājs – sniedz pacientu aprūpi (ar PVN apliekami darījumi) un, nodrošina publisko tiesību subjekta funkciju, veicot studentu apmācību (darījumi ārpus PVN). U-GmbH darbība ir uzkopšanas, higiēnas un veļas mazgāšanas pakalpojumi un pacientu pārvadāšanas pakalpojumi.

Strīds radās par uzkopšanas pakalpojumiem: tie tiek sniegti S telpās – visā ēku kompleksā, ko aizņem universitātes medicīnas fakultāte, kurā ir pacientu telpas, gaiteņi un operāciju zāles, auditorijas un laboratorijas. Slimnīcas telpas ir paredzētas pacientu aprūpei un ietilpst S saimnieciskās darbības jomā, savukārt auditorijas, laboratorijas un citas telpas tiek izmantotas studentu apmācībai un līdz ar to ietilpst S veikto valsts iestādes funkciju jomā.

ES Tiesa nosprieda, ka PVN direktīva neliedz dalībvalstij par juridiski patstāvīgu, bet finanšu, saimnieciskā un organizatoriskā ziņā savstarpēji cieši saistītu personu izveidotas grupas vienīgo PVN maksātāju atzīt šīs grupas galveno uzņēmumu, ja vien tas spēj panākt, ka tā gribu īsteno pārējās juridiskās personas, kuras ietilpst šajā grupā, un ja vien šāda atzīšana nav saistīta ar nodokļu ieņēmumu zaudēšanas risku.

Gadījumā, kad juridiskā persona uzskatāma par vienīgo nodokļa maksātāju juridiski patstāvīgu, bet finanšu, saimnieciskā un organizatoriskā ziņā savstarpēji cieši saistītu personu grupā un tā veic gan saimniecisko darbību, gan darbību publiskās varas īstenošanas jomā, šajā grupā ietilpstošas juridiskās personas sniegti pakalpojumi saistībā ar minēto darbību nav apliekami ar nodokli.

 

ES Tiesa nosaka papildus kritērijus PVN izkrāpšanas konstatēšanai

Raksta autore: Dace Everte

A galvenā darbība ir starpniecības pakalpojumi pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībā. Nodokļu administrācija konstatēja, ka nodokļa maksātājs A bija piedalījies karuseļveida krāpšanā. Šis konstatējums citastarp ir balstīts uz to, ka ir pieļauts valsts tiesību normu par pārtikas ķēdes drošumu un dažādu sabiedrību, kas piedalījās piegāžu ķēdē, finanšu darījumiem, uz zemo uzcenojumu, ko piemērojusi katra no šīm sabiedrībām, un dažu šo sabiedrību neracionālu rīcību komercjautājumos. ES Tiesai tika uzdoti jautājumi par to, kā iestādes drīkst pamatot lēmumu par PVN tiesību ierobežojumiem saistībā ar dalību PVN krāpšanā.

EST spriedums:

• PVN direktīvai ir pretrunā tas, ka nodokļu iestāde aprobežojas ar konstatējumu, ka darījums ir daļa no cirkulāras rēķinu izrakstīšanas ķēdes.
• Nodokļu iestādei, pirmkārt, ir precīzi jāraksturo apstākļi, kas veido krāpšanu, un jāsniedz pierādījumi par krāpniecisku rīcību un, otrkārt, jāpierāda, ka nodokļa maksātājs ir aktīvi piedalījies šajā krāpšanā vai ka tas zināja vai tam bija jāzina. Taču tas obligāti nenozīmē, ka būtu jāidentificē visi dalībnieki, kas ir piedalījušies krāpšanā, kā arī šo dalībnieku attiecīgās darbības.
• PVN direktīvai nav pretrunā tas, ka nodokļu iestāde atteikumu pamato ar pierādījumiem, kas pierāda nevis šādu dalību, bet gan faktu, ka nodokļa maksātājs, ja viņš būtu izrādījis visu pienācīgo rūpību, būtu varējis zināt, ka attiecīgais darījums ir iesaistīts šādā krāpšanā.
• Tas vien, ka piegāžu ķēdes, kurā ietilpst šis darījums, dalībnieki savstarpēji cits citu ir zinājuši, nav pietiekams apstāklis, lai konstatētu nodokļa maksātāja dalību krāpšanā.
• Ja pastāv norādes, kas dod pamatu aizdomām par nelikumībām vai krāpšanu, šai direktīvai nav pretrunā tas, ka nodokļa maksātājam tiek prasīts izrādīt lielāku rūpību. No nodokļa maksātāja tomēr nevar prasīt, lai viņš veiktu sarežģītas un padziļinātas pārbaudes, kādas var veikt nodokļu administrācija.
• Nedrīkst atteikt PVN, pamatojoties uz to vien, ka nodokļa maksātājs nav ievērojis pienākumus, kas izriet no valsts vai ES tiesību normām par pārtikas ķēdes drošumu. Tomēr  tas var būt viens no elementiem, ko nodokļu iestāde var ņemt vērā, lai konstatētu krāpšanu.

 

Vēl par zināja vai vajadzēja zināt

Raksta autore: Dace Everte

A (tirgotājs) sava uzņēmuma vajadzībām iegādājās lietotu automašīnu no C, kas uzdevās par W. W zināja, ka C uzdevās par W, un bija tam piekritis. C nosūtīja W rēķinu tajā norādot PVN par strīdīgās automašīnas piegādi, savukārt vēlāk W nosūtīja A rēķinu par lielāku summu rēķinā iekļaujot PVN. W šo rēķinu izsniedza C, kas savukārt to pārsūtīja A.

A samaksāja C kopējo summu ar PVN. Visas šīs summas C paturēja pats. Savā grāmatvedībā un nodokļu deklarācijās C norādīja pārdošanas cenu ar PVN tajā apmērā, kāda tā norādīta rēķinā, ko tas izrakstīja W. W nav reģistrējis darījumu ne savā grāmatvedībā, ne nodokļu deklarācijās un tātad nav samaksājis nodokli par to.

A lūdza atskaitīt priekšnodokli par auto iegādi. Savukārt nodokļu administrācija uzskata, ka A nevar izmantot tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, jo nevarēja nezināt par C izdarīto nodokļu krāpšanu.

