Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Jekaterina Puzirevska.
Krimināltiesības
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.690/Lp14
Iesniegts Saeimā: 04.09.2024.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 89. pantu ar otro daļu, nosakot stingrākus sodus valsts amatpersonām par kaitniecību, jo šim personu lokam ir jāatbild par savu darbību un bezdarbību augstākos standartos, pārstāvot valsts intereses. Likums paredz, ka piemērojamā soda sankcija amatpersonām būtu tādi pati kā citiem cilvēkiem, taču mantas konfiskācija tiek noteikta par obligātu papildsodu, tādējādi likums uzsver to, ka amatpersonas tiek turētas pie īpaši augstiem atbildības standartiem, vienlaikus izvairoties no iespējamām nevienlīdzībām likuma piemērošanā.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.649/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodalītu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklēšanas iestādes no VID nodokļu administrēšanu veicošajām struktūrvienībām, ar mērķi stiprināt nodokļu administrāciju, koncentrējot tās funkcijas VID nodokļu un muitas administrācijas darbības būtībai.
Likumprojektā ir paredzēta Nodokļu un muitas policijas nodalīšana no nodokļu un muitas administrācijas, tostarp nosakot tās padotību finanšu ministram un pārraudzību īstenojot ar Finanšu ministrijas starpniecību.
Šobrīd saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387. panta trešo daļu VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas konstatēti VID amatpersonu un darbinieku rīcībā un saistīti ar dienesta pienākumu izpildi. Likumprojektā paredzēts VID IDP izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Komerctiesības
Grozījumi Komerclikumā
Likumprojekts Nr.640/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Lai paredzētu vienlīdzīgas iespējas visiem valdes locekļiem un veicinātu valdes locekļus izmantot ar bērnu aprūpi saistītos atvaļinājumus, likumprojekts paredz kārtību, kādā šie atvaļinājumi izmantojami neatkarīgi no tā, uz kāda līguma pamata valdes loceklis pilda savus pienākumus sabiedrībā.
Likumprojekts nosaka kārtību atvaļinājuma pieteikšanai.
Likumprojekts paredz, ka atvaļinājuma izmantošanas laikā valdes locekļa pilnvaras tiek apturētas, bet tiek saglabāts darba ņēmēja statuss likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. Turklāt likumprojekts nosaka, ka dalībnieku sapulcei (akciju sabiedrībās – padomei) ir tiesības uz valdes locekļa prombūtnes laiku ievēlēt citu valdes locekli, bet tas nav jādara obligāti.
Elektroniskie sakari
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Likumprojekts Nr.677/Lp14
Nodots komisijai: 05.09.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai administratīvā procesa ietvaros nodrošinātu piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti, paredzot attiecīgas pilnvaras Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un tādējādi mazinot autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjomu tiešsaistē.
Likumprojektā ir paredzēts, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, īstenojot uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē, aizsargā autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības interneta vidē, tostarp ierobežo piekļuvi tīmekļvietnēm, kurās publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti bez autortiesību vai blakustiesību subjektu piekrišanas.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekts Nr.688/Lp14
Nodots komis.: 12.09.2024.
Likumprojekts precizē termina “numerācijas krāpniecība” definīciju Likuma 1.panta 39.punktā, izslēdzot no definīcijas numerācijas krāpniecības pazīmes.
Likumprojekts papildina 18.pantu ar 1.1 daļu, nosakot gadījumus, kad Regulators var izslēgt elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersantu saraksta.
Likumprojekts papildina 63.panta otro daļu ar nosacījumu, ka numerācijas lietošanas tiesības piešķir konkursa vai izsoles rezultātā tad, ja Regulators konstatē, ka ir šāda nepieciešamība.
Nekustamie īpašumi un būvniecība
Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”
Likumprojekts Nr.528/Lp14
3. lasījums: 05.09.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodotu valsts nekustamo īpašumu Bruņinieku ielā 33, Rīgā, bez atlīdzības arodbiedrību apvienības “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība” (turpmāk Arodbiedrību savienība) īpašumā tās Statūtos noteikto mērķu īstenošanai un pārņemtu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu Vaļņu ielā 32, Rīgā, kas Arodbiedrību savienībai īpašumā tika nodots, pamatojoties uz likumu “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” un vairs nav nepieciešams tās funkciju īstenošanai.
Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā
Likumprojekts Nr.692/Lp14
Nodots komisijai: 12.09.2024.
Likumprojekts paredz novērst nevienlīdzības un atvieglot dzīvokļa īpašnieka dalību balsojumā par atsavināšanas tiesības izmantošanu. Proti, jauna balsošanas veida ieviešana, atļaujot to veikt arī nosūtot balsojumu ar drošu elektronisko parakstu parakstītu paziņojumu zvērinātam tiesu izpildītājam, atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam.
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekts Nr.643/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Grozījumi Būvniecības likumā paredz samazināt iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību, kā arī atļaut ātrāk uzsākt atsevišķu aizsardzības objektu ekspluatāciju.
