Nesenākie blogi Alisas Leškovičas Facebook lapā šeit.

  • Par grūtībām saņemt PVN numuru, pārmaksātā nodokļa atmaksu; šķēršļi sadarbībai ar VID
  • VID sāk publicēt informāciju par UZŅĒMUMIEM veiktajiem auditiem un to rezultātiem
  • VID prettiesiska prakse apturēt uzņēmējdarbību nodokļu parādnieku sadarbības partneriem
  • Vai darba devējs ir tiesīgs vākt un apstrādāt datus par darbinieku vakcināciju un pārslimotu Covid

Nodokļu stāstu jaunākā sērijā Jāņa saruna ar Joel Slemrod (Mičiganas Universitāte) un Michael Keen (IMF). Abiem šiem kungiem – jauniznākušās grāmatas Rebellion, Rascals and Revenue autoriem – krājumā ir milzums aizraujošu stāstu un faktu no dažādu valstu nodokļu vēstures. Klausieties (angļu valodā) šeit. 

Briest UIN revolūcija

Īss komentārs sestdienas TV3 ziņām par to, kā pasaulē mainīsies UIN ar 2023. gadu. 132 valstis konceptuāli vienojušās par pamatprincipiem, bet OECD līdz oktobrim precizēs detaļas. ES Igaunija, Īrija un Ungārija nav piekritušas šiem priekšlikumiem, visticamāk, cerot, ka tām nevajadzēs palielināt UIN un tādēļ lielie uzņēmumi varētu pievērsties tieši šīm valstīm.

Pīlārs nr.1. Starptautiskie milži ar globālo apgrozījumu vismaz 20 miljardi EUR gadā un peļņu vismaz 10% maksās UIN PATĒRIŅA VALSTĪS, ja patēriņa valstī apgrozījums gadā pārsniedz 1 milj. EUR (Latvijā u.c. valstīs ar IKP zem 40 miljardiem – 250 000 EUR). Atlikušās (virs 10%) peļņas 20-30% attiecinās uz patēriņa valstīm kā apliekamo bāzi, proporcionāli apgrozījumam katrā no patēriņa valstīm. Attiecīgajā patēriņa valstī jau samaksāto UIN un šo jauno UIN varēs kreditēt (vai neaplikt) galvenā uzņēmuma (HQ) valstī. Līdz ar šo mehānismu valstis atteiksies no digitālo pakalpojumu nodokļa.

Tātad, līdz Latvijai nonāks tikai neliela daļa lielo uzņēmumu peļņas (proporcionāli apgrozījuma sadalījumam pa valstīm). Taču tās var izrādīties valstij ievērojamas summas. Tādēļ uzņēmumiem šī sistēma diez vai sitīs pa kabatu (jo šīs summas samazinās HQ valstī maksājamo UIN).

Pīlārs nr.2. GLOBĀLĀ MINIMĀLĀ EFEKTĪVĀ UIN LIKME – 15%. HQ valstī (ja uzņēmuma globālais apgrozījums pārsniedz 750 milj. EUR) būs jāpiemaksā UIN, ja kādā saistītā uzņēmuma valstī efektīvā likme ir mazāka par 15%. Arī UIN bāzes samazināšana HQ valstī par saistīto ārvalstu uzņēmumu peļņu būs stipri ierobežota. Pasīvā ienākuma (%, autoratlīdzība, utt.) izmaksām arī varētu būt piemērojams 7,5-9% UIN.

Tas var radīt Latvijai nepieciešamību atkal jau mainīt UIN sistēmu, jo šobrīd, ja uzņēmums neizmaksā peļņu dividendēs, efektīvā UIN likme ir 0%. Tad uzņēmumam būtu par Latvijā nopelnīto jāpiemaksā savā HQ valstī, bet kādēļ Latvijai atteikties no nodokļa par labu citai valstij? Tā kā valstis drīkst ieviest šo sistēmu arī, ja uzņēmuma apgrozījums nesasniedz EUR 750 milj., tad Latvija varētu šādā veidā mēģināt panākt arī sistēmas piemērošanu uzņēmumiem ar HQ Latvijā, bet saistīto uzņēmumu ofšoros, piemēram.