ES Tiesa nosprieda, ka preces otrajam pircējam (A) var tikt atteikta priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšana tādēļ, ka tas zināja vai tam bija jāzina, ka sākotnējais pārdevējs (C) pirmās pārdošanas laikā ir izdarījis krāpšanu PVN jomā, pat ja pirmais pircējs (W) arī zināja par šo krāpšanu. Tādas preces otrajam pircējam (A), kura stadijā pirms šīs iegādes ir bijusi krāpnieciska darījuma priekšmets, tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN ir jāatsaka pilnībā, ja tas zināja vai tam bija jāzina, ka šī iegāde ir saistīta ar krāpšanu.

 

 

Diagnozes pareizības pārbaude apdrošinātajam apliekama ar PVN

Raksta autore: Dace Everte

Sabiedrība A tirgo veselības apdrošināšanas produktu, atbilstoši kuram tā nodrošina apdrošinātajai fiziskajai personai 5 smagu slimību ārstēšanu ārvalstīs. Saskaņā ar līgumu apdrošinātajam nav tiesību uz apdrošināšanas pakalpojumiem akūtu slimību vai tādu slimību gadījumā, kuras vietējās veselības aprūpes speciālists vēl nav izmeklējis.

Tāpēc Sabiedrība noslēdza līgumu ar Spānijas uzņēmumu B, kura pakalpojumi bija sekojoši:

(1) lai tās ārsti pārskatītu medicīnisko informāciju par apdrošināto fizisku personu, pamatojoties uz tiem nosūtīto dokumentāciju nolūkā pārbaudīt, vai šī persona tiešām var saņemt apdrošināšanas pakalpojumus.

(2) ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz apdrošināšanas pakalpojumiem, B uzņemas visas ar veselības aprūpi ārvalstīs saistītās administratīvās formalitātes – konsultāciju rezervēšanu pie medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem, medicīniskās aprūpes, izmitināšanas un ceļojuma organizēšanu, palīdzības pakalpojuma sniegšanu klientiem un medicīniskās aprūpes atbilstības pārbaudi. Turklāt B nodrošina arī medicīnisko prasījumu maksājumus un uzraudzību. Savukārt B nav atbildīga par transporta un izmitināšanas izdevumu, kā arī veselības aprūpes izdevumu segšanu.

(3) Sabiedrībai A jāmaksā B ikgadēju atlīdzību par katru apdrošināto personu ar tādu pašu regularitāti, kā apdrošinātā persona maksā apdrošināšanas prēmijas. Atlīdzības ir jāmaksā pat tad, ja prasītāja pamatlietā nav izmantojusi B pakalpojumus.

ES tiesa nosprieda: pakalpojumi, kas izpaužas kā smagas slimības diagnozes apdrošinātajam pareizības pārbaude, lai atrastu labāko iespējamo veselības aprūpi apdrošinātā izārstēšanai un lai nodrošinātu, ka tad, ja šis risks ir aptverts ar apdrošināšanas līgumu un apdrošinātais to lūdz, ārstēšana notiek ārvalstīs, neietilpst šajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma no PVN piemērošanas jomā.

 

Darbinieku apbalvošana ar vaučeriem nav preču piegāde

Raksta autore: Dace Everte

G AK izmantoja darbiniekiem paredzētu atzinības programmu, kurā darbinieki varēja nominēt balvai savus kolēģus. Darbinieks, kas izvirzīts augstākā līmeņa apbalvojumam, konkrētos apstākļos varēja saņemt maksājumu skaidrā naudā, savukārt darbiniekam, kurš izvirzīts vidējā līmeņa apbalvojumam, tika piešķirti mazumtirdzniecības (iepirkumu) vaučeri, bet darbinieks, kas izvirzīts zemākā līmeņa apbalvojumam, saņēma apbalvojumu atzinības raksta veidā.

Ar vaučeru apbalvotajam darbiniekam no tīmekļvietnē ievietota saraksta ar ieteiktajiem mazumtirgotājiem bija jāizvēlas kāds, pie kura viņš varētu izmantot savu iepirkumvaučeru. Pēc izvēles izdarīšanas šo vaučeru varēja izlietot tikai pie konkrētā mazumtirgotāja.

Savukārt darbības ar vaučeriem bija sekojošas: Vispirms GT nopirka vaučerus no attiecīgajiem mazumtirgotājiem un tad tos pārdeva GUS (ASV). Pēc tam GUS šos vaučerus pārdeva GHQ galvenajam birojam, kas arī atrodas ASV. Savukārt GHQ veica vaučeru pārrobežu piegādi vairākām G koncerna sabiedrībām Apvienotajā Karalistē. Katra no šīm sabiedrībām darba devēja statusā vaučerus izsniedza darbiniekiem.

Nodokļu administrācija aprēķināja GAK PVN par darbiniekiem izsniegtajiem vaučeriem. Nodokļu administrācija uzskatīja, ka GAK un pārējām G koncerna sabiedrībām ir jādeklarē aprēķināmais nodoklis par minēto vaučeru vērtību.

ES tiesa nosprieda, ka tāds uzņēmuma sniegts pakalpojums, kas izpaužas kā sekmīgāko un rezultatīvāko darbinieku apbalvošana, uzņēmuma izveidotā atzinības programmā piešķirot viņiem iepirkumvaučerus nav jāpielīdzina preču piegādei.

 

ĢA: PVN piemērošana pārrobežu vecāku cilvēku aprūpei

Raksta autore: Dace Everte

MR ir uzņēmums Bulgārijā, kas galvenokārt sniedz ambulatorus sociālos pakalpojumus. MR tika veikta nodokļu revīzija, tās priekšmets bija pakalpojumi, kas sniegti dažādām fiziskām personām ar Vācijas un/vai Austrijas pilsonību, kuru dzīvesvieta acīmredzami ir Vācijā vai Austrijā.

MR uz pasūtītāju mājsaimniecībām nosūtīja darbiniekus aprūpei un palīdzībai mājas darbos. Norādītās darbības papildus palīdzības sniegšanai mājsaimniecībā ietver arī tādu vecāka gadagājuma cilvēku ar veselības problēmām aprūpi, kuri nespēj sevi patstāvīgi aprūpēt. Vācijas nodokļu iestādes aizsāka informācijas apmaiņu. Tādējādi tika konstatēts, ka šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir Bulgārijā. Līdz ar to tie ar nodokli nav apliekami Vācijā, bet gan Bulgārijā.