Nodokļi
Grozījumi likumā ‘Par nodokļiem un nodevām’
Likumprojekts Nr.641/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Likumprojekts nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, un savstarpēji salāgos likumu “Par nodokļiem un nodevām” ar Maksātnespējas likuma regulējumu.
Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likums izsmeļoši nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāns un tas nosaka arī TAP pasākumu plāna saturu, nav nepieciešams dublēt Maksātnespējas likuma tiesisko regulējumu. Tāpat no likuma “Par nodokļiem un nodevām” nepieciešams izslēgt regulējumu par TAP pasākumu plāna iesniegšanas laikā norādāmo informāciju un pievienojamiem dokumentiem.
Likumprojekts precizē TAP subjektu, norādot plašāku un Maksātnespējas likuma 32. panta regulējumam atbilstošu personu loku – nodokļu maksātāju, tādējādi novēršot tiesību normu iespējami neatbilstošas interpretācijas.
Likumprojekts paredz, ka nokavējuma nauda TAP ierosināšanas stadijā tiek apturēta uz noteiktu laiku, kamēr ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekts Nr.646/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Ar 2026.gada 1.janvāri spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un stāsies spēkā jaunais “Valsts ieņēmumu dienesta likums”, kurā koncentrētā veidā būs atrunāti tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti. Tādējādi ir izstrādāts likumprojekts, lai pārņemtu tās likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” tiesību normas, kas ir saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu.
Nodokļu un muitas policijas likums
Likumprojekts Nr.645/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai stiprinātu nodokļu un muitas policijas darba efektivitāti noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, veicot tās strukturālo nošķiršanu no Valsts ieņēmumu dienesta.
Likumprojekts nosaka, ka Nodokļu un muitas policija ir operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde, norāda tās tiesisko statusu. Kā arī likumprojekts nosaka Nodokļu un muitas policijas funkcijas un uzdevumus. Likumprojekts raksturo Nodokļu un muitas policijas priekšnieku, ierēdņus un darbiniekus.
Finanses
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekts Nr.586/Lp14
Pieņemts 2. lasījumā: 05.09.2024.
Likumprojekta mērķis ir noteikt pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pirms 2024. gada 30. decembra un kurus atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID, darbībai un minēto subjektu uzraudzības un kontroles institūciju maiņu pēc Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas datuma. Likumprojekts arī paredz noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iekļaušanu finanšu iestāžu kategorijā atbilstoši Regulas Nr. 2023/1113 prasībām.
Valsts ieņēmumu dienesta likums
Likumprojekts Nr.644/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai koncentrētā veidā atrunātu tikai būtiskākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, tādējādi likumu veidojot pēc iespējas īsāku un vienkāršāk uztveramu. Likumprojekts nosaka Valsts ieņēmumu dienesta tiesisko statusu, funkcijas, uzdevumus, sadarbību ar nodokļu maksātāju, utt.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekts Nr.662/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Likumprojekts paredz iespējas dalībvalstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kuras sniedz maksājumu pakalpojumus, kļūt par dalībniecēm visās maksājumu sistēmās, arī tajās, kuras dalībvalstīs noteiktas par sistēmām saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības.
Likumprojektā ir iekļautas prasības par aizsargpasākumiem, kurām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm ir jāatbilst, ja tās vēlas kļūt vai jau ir NGL maksājumu sistēmu dalībnieces.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka Latvijā licencēta maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, kas vēlas kļūt par NGL maksājumu sistēmas dalībnieci, iesniedz sistēmas operatoram apliecinājumu, ar kuru tā apstiprina atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56.pantu ar jaunu daļu, kurā noteiktas sankcijas par Regulas 260/2012 5.d panta prasību pārkāpumiem, kā tas ir noteikts Regulā 260/2012.
Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”
Likumprojekts Nr.663/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Ar Likumprojektu tiek papildināta likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” 1. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertā termina “iestāde” definīcija, tajā iekļaujot dalībvalstī licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Likumprojektā paredzēts, ka maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes ir tiesīgas piedalīties tikai maksājumu sistēmās, bet ne finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, jo, lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, nepieciešama pieeja tieši maksājumu sistēmām.
Citi
Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā
Likumprojekts Nr.683/Lp14
Nodots komisijai: 05.09.2024.
Likumprojekts paredz izslēgt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (VPINZAL) 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots. VPINZAL 7. panta trešā daļā tiks izteikta jaunā redakcijā ar vispārēju atsauci uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomas normatīvajiem aktiem, lai ar vieniem Ministru kabineta noteikumiem ieviestu vienotu apmēru un kārtību administratīvā procesa jomā sniegtajai juridiskajai palīdzībai.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekts Nr.694/Lp14
Nodots komisijai: 12.09.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Zaļās pārkārtošanās akta un Patērētāju
kreditēšanas direktīvas prasību izpildi, aizstājot pašreiz noteikto patērētāju
kreditēšanas reklāmas aizliegumu ar prasībām patērētāju kreditēšanas reklāmai. Likumprojekts paredz, ka reklāmās, kas piedāvā iespēju kreditēt patērētājus, aizliegts veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Tāpat reklāmās aizliegts sniegt informāciju par iespēju saņemt kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi.
Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā
Likumprojekts Nr.664/Lp14
Pieņemts 1. lasījumā: 12.09.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības regulējumu atbilstoši Krimināllikumā veiktajiem grozījumiem un lai pilnveidotu datu apstrādes procesu Valsts probācijas dienestā.
Datu apstrāde deleģējuma ietvaros balstās šādos principos: 1. dati tiek apstrādāti tikai konkrētā pētījuma mērķa sasniegšanai un tikai tam nepieciešamajā apjomā, 2. Valsts probācijas dienests nodod datus saskaņā ar Ministru Kabineta noteikto kārtību, ko paredzēs attiecīgi Ministru kabineta noteikumi pētījumu īstenošanā, 3. anonimizēti pētījuma dati tiek apstrādāti un nodoti analīzei kā atvērtie dati.
Likumprojekts nostiprina Valsts probācijas dienesta tiesības saņemt informāciju no Sodu reģistra un Ieslodzījuma vietu pārvaldes.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par normām, ar kurām atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības
10.09.2024
Apstrīdētās normas noteic kārtību, kādā komersantam tiek atceltas piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, ja netiek iesniegts gada pārskats. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, ar to, ka tai bez brīdinājuma un individuāla pārkāpuma izvērtējuma atceltas piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto valsts atbalstu, esot aizskartas Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa noraida Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas lūgumu par tiesvedības izbeigšanu
10.09.2024
Satversmes tiesa rīcības sēdē nolēma noraidīt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas lūgumu izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2024-20-01 par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu. Tiesa uzsvēra, ka tiesvedības izbeigšana, pamatojoties uz pagaidu administrācijas norādītajiem apsvērumiem, nenodrošinātu efektīvu pašvaldības tiesību aizsardzību.
Pašvaldības dome ir izmantojusi vienīgo tai pieejamo tiesību aizsardzības līdzekli pašvaldības tiesību aizsardzībai, proti, vērsusies ar pieteikumu Satversmes tiesā. Savukārt pagaidu administrācija lūgumu izbeigt tiesvedību pamato ar apstākli, ka pašvaldības dalība Satversmes tiesas procesā, proti, papildu skaidrojumu gatavošana, dalība sēdēs vai ārpakalpojuma saņemšana šo darbību īstenošanai, radītu papildu finansiālo slogu pašvaldības budžetam.
Ņemot vērā izskatāmā jautājuma nozīmību, Satversmes tiesa atzina, ka pastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā Nr. 2024-20-01 ir turpināma.
Augstākā tiesa
Par draudiem noslepkavot piespriež brīvības atņemšanu uz diviem gadiem
05.09.2024
Vīrietis draudēja noslepkavot sievieti, ar kuru dzīvoja vienā dzīvoklī, savukārt sieviete, draudus uztvērusi kā reālus, atstāja dzīvesvietu un zvanīja policijai. Rīgas pilsētas tiesa atzina, ka viņai bija pamats baidīties no draudu īstenošanas. Vīrietis tika atzīts par vainīgu, lai arī vēlāk sieviete ar viņu salaulājās un atteicās no cietušās personas statusa.
Apsūdzētais un viņa aizstāvis Rīgas pilsētas tiesas spriedumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā. Tā atzina, ka apelācijas sūdzības nav pamatotas, un spriedumu atstāja negrozītu.
Apsūdzētais vērsās Senātā. Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.
Senāta 2024.gada 5.septembra lēmums lietā Nr.SKK-493/2024 (19730356523).
Īres līguma grozīšana atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam
12.09.2024
Senāta Civillietu departaments izskatīja lietu par dzīvojamās telpas īres līguma noteikumu grozīšanu, kurā vērtēja, kā nosakāms īres maksas apmērs un kārtība ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai.
Senāts atzina, ka īres maksas noteikšanā tostarp ir piemērojams Civillikumā ietvertais tiesiskais regulējums. Atbilstoši tam īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu. Ar patiesu atlīdzību ir jāsaprot naudas summa, pret kuru darījumā starp labi informētu, ieinteresētu īrnieku un labi informētu, ieinteresētu izīrētāju, kuri nav finansiāli saistīti, iespējams apmainīt dzīvojamās telpas lietošanas tiesības piešķīrumu pašreizējā tirgus apstākļos.
Senāts norādīja, ka kārtība, kādā īrnieks norēķinās par pakalpojumiem, var būt dažāda. Norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju var vai nu pats īrnieks, vai nu izīrētājs. Ir iespējama arī jauktā norēķinu kārtība.
Senāta 2024.gada 10.septembra spriedums lietā Nr.SKC-248/2024 (C29397921)