Par šo tēmu vairāk jautājiet Jānim Taukačam

Eiropas komisija iezīmē vienotā UIN ietvara aprises

Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā lielos vilcienos iezīmēja priekšlikuma par kopējo UIN ietvaru aprises. Tā plāno līdz 2023. gadam izstrādāt juridisko ietvaru, kuru veidotu vienoti noteikumi par UIN bāzi un nodokļu bāzes sadales mehānismu starp ES dalībvalstīm. Vienotais ietvars tiks izstrādāts, par pamatu ņemot OECD un G7 vienošanos par pirmo un otro pīlāru (sīkāk par tiem – sk. iepriekšējo ziņu), kuru mērķis ir noteikt taisnīgāku nodokļu piemērošanas kārtību daudznacionālām sabiedrībām pārrobežu kontekstā. ES vienotā ietvara piemērošanas joma būs līdzīga: tas regulēs uzņēmumu grupu pārrobežu nodokļu piemērošanas aspektus. Priekšlikumu izstrādes laikā Eiropas Komisija plāno organizēt konsultācijas ar ES dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un uzņēmumu pārstāvjiem.

Ārvalstu holdingi un darījumu ekonomiskā būtība

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2019. gadā taisīja nolēmumu t.s. “Dānijas” lietās par nodokļu atbrīvojuma piemērošanu dividenžu un procentu maksājumiem citas ES dalībvalsts holdinga sabiedrībām, kuras nav ienākuma faktiskais labuma guvējs. Minētajai lietai sekoja līdzīgas lietas Beļģijā, Francijā, Spānijā, tādējādi radot viļņveida efektu citās ES dalībvalstīs. Šodien jau varam runāt par tendenci pievērst arvien lielāku uzmanību uzņēmumu un darījumu ekonomiskajai būtībai, liedzot nodokļu atbrīvojuma piemērošanu maksājumiem holdingiem, kuriem nav ekonomiskās būtības.

Plaši kritēriji

“Dānijas” lietās EST skaidroja, ka ES dalībvalstīm ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums liegt nodokļu atvieglojumu piemērošanu mākslīgām nodokļu struktūrām. Turklāt šis pienākums izriet no vispārēja ES tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma principa, kurš ir piemērojams arī tad, ja nacionālais likums neparedz īpašas pret-izvairīšanās normas. Tiesa arī norādīja sešus kritērijus, kas var liecināt par mākslīgu nodokļu struktūru:

  • uzņēmumu grupas struktūra tika izveidota, lai gūtu nodokļu priekšrocības;
  • holdinga sabiedrība gandrīz visas saņemtās dividendes vai procentu ienākumu aizskaita sabiedrībai, kurai nav tiesību uz nodokļu atbrīvojumu;
  • holdinga sabiedrība gūst nebūtisku ienākumu dēļ tās ienākuma sadales;
  • vienīgā holdinga sabiedrības aktivitāte ir saņemtā ienākuma sadale, tai nav patstāvīgu pārvaldes orgānu, bilances, izmaksu, darbinieku un biroja;
  • holdinga sabiedrība negūst labumu no saņemtā ienākuma dēļ uzņemtajām saistībām pret citām grupas sabiedrībām; un
  • pastāv cieša saikne starp sarežģītiem finanšu darījumiem un struktūrām un jauniem nodokļu likumiem.

Kritēriju piemērošana praksē

Dānijas tiesai bija iespēja piemērot minētos kritērijus 2021. gada 3. maija spriedumā par nodokļa atbrīvojuma piemērošanu dividenžu maksājumiem ārvalsts holdinga sabiedrībām.