MR tika atteikts pakalpojumiem piemērot atbrīvojumu no nodokļa. Atbildīgās iestādes Bulgārijā konstatēja, ka nav panākta vienošanās par “sociālo pakalpojumu” sniegšanu, jo nebija norādītas klientu individuālās vajadzības. Tās pieņēma, ka, pamatojoties uz to, ka pakalpojums faktiski tika sniegts citā dalībvalstī, ir piemērojamas arī Vācijas vai Austrijas tiesības. Lai uz MR attiektos atbrīvojums no PVN, tai ir jāiesniedz pierādījumi, kas saskaņā ar attiecīgās citas dalībvalsts tiesībām apstiprinātu tās teritorijā sniegto pakalpojumu sociālo raksturu.

Ģenerāladvokāta viedoklis:

• Indivīds var tieši atsaukties uz PVN direktīvas 132. panta 1. punkta g) apakšpunktu (132.pants paredz gadījumus, kad piemērojams atbrīvojums no PVN) pret dalībvalsti, kas uzliek nodokli, neraugoties uz dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību. Tas tā ir neatkarīgi no tā, vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir noteikta saskaņā ar galamērķa valsts vai izcelsmes valsts principu, un neatkarīgi no tā, vai šo pakalpojumu ir nodrošinājis starpnieks.
• Tikai fakts, ka komercsabiedrība ir reģistrēta valsts aģentūrā kā sociālo pakalpojumu sniedzēja, pats par sevi nav pietiekams iemesls, lai secinātu, ka tā, nepieļaujot diskrecionālas kļūdas, ir atzīta par sociālās labklājības struktūru.

Kā zināms, vairumā gadījumu ES tiesa pievienojas ģenerāladvokāta viedoklim.

 

ĢA: iekārtu uzstādīšanas līdzfinansējumu jāapliek ar PVN, bet ne pašvaldībai

Raksta autore: Dace Everte

G ar 3 citām pašvaldībām noslēdza partnerības līgumu par atjaunojamo energoresursu (AER) sistēmu uzstādīšanas projekta īstenošanu šo 4 pašvaldību teritorijā. Viena no pašvaldībām kā projekta līdere visu partneru vārdā ar pārvaldes iestādi noslēdza līgumu par projekta līdzfinansēšanu. Līdzekļi tika piešķirti no ES fonda. Saņemtais līdzfinansējums tiek pārskaitīts partneriem atbilstoši to attiecīgajai daļai.

Līdzfinansējums ir paredzēts, lai daļēji segtu attiecināmos izdevumus. Katra pašvaldība pēc saviem ieskatiem finansē atlikušo projekta izdevumu daļu. Līdzfinansējums, ko saņem pašvaldība, sedz ar projektu saistītos izdevumus un to var izmantot tikai izdevumiem, kas ir nepieciešami šī projekta īstenošanai. Pašvaldībai tika piešķirts finansējums 75 % apmērā no projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.

Projekta galvenais mērķis ir palielināt AER īpatsvaru vispārējā enerģijas ražošanā un samazināt gaisu piesārņojošu vielu emisijas, veicināt saules enerģijas izmantošanu, veicināt AER izmantošanas paplašināšanu individuālu patērētāju vidū, uzstādot AER sistēmas, kas ir ekoloģiskākas un videi draudzīgākas. Mērķis –  20 % no saražotās enerģijas ir jānāk no AER.

Projekta ietvaros nekustamajos īpašumos, kas pieder iedzīvotājiem un juridiskām personām, tiek uzstādīti fotoelementu paneļi, gaisa siltumsūkņi saimniecības ūdens uzsildīšanai un saules enerģijas kolektori. Pašvaldība noslēdza līgumus, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir pienākums noteiktajā termiņā pašvaldības bankas kontā iemaksāt savu pašu ieguldījumu.

Visas AER sistēmas ir pašvaldības īpašumā projekta darbības laikā, t.i., 5 gadus pēc dienas, kad pašvaldība saņem pēdējo maksājumu saskaņā ar līdzfinansējuma līgumu un partnerības līgumu. Beidzoties šim termiņam, īpašuma tiesības uz AER sistēmu tiek nodotas nekustamā īpašuma īpašniekam.  Projekta darbības laikā nekustamā īpašuma īpašnieks un pašvaldība nevar pārdot AER sistēmu. Īpašnieki bez papildu izdevumiem var izmantot AER sistēmu. Īpašnieks pilnvaro pašvaldību rīkoties viņa vārdā kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai iegūtu tiesību aktos paredzētās atļaujas iekārtu uzstādīšanai.

Pašvaldība uzskatīja, ka sniegtie pakalpojumi nav apliekami ar PVN, jo tie tiek sniegti nevis saimnieciskās darbības ietvaros, bet tās publisko tiesību darbības sfērā. Līdz ar to pašu ieguldījums un līdzfinansējums nav atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem. Nodokļu administrācija tam nepiekrita.

Ģenerāladvokāta viedoklis. Lai noteiktu, starp kurām personām pastāv preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, vispirms nozīme ir pastāvošo tiesisko attiecību kopējam vērtējumam. Ja no tā izriet tieša saikne starp trešās personas veikto maksājumu un piegādi vai pakalpojumu, tas ir izpildījums “par atlīdzību”. Pašvaldība nebūtu uzskatāma par nodokļa maksātāju.

Kā zināms, vairumā gadījumu ES tiesa pievienojas ģenerāladvokāta viedoklim.

 

ĢA: subsīdijas par azbesta savākšanu pašvaldībai nav apliekamas ar PVN

Raksta autore: Dace Everte

Pašvaldība apsaimnieko (savāc) tās teritorijā esošus azbestu saturošus izstrādājumus no dzīvojamām un uzņēmumu ēkām, kā arī azbestu saturošus atkritumus. Šie pasākumi neattiecas uz īpašumiem, kuros tiek veikta saimnieciska darbība. Pašvaldība plāno segt visus izdevumus, kas saistīti ar azbesta likvidēšanu no programmā iekļautajām ēkām.

