Lai mazinātu nevienlīdzību sabiedrībā, Finanšu ministrijas nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupa ir nākusi klajā ar priekšlikumu, ka jāievieš 1% mantojuma vai dāvinājuma nodoklis, ja mantojuma vai dāvinājuma vērtība pārsniedz 500 000 eiro gadā.

Eksperti atzinīgi vērtē šādu soli, taču uzsver, ka plānotais ieguvums un plakanais mērķis ir nesalīdzināms ar politiskajiem riskiem, ieviešot jaunu nodokli ar bezjēdzīgi zemu likmi, kaut gan Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nav šāda nodokļa.

Pašlaik Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek mantojumu, izņemot atsevišķas pozīcijas – autortiesību mantinieku gūto ienākumu, mantoto valsts fondēto pensiju shēmas kapitālu.

Finanšu ministrijas mājas lapā publicētajā “Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un priekšlikumi tālākai rīcībai”, vērtējot iespējamo darbaspēka nodokļu samazināšanu, kā papildu kompensējošs priekšlikums apspriests 1% nodoklis, ja mantojuma vērtība saņēmējam pārsniedz 500 000 eiro gadā. Šāds ierosinājums balstās uz ieteikumiem valsts pētījumu programmā “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai”. Ieviešot mantojuma vai dāvinājuma nodokli, fiskālā ietekme turpmākajiem gadiem novērtēta aptuveni no viena līdz trīs miljoniem eiro gadā.

Skartu nelielu mantojuma saņēmēju daļu

Finanšu ministrija uzskata, ka no sociālā taisnīguma viedokļa mantojuma nodoklis, jo īpaši nodoklis, kas attiecas uz relatīvi augstu bagātības pārvedumu līmeni, var būt svarīgs instruments, lai veicinātu