TDC/T Denmark, Dānijas telekomunikāciju sabiedrība, izmaksāja vairākām Luksemburgas sabiedrībām dividendes 868 miljonu USD apmērā. Dānijas nodokļu administrācija liedza piemērot atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa Dānijā, uzskatot, ka Luksemburgas sabiedrības, kuras sadalīja ienākumu vairākām citām sabiedrībām ārpus ES, nav maksājumu faktiskie labuma guvēji.

3-5% no dividenžu summas palika holdinga sabiedrībām, lai segtu to administratīvās izmaksas. Dānijas tiesa lēma par labu nodokļu administrācijai, secinot, ka holdinga sabiedrībām trūkst ekonomiskās būtības. Gandrīz viss dividenžu ienākums tika izmaksāts trešo valstu sabiedrībām, kuras kontrolēja privātā kapitāla fondi. Turklāt šiem fondiem nebūtu tiesības saņemt atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa, ja Dānijas sabiedrība tiem izmaksātu dividendes tieši.

Sagaidāms, ka nesen panāktā ES līderu vienošanās par ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu nodokļu administrācijām dos papildu līdzekļus cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas, izmantojot holdinga struktūras. Vienošanās paredz, ka daudznacionālām sabiedrībām un lieliem uzņēmumiem būs publiski jāatklāj ar nodokļiem saistīta informācija, tajā skaitā jāiesniedz pārskats par ienākuma nodokļa informāciju par katru valsti, kurā tās darbojas.

Šo rakstu autors ir Mārtiņš Rudzītis 

Metodika par fiziskajai personai izmaksātajām summām

VID aktualizē metodisko materiālu – Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām. https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/metodiskais_pazinojumu_iesniegsana.pdf Materiālā apkopota informācija par kārtību, kādā iesniedzami paziņojumi par fiziskajai personai izmaksātajām summām, termiņiem, paziņojamiem ienākumu veidu kodiem un vairākiem praktiskiem piemēriem.

Par metodiku labprāt uz jautājumiem atbildēs Aija Lasmane 

Par automatizētu informācijas apmaiņu saistībā ar IOSS

Eiropas Komisija ir sniegusi papildu tehniskos noteikumus attiecībā uz “importa shēmu”, kas ieviesta ar jaunajiem PVN e-komercijas noteikumiem, kas piemērojami no 2021. gada 1. jūlija.

2021. gada 26. jūlijā ir pieņemta regula Nr. 2021/1218 ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 79/2012 attiecībā uz automātisku piekļuvi informācijai par importu, kas atbrīvots no PVN saskaņā ar “importa režīmu”, un attiecībā uz šādas informācijas uzglabāšanu. Ar Regulu varat iepazīties šeit. Regulu Nr. 2021/1218 arī piemēro no 2021. gada 1. jūlija.

Saskaņā ar importa shēmu B2C preču imports ir atbrīvots no parastajiem importa PVN noteikumiem un PVN tiek deklarēts, izmantojot vienas pieturas aģentūras (OSS) režīmu. Lai izvairītos no krāpšanas, attiecīgās iestādes pieprasa informāciju par šiem darījumiem, uz kuriem attiecas atbrīvojums. Regula Nr. 2021/1218 sniedz norādījumus par elektronisko sistēmu un dalībvalstu pienākumu automātiski apmainīties ar informāciju.

Vairāk par šo tēmu var pastāstīt Dace Everte 

Par nodokļu piemērošanu nerezidenta algotam darbam

VID publicē metodiku – IIN piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam. https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/iin_piemerosana_nerezidentu_darba_algai_2021_1.pdf Materiālā sniegta konsultācija par nodokļu konvenciju piemērošanu pārrobežu situācijās, kā arī cita starpā noteikts, ka par nerezidenta bruto ienākumu uzskatāma jebkura samaksa par veikto darbu (samaksa par papildu darbu, virsstundām, darbu brīvdienās utt.) un citi darba līgumā paredzēto izmaksu veidi.