Pēc pakalpojumu sniegšanas darbu izpildītājs izsniedz pašvaldībai rēķinu par nolīgto summu, pieskaitot attiecīgo PVN. Pašvaldība sedz visu atlīdzību, ieskaitot PVN, no saviem līdzekļiem. Pēc tam pašvaldība iesniedz pieteikumu par šim mērķim veikto izdevumu pilnu vai daļēju atlīdzināšanu ar subsīdiju no Reģionālā vides aizsardzības un ūdenssaimniecības fonda. Šī subsīdija var būt 40 līdz 100 % apmērā no izdevumiem atkarībā no tā, vai ir ievērotas fonda noteiktās prasības. Iedzīvotājiem šajā saistībā nerodas nekādi izdevumi, un pašvaldība neslēdz arī ar viņiem līgumus par azbesta likvidēšanu viņu īpašumos.

Pašvaldība šajā ziņā uzskatīja, ka tā rīkojas kā publisko tiesību subjekts un lūdza nodokļu iestādēm apstiprināt savu izpratni. Nodokļu iestādes pašvaldībai noteica PVN maksātāja statusu un konstatēja, ka minēto darbību veikšana ir apliekama ar PVN.

Ģenerāladvokāta viedoklis: lietā izskatāmā darbība ir pašvaldības darbība, kas veikta, iesaistoties kā valsts pārvaldes iestādei. Līdz ar to saskaņā ar PVN direktīvu pašvaldība netiek uzskatīta par nodokļa maksātāju.

Kā zināms, vairumā gadījumu ES tiesa pievienojas ģenerāladvokāta viedoklim.

 

 

ES Tiesa: Polija nepārkāpj akcīzes direktīvu

Raksta autore: Kristīne Erele

ES Tiesa vērtēja vai Polija nav pārkāpusi ES regulējumu saistībā ar akcīzes nodokļa atbrīvojuma ieviešanu savā nacionālajā likumdošanā, ja dalībvalsts nav iesniegusi pamatojumu šā režīma piemērošanai. Direktīvā noteikts akcīzes nodokļa atbrīvojums etilspirtam, ja to izmanto kā starpproduktu citu produktu ražošanā. Tāpēc šī atbrīvojumu piemērošana dalībvalstīs ir atkarīga no tā, kādam galapatēriņam attiecīgais produkts tiek izmantots.

Saskaņā ar EK viedokli, īstenojot pilnvaras piemērot šo atbrīvojumu, dalībvalstīm ir jāiesniedz konkrēti, objektīvi un pārbaudāmi pierādījumi par nopietnu nodokļu nemaksāšanas, apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas risku, lai pamatotu šā režīma piemērošanu. Tomēr Polija uzskata, ka dalībvalstīm ir noteikta rīcības brīvība attiecībā uz to pieņemto nosacījumu formu un saturu.

EST nolēma, ka EK nav izdevies pierādīt, ka Polija ir pārkāpusi pienākumus attiecībā uz akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu.

 

Ārzemēs

 

Lietuvā atļaus atskaitīt PVN par elektromobiļu iegādi

Raksta autore: Dace Everte

Lietuvas parlaments ir pieņēmis grozījumus likumā par PVN, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājiem ir atļauts atskaitīt PVN par elektromobiļu iegādi. Saskaņā ar grozījumiem priekšnodokļa vai importa PVN ir atskaitāms par elektromobili, kas klasificēts kā M1 kategorijas transportlīdzeklis un kura vērtība nepārsniedz EUR 50 000 (ieskaitot PVN). Pašlaik PVN drīkst atskaitīt tikai par īpašiem vieglajiem automobiļiem (ņemot vērā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus un klasifikāciju). Likuma mērķis ir veicināt elektromobiļu kā videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi bez valsts subsīdijām. Grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

 

Vēl viena ES valsts palielina PVN reģistrācijas slieksni

Raksta autore: Dace Everte

EP atļauj Bulgārijai atbrīvot no PVN tos PVN maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 51 130 ekvivalentu valsts valūtā. Iepriekš šis slieksnis bija EUR 25 600.  Bulgārija sagaida, ka īpašais pasākums samazinās administratīvo slogu un grāmatvedības un atskaišu sniegšanas izmaksas gan mazajiem uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm un tas būtiski neietekmēs kopējos PVN ieņēmumus. Šis atbrīvojums būs piemērojams līdz 2024. gada 31. decembrim.

 

OECD publicē jaunu savstarpējo vienošanos procedūru (MAP) statistiku

Raksta autore: Aija Lasmane

22/11/2022 OECD ir publicējusi jaunāko savstarpējās vienošanās procedūras (MAP) statistiku, kas aptver 127 jurisdikcijas un praktiski visas MAP lietas visā pasaulē. MAP procedūra ir speciāla kārtība, kā divu vai Šī statistika ir daļa no BEPS Action 14 minimālā standarta un plašākas G20/ESAO nodokļu noteiktības darba kārtības, lai uzlabotu ar nodokļiem saistīto strīdu izšķiršanas mehānismu efektivitāti un savlaicīgumu. 2021. gada MAP statistika parāda šādas tendences:

• 2021. gadā tika pabeigts ievērojami vairāk MAP lietu. 2021. gadā tika pabeigts par aptuveni 13% vairāk MAP lietu nekā 2020. gadā, turklāt gan transfertcenu noteikšanas lietas (+22%), gan citas lietas (gandrīz +7%) tika pabeigtas ievērojami vairāk nekā 2020. gadā. Kompetentās iestādes 2021. gadā varēja pabeigt vairāk lietu, jo plašāk tika izmantotas virtuālās sanāksmes, tika noteiktas prioritātes vienkāršākām lietām un lielāka sadarbība, lai kopīgi risinātu problēmas, kuras varētu izmantot vairākās MAP lietās. Turklāt jurisdikcijas atzīmēja, ka darbinieku skaita pieaugums un šo darbinieku pieredze tagad atspoguļojas viņu spējā atrisināt vairāk lietu.
• 2021. gadā mazāk jaunu lietu. 2021. gadā sākto jauno MAP lietu skaits ir samazinājies (gandrīz -3%), salīdzinot ar 2020. gadu. Tas ir saistīts ar būtisku jaunu ierosināto transfertcenu lietu samazināšanos (gandrīz -10,5%), savukārt citu uzsākto lietu skaits pieauga (gandrīz +4%) salīdzinājumā ar 2020. gadu.
• Rezultāti kopumā joprojām ir pozitīvi. Aptuveni 75% no 2021. gadā noslēgtajiem MAP pilnībā atrisināja problēmu gan attiecībā uz transfertcenu noteikšanu, gan citiem gadījumiem (līdzīgi 76% transfertcenu noteikšanas gadījumiem un 74% citos gadījumos 2020. gadā). Aptuveni 2% MAP lietu tika slēgtas bez vienošanās, salīdzinot ar 3% 2020. gadā.
• Lietas joprojām aizņem ilgu laiku. Vidēji 2021. gadā slēgtās MAP lietas transfertcenu noteikšanas lietās aizņēma 32 mēnešus (2020. gadā – 35 mēnešus) un pārējos gadījumos – aptuveni 21 mēnesi (2020. gadā – 18,5 mēnešus). Dažās jurisdikcijās radās kavēšanās, īpaši sarežģītākos gadījumos, un Covid-19 krīze ietekmēja to saziņas kvalitāti ar dažiem līguma partneriem.
• Kompetentās iestādes ir turpinājušas pielāgoties. MAP joprojām bija pieejams visā pandēmijas laikā, un kompetentās iestādes veica vairākas darbības. Jurisdikcijas atzīmēja, ka īpaši 2021. gada beigās ir palielinājusies MAP sadarbība ar līguma partneriem. Turklāt, lai gan jurisdikcijas atzinīgi novērtēja klātienes tikšanos atsākšanu, nepārtraukta virtuālo sanāksmju izmantošana ir devusi iespēju virzīt atsevišķas lietas starp klātienes sanāksmēm. Šī jauktā pieeja ir apsveicama prakse, ko daudzas jurisdikcijas turpina piemērot, lai paātrinātu MAP lēmumu pieņemšanu un uzlabotu savu MAP programmu efektivitāti un lietderību.

Arī mūsu lietvedībā ir MAP strīda lieta. Latvijā jūtams gan pieredzes trūkums, gan potenciāls attiecīgās ES direktīvas pārkāpums, kas uzņēmumam liedz pieeju šai procedūrai.

 

Latvijas tiesību akti

 

Pilnveidos sabiedriskā labuma sistēmu

Raksta autore: Aija Lasmane

29. novembrī MK izskatīja informatīvo ziņojumu par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību, ko FM sagatavojusi kopā ar SLO sektora pārstāvjiem. Ziņojums paredz attīstīt sabiedriskā labuma sektoru un sekmēt SLO ienākumu palielināšanu, tādējādi veicinot sabiedrības aktuālo problēmu risināšanu, izmantojot sabiedriskā labuma organizāciju kapacitāti un resursus.

Diskusiju rezultātā ir tapis inovatīvs risinājums, kas paredz ieviest divpakāpju SLO sistēmu. Organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un tai atbilstošu valsts sniegto privilēģiju un uzraudzības pakāpi, mazinot prasības, ja izvēlētais privilēģiju klāsts būs mazāks. Tāpat izstrādātais risinājums mazina administratīvo slogu, uzlabojot SLO atskaišu veidlapas, novēršot dublējošo saturu un skaidrāk nosakot sniedzamo informāciju.

Paredzēts arī ieviest skaidrus nosacījumus SLO iespējām veikt saimniecisko darbību. Par SLO īpašām tiesībām veikt saimniecisko darbību FM ir saņēmusi EK ekspertu apstiprinājumu atbilstībai ES komercatbalsta normatīvajiem aktiem. Nevalstiskās organizācijas ar SLO statusu ir tiesīgas saimnieciskajā darbībā iegūtos līdzekļus novirzīt SLO aktivitātēm bez pienākuma maksāt UIN. Taču, piesakoties SLO statusam un turpmāk veicot aktivitātes, pretendentam ir jāpamato nepieciešamība veikt saimniecisko darbību un tās sasaiste ar SLO sabiedriskā labuma mērķiem.

Vienlaikus tiks stiprināta Sabiedriskā labuma komisijas loma lēmumu pieņemšanā par statusa piešķiršanu un darbības uzraudzību.

Pašlaik atsevišķi SLO noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi kavē sektora attīstību, organizācijām nereti atsakoties no ziedojumiem, lai izpildītu novecojušās prasības likumā. Jaunais risinājums mazinās administratīvo slogu, līdz ar to nozare varēs attīstīties un sniegt valstij un sabiedrībai arvien lielāku labumu.

Informatīvais ziņojums paredz veikt attiecīgus grozījumus SLO likumā un tam pakārtotos tiesību aktos, kā arī UIN likumā. Līdzšinējā SLO likuma pamata redakcija Saeimā tika pieņemta 2004.gadā. Informatīvais ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

 

Autoratlīdzību saņēmējiem saglabā esošo nodokļu samaksas kārtību arī 2023.gadā

Raksta autore: Aija Lasmane

2023.gadā autoratlīdzību saņēmējiem tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība, kā to paredz 1.decembrī steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi likumā “Par IIN”. Grozījumos teikts, ka vēl līdz nākamā gada beigām autoratlīdzību saņēmēji varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – par viņiem tāpat kā līdz šim nomaksās autoratlīdzības izmaksātājs. Iepriekš bija noteikts, ka no 2023.gada autoratlīdzību saņēmējiem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un pašiem jāveic nodokļu nomaksa. Anotācijā norādīts, ka izmaiņas likumā rosinātas saistībā ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanu autoratlīdzību saņēmējiem. Saistītus grozījumus Saeima pieņēma arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

 

Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Raksta autore: Aija Lasmane

2022.gada 14.novembrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz izmaiņas IIN piemērošanā ieguldījumu kontiem, procentiem un jauniem neapliekamu ienākumu veidiem (atsevišķām normām noteikts cits spēkā stāšanās termiņš). Ar grozījumiem veiktas šādas izmaiņas:

• noteikts atbrīvojums nodokļa ieturēšanai no procentu izmaksām, kas tiek iemaksātas ieguldījumu kontā kā arī precizēta kārtība, kā sniedzama informācija VID par ieguldījuma kontu;
• noteikta samazinātas (5 %) likmes piemērošana procentu ienākumam, ja tas izmaksātas nerezidentam – ES vai EEZ rezidentam – par tādiem finanšu instrumentiem, kuru emisijas ir organizējis FKTK uzraudzīts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs;
• izslēgts regulējums, kas ierobežoja saimnieciskās darbības izdevumu piemērošanu;
• noteikti jauni ar IIN neapliekamo ienākumu veidi.

Ieguldījumu konta regulējums

Ar grozījumiem veikti precizējumi attiecībā uz izmaksātāja pienākumu ieturēt nodokli izmaksas vietā no procentu ienākuma – ienākuma izmaksātājs neietur nodokli ienākuma izmaksas vietā no procentu ienākuma, kas iemaksāts ieguldījumu kontā. Procentu ienākumiem, kas saņemti ieguldījumu kontā, piemēro nodokli, kad līdzekļi tiek izņemti no ieguldījumu konta un izmaksa no konta pārsniedz tajā iemaksāto summu.

Informāciju par atvērto ieguldījumu kontu VID sniedz:

• ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs (pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu) Kontu reģistra likumā noteiktajā kārtībā, ja tas ir Kontu reģistra likuma subjekts;
• Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā (pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu) ne vēlāk kā līdz gada beigām VID noteiktā kārtībā, ja attiecīgā iestāde nav Kontu reģistra likuma subjekts;
• nodokļu maksātājs pats ne vēlāk kā līdz gada beigām informē VID EDS par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs (pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu) nav Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā, norādot:

1. ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja juridisko nosaukumu, reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti;
2. atvērtā ieguldījumu konta numuru (numurus, ja ieguldījumu kontu nav iespējams nepārprotami identificēt, pamatojoties tikai uz vienu konta numuru).

5 % likme nerezidenta (ES/EEZ rezidenta) ienākumam no procentu maksājumiem

Ar nodokli apliekamajam procentu (procentiem pielīdzināmajam) ienākumam, no kura šā ienākuma izmaksātājs – Latvijas rezidents – ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota 5 procentu likme, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:

• izmaksa ir veikta ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja, tostarp centrālā vērtspapīru depozitārija, starpniecību par tādu finanšu instrumentu, kura emisijas organizētājs ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kuru uzrauga atvasināta publiska persona, kas regulē un uzrauga finanšu tirgus un to dalībniekus;
• saņēmējs ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs;
• attiecīgais finanšu instruments nav iekļauts publiskajā apgrozībā.

Ienākuma saņēmēja rezidence tiek noteikta, pamatojoties uz klienta paša apliecinājumu, kas sniegts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vai ar centrālā vērtspapīru depozitārija starpniecību saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūru automātiskās informācijas apmaiņai par finanšu kontiem.

Izslēgts regulējums, kas ierobežoja saimnieciskās darbības izdevumu piemērošanu

Saistībā ar Satversmes tiesas 07.01.2022.spriedumu no likuma ir izslēgtas normas, kas noteica ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumiem. Grozījums stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu – no 2022.gada 1.janvāra, nosakot saimnieciskās darbības ar nodokli apliekamo ienākumu, no ieņēmumiem pilnā apmērā atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus.

Jauni ar nodokli neapliekamu ienākumu veidi

Ar nodokli neapliek:

• ienākumu no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja minētais zemesgabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā); grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī;
• ienākumu, kas gūts, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā; grozījumus piemēro, sākot ar 2022.gada 1.janvāri;
• ienākumu, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu; par šāda ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu; grozījumi attiecināmi uz to fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros atsavināto kapitāla aktīvu, kas atsavināts pēc normu spēkā stāšanās dienas (tātad, šajās ziņās minētai tiesas lietai šis atbrīvojums vēl nav piemērojams);
• ar kalpošanu reliģiskajā organizācijā saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras sedz reliģiskā organizācija tajā kalpojošam personālam saskaņā ar rakstveidā noslēgto vienošanos, kompensējamo izdevumu veidus un apmērus nosakot tādus pašus kā brīvprātīgā darba veicējam.

 

Ar 1.1.23. digitālās platformas ziņos VID par tajās veiktajiem 3.personu darījumiem

Raksta autore: Kristīne Everte

Pēdējos gados ir strauji augusi digitālo platformu komercdarbība. Tomēr nodokļi no ienākumiem, kas tiek gūti preču pārdošanā un pakalpojumu sniegšanā, izmantojot digitālās platformas, bieži vien netiek samaksāti pilnā apmērā, jo īpaši gadījumos, kad digitālās platformas darbību veic vairākās valstīs. Tādā veidā tirgotājiem digitālajās platformās ir konkurenci kropļojošas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem uzņēmējiem.

2021.gada 22.martā pieņemta ES direktīva t.s. DAC7, kas paredz pienākumu digitālo platformu operatoriem iesniegt informāciju nodokļu administrācijām par ienākumiem, kurus pārdevēji guvuši viņu platformās, bet dalībvalsts nodokļu administrācijām ES – automātiski apmainīties ar šādu informāciju. ES dalībvalstīm līdz 2022. gada 31. decembrim tika uzdots pieņemt atbilstošos normatīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu DAC7 prasības.

Saistībā ar DAC7 prasību pārņemšanu ir sagatavoti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” un jauns MK noteikumu projekts par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot platformas. MK noteikumu projektā ietverts regulējums par:

1) nodokļu maksātājam jāsniedz VID informācija gadījumā, ja tas atbilst ziņojoša platformas operatora definīcijai;

2) iesniedzamās informācijas apjoms – ienākumi, ko pārdevējs gūst no nekustamā īpašuma iznomāšanas, individuālu pakalpojumu sniegšanas, preču pārdošanas vai jebkura transporta veida iznomāšanas; informācija sevī ietver gan pārdevēju identificējošo informāciju, gan kopējo ienākuma apjomu pārskata periodā;

3) kārtība, kādā ziņojošais platformu operators iegūst informāciju par pārdevējiem no pašiem pārdevējiem un to pārbauda, salīdzinot ar publiski pieejamu informāciju; ziņojošais platformas operators sniedz VID ziņas reizi gadā – līdz 31.janvārim par iepriekšēju pārskata gadu;

4) noteikumu projektā paredzēti pienākums glabāt informāciju noteiktu laika periodu;

5) kārtība, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu valstu kompetentajām iestādēm.