Tiesa atsaka dīkstāves pabalstu pašnodarbinātam

Tiesā nonāca strīds par jautājumu, vai dīkstāves pabalsts pienākas arī tad, ja pašnodarbinātai personai iepriekšējos mēnešos nav bijuši ienākumi (t.i., ja strādā ar zaudējumiem)? Lai arī formāli apgrozījuma krituma kritērijs vismaz par 20% izpildījās (t.i., šajā gadījumā no 2021. gada novembra ieņēmumi netika gūti, līdz ar to ieņēmumu samazinājums bija 100%), tomēr tiesa uzskatīja, ka atbalsts personai nepienākas, jo atbalsta mērķis ir kompensēt ienākumu samazinājumu. Tā kā ienākumu pašnodarbinātai personai iepriekšējos mēnešos nebija, tātad tiesas ieskatā nav arī ko kompensēt.

Šīs aktualitātes vislabāk pārzina Aina Okseņuka

PVN samazinātās likmes piemērošana medicīnas ierīcēm

Šis ir turpinājums iepriekšējām Sorainen ziņām par VID prakses maiņu PVN samazinātās likmes piemērošanu medicīnas ierīcēm. 2021. gada 29. jūlijā VID ir publicējis metodisko materiālu “Pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošana medicīniskajām ierīcēm”.

Tāpat kā iepriekš, jaunajā metodiskajā materiālā VID paskaidro, ka PVN samazināto likmi medicīnas ierīcēm var piemērot, ja izpildās trīs kritēriji:

  • medicīniskās ierīces laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā;
  • medicīniskās ierīces parasti izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā;
  • medicīniskās ierīces paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai.

Atšķirībā no iepriekš VID publicētā metodiskā materiāla, jaunajos VID skaidro, ka kritērijs “medicīniskās ierīces izmantošana organisma funkciju traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā” ir jāinterpretē atbilstoši ES PVN Direktīvas (2006/112/EK) 98. panta 2. punktam un III pielikumā noteiktajam. Proti, samazināto PVN likmi piemēro medicīnas iekārtām, palīgierīcēm un citām ierīcēm, kuras parasti izmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti, tikai invalīdu personīgai izmantošanai.

VID skaidro, ka jēdziens “invaliditāte” netiek saistīts ar valsts tiesību sistēmu un niansēm par šī jēdziena saturu. Tomēr parasti ar invaliditāti jāsaprot cilvēka stāvokli, kad tas ir pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas slimības vai ievainojuma dēļ, un šis stāvoklis ir ilgstošs.

Ņemot vērā šo svarīgo, bet iepriekš vērību nepievērstajam kritērijam “invalīdu personīgai izmantošanai”, VID ir mainījis savu viedokli un skaidro, ka samazinātā PVN likme nav piemērojama, piemēram, injekciju šļircēm, katetriem, infūzijas sistēmām, vatei, marlei, saitēm, elastīgajām saitēm, teipiem, plāksteriem, vienreizlietojamiem medicīnas instrumentiem un to komplektiem, ķirurģiskiem diegiem, pipetēm, termometriem, ortopēdiskiem apaviem, kas paredzēti valkāšanai jebkurai personai, asinsspiediena mērīšanas aparātiem, pulsa oksimetriem, fonendoskopiem, reaģentiem, prezervatīviem, masāžas gultām, rentgena filmām, turmalīna paklājiem, vienreiz lietojamām laboratorijā izmantojamām medicīniskajām ierīcēm.

Papildus jaunajā metodiskajā materiālā VID norāda, ka kritērijs “laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā” ietver arī paziņošanas procedūru Zāļu valsts aģentūrā, kā to paredz Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumu Nr. 689 “Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” 26. punkts.

Jau tagad praksē redzam, ka šīs interpretācijas izmaiņas ir izraisījušas virkni neviennozīmīgi traktējamas situācijas. Droši vien šai tēmai drīz būs vēl turpinājums.

Šo tēmu vislabāk pārzina Dzīvības zinātņu un veselības aprūpes sektora grupas nodokļu eksperte Kristīne Erele