Paredzēts, ka grozījumi likumā un jaunie MK noteikumi stāsies spēkā ar 2023.gada 1.janvāri, bet pirmais pārskata gads, par kuru digitālo platformu operatoriem būs jāziņo ir 2023.gads.

 

Jauni MK noteikumi par akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtību bezalkoholiskiem dzērieniem un kafijai

Raksta autore: Kristīne Everte

Līdz šim akcīzes nodokļa atbrīvojumi bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai tika piemēroti atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajam, bez speciāli noteiktas kārtības. Lai nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafiju, būtu skaidrība par likumā ietverto akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtību un nosacījumiem ir sagatavots MK noteikumu projekts.

Noteikumu projekts paredzēs nosacījumus un kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo bezalkoholiskos dzērienus un kafiju, kurus izmanto kafijas un bezalkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai, izmanto citu pārtikas preču ražošanā, kā arī paredzēts iznīcināt. Paredzamais spēkā stāšanās termiņš ir 2023.gada 1.janvāris.

 

Par nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma un dalītās vākšanas apjomiem

Raksta autore: Kristīne Everte

Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem” ir paredzēti grozījumi, ar kuriem tiks palielināts izlietotā plastmasas iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas apjoms sākot ar 2023.gadu, kā arī samazināti dalītas vākšanas apjomi dzērienu izlietotajam iepakojumam.

2018. gadā EK noteica Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomiku, kuras ietvaros tika paredzēta jauna pašu resursu iemaksa no ES dalībvalstīm, tādējādi stimulējot dalībvalstīm samazināt nepārstrādāta plastmasas iepakojuma atkritumu plūsmas un palielināt pārstrādes apjomus.

Latvijas iemaksa, kas no 2021. gada ir jāveic ES budžetā, balstās uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, piemērojot likmi 0,80 euro par kg. Latvija veica iemaksu par 2021. gadu aptuveni 14 milj. euro apmērā.

Noteikumu projekts paredz palielināt izlietotā plastmasas iepakojuma pārstrādes apjomus: 2023. gadā no 40% uz 50%, 2024. gadā no 45% uz 51% un 2025. gadā no 50% uz 52%. Papildus paredzēts palielināt izlietotā plastmasas iepakojuma reģenerācijas apjomus: 2023. gadā no 15% uz 20%; 2024. un 2025. gadā no 16% uz 20%; 2026.-2028. gadā no 18% uz 20%. Rezultātā tiks samazināts nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoms un attiecīgi – Latvijas maksājums ES budžetā.

Attiecībā uz dalītas vākšanas apjomiem dzērienu izlietotajam iepakojumam – paredzēts tos nedaudz samazināt, nosakot 2025. gadam 67% (Direktīvā 2019/904  noteikto 77% vietā) un 2029. gadam 84% (Direktīvā 2019/904  noteikto 90% vietā). Šādi tiks samazināts slogs dzērienu plastmasas iepakojuma apsaimniekotājiem.

 

Papildus soda instrumenti par pārkāpumiem taksometru biznesā

Raksta autore: Kristīne Everte

Valsts kancelejā ir iesniegts jauns likumprojekts par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Lai efektivizētu pārkāpumu novēršanas pasākumu kopumu pasažieru komercpārvadājumu jomā, likumprojekts paredz noteikt sekojošus jaunus risinājumus:

• VID varēs apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un šī procesa ietvaros ieviest jaunu VID liegumu – liegums izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili (liegums vērsts uz konkrēto transportlīdzekli, to izņemot uz laiku no komercdarbības vides);
• administratīvā pārkāpuma procesā, nosakot jaunu nodrošinājuma līdzekli – aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes. Par piemēroto nodrošinājuma līdzekli tiks veikts ieraksts lēmumā par administratīvā procesa uzsākšanu. Pašlaik minētais risinājums tiks ieviests un attiecināts tikai uz šajā nozarē strādājošiem.

Gan saimnieciskās darbības apturēšanas procesā piemērotais VID liegums izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili, gan arī administratīvā pārkāpuma procesā piemērotais nodrošinājuma līdzeklis būs reģistrējami CSDD uzturētajā reģistrā. Likumprojektā paredzētais regulējums var ietekmēt transportlīdzekļa īpašnieka tiesības arī gadījumos, kad tas nav tiešā veidā iesaistīts komercpārvadājumu nodrošināšanā (piemēram, transportlīdzekļa īpašnieks nododot sev piederošo mantu lietošanā trešajai personai).

VID ir veicis vairākas pārbaudes pasažieru komercpārvadājumu kontrolei. Pamatojoties uz pārbaudēs konstatēto, VID saskata pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili jomā vairākas iezīmes, kas raksturo nodokļu nomaksas problēmas un norāda uz augstu ēnu ekonomiku. Turklāt VID secinājis, ka šādas iezīmes norāda uz apzinātu šajā nozarē darbojošos komersantu rīcību ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Vienlaikus praksē vērojama tendence, ka, lai arī transportlīdzekļu vadītājiem tiek uzlikts administratīvais sods vai administrēšanas procesā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu nodokļu jomā pārkāpumi, tomēr nereti konstatētais pārkāpums netiek novērsts un transportlīdzeklis turpina piedalīties ceļu satiksmē, sniedzot pasažieriem komercpārvadāšanas pakalpojumus, faktiski turpinot veikt to pašu pārkāpumu. Turklāt ir konstatēta vēl viena problēma – lai izvairītos no nākotnē prognozējamā vai administratīvajā aktā uzliktā pienākuma pildīšanas, transportlīdzekļi jau sākotnēji netiek noformēti uz faktisko īpašnieku vai, uzzinot par pārbaudes uzsākšanu, īpašnieki savu kustamo mantu atsavina citai personai, to darot vairākkārt. Mainoties īpašuma tiesībām, VID noteiktais piespiedu izpildes mehānisms zaudē savu ātrumu un efektivitāti, jo primāri tiek īstenots uzņēmumu pārejas pierādīšanas process, kas ir sarežģīts no pierādīšanas aspektiem un prasa zināmu laiku tā īstenošanai. Piemēram, pārvadāšanas pakalpojumu sniedz pārvadātājs, kuram nav īpašumā vieglo automobiļu un citu aktīvu, savukārt transportlīdzekļi, kas paredzēti komercpārvadājumiem, reģistrēti turējumā, līdz ar to gadījumā, ja pārvadātājam tiek konstatēta nodokļu nenomaksa, tam nav aktīvu, uz ko varētu vērst piedziņu, līdz ar to pie spēkā esošā regulējuma šāds komersants var turpināt veikt pārkāpumus, neskatoties uz uzliktajiem sodiem, palielinot zaudējumu apmēru valsts budžetam nesamaksāto nodokļu veidā, vai atstāt uzņēmumu ar parādiem un dibināt jaunu, kas turpinās to pašu praksi.

Minētais likumprojekts ietver arī grozījumus attiecībā uz kredītiestādēm, nosakot tām pienākumu sniegt VID tieši tādas pašas ziņas par nodokļu maksātāju darījumiem, kā pārējie maksājumu pakalpojumu sniedzēji un maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzēji. Šobrīd kredītiestādes tikai pēc VID pieprasījuma sniedz to rīcībā esošo informāciju par maksājumu saņēmējam veiktajiem maksājumiem no kredītiestādē atvērtajiem kontiem, neietverot maksātāju identificējošus datus.

 

Informē VID

 

VID uzziņa par minerālmēslu importēšanu un darījumā iesaistītu sankcionētu personu

Raksta autore: Kristīne Erele

Latvijas uzņēmums noslēdzis līgumu ar Šveicē reģistrētu uzņēmumu par minerālmēslu iegādi. Ķimikālijas (karbamīds) plānots importēt Latvijā. Saskaņā ar Latvijas uzņēmuma rīcībā esošo informāciju Šveices uzņēmuma dalībnieku struktūrā nav konstatējami ES sankcionētie subjekti un neatrodas sankcionētas personas kontrolē, kā arī preces nav sankcionēto preču sarakstā. Tomēr Latvijas uzņēmums vēlas pārliecināties, vai preču ievešana ir atbilstoša starptautisko un nacionālo sankciju režīmam.

Izvērtējot Latvijas uzņēmuma iesniegtos dokumentus, VID secina, ka preces ar Kombinētās nomenklatūras kodu 3102 10 10 nav iekļautas aizliegto preču sarakstā. Savukārt Šveices uzņēmuma akcionārs ir viens no lielākajiem Krievijas mēslošanas līdzekļu ražotājiem, kura akciju turētājs ir Krievijas oligarhs, kura saskaņā ar ES regulu ir sankcionētā persona.

Ņemot vērā, ka Šveices uzņēmums ir saistīts ar Krievijas uzņēmumu, kas ir iekļauts sankcionēto personu sarakstā, un atbilstoši ES regulējumam sankcionētai personai nevar tikt tieši vai netieši darīti pieejami līdzekļi, Latvijas uzņēmumam ir jāvēršas FKTK par darījuma pieļaujamību un iespējamo finanšu resursu apriti starp bankām. Tādējādi, preču importu Latvijā var veikti, ja Latvijas uzņēmuma rīcībā ir FKTK atļauja par darījuma pieļaujamību.

 

Vienošanās par sadarbību starp VID un Latvijas Būvnieku asociāciju

Raksta autore: Kristīne Erele

2022. gada 24. novembrī VID un Latvijas Būvnieku asociācija parakstīja vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences veicināšanas jomā. Noslēgtās sadarbības vienošanās ietvaros Asociācija apņemas veikt informatīvus pasākumus, kas vērsti uz biedru pienākuma – noteiktajā termiņā un pilnā apmērā veikt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu samaksu – izpildi. Asociācija arī apņemas sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī veikt aktivitātes nozares darbības sakārtošanā.

Noslēdzot vienošanos ar Asociāciju, VID apņemas Asociācijas sniegto informāciju par konkrētiem nodokļu nemaksāšanas faktiem nekavējoties izmantot nodokļu administrēšanas procesā, un sniegt konkrētu informāciju nozaru asociāciju biedriem (individuāli) par darījumu partneriem, kuri VID ieskatā ir riskanti nodokļu maksātāji. VID arī apņemas informēt Asociāciju par izmaiņām normatīvajos aktos nodokļu jomā, kā arī par jaunāko VID praksi tiesību aktu piemērošanā.

Šādu praksi par savstarpējās sadarbības līguma noslēgšanu ar dažādu nozaru asociācijām VID uzsāka 2010.gadā. Tā mērķis ir kopīga cīņa pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un “aplokšņu algām”, veicināt godīgas konkurences apstākļus, kā arī ieinteresēt komersantus izrādīt iniciatīvu un izpratni sakārtot savas nozares nodokļu saistību izpildes jautājumus. Šobrīd ir noslēgti līgumi ar 41 nozaru asociācijām, kas ir saistoši 3828 komercsabiedrībām.

 

VID uzziņa: par mācību materiālu lietošanu internetā – PVN 5%

Raksta autore: Kristīne Erele

Mācību portāls izstrādā mācību priekšmetu materiālus un publicē savā interneta portālā. Mācību portāls pārdod abonementus par mācību materiālu lietošanu interneta portālā. Iesniedzēja vēlējās noskaidrot, vai tas var piemērot samazināto PVN likmi abonementa maksai? Šobrīd mācību portāls piemēro standarta PVN likmi.

Kopš 2022.gada 1.janvāra PVN likumā noteikts, ka PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei, kā arī to abonentmaksai.

VID secina, ka abonementa maksai par mācību materiālu lietošanu interneta portālā piemērojama PVN 5% likme. Tagad teorētiski vecāki varētu iet pie interneta portāla un atprasīt pārmaksātos 16%, savukārt portāls tos varēs atprasīt no valsts. Par šo tēmu – kas, kuram, ko šādās situācijās drīkst atprasīt ir pavisam svaigs ES tiesas spriedums. Interesentiem bez maksas nosūtīsim linku (ja vēl nebijāt pamanījuši, mēs vispār diezgan daudz ko darām bez maksas).

 

Operatīvākām ziņām lūdzam sekot līdzi mūsu sociālajos tīklos:

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi: https://taukacs.blog/

Podkāsti: https://tax-stories.simplecast.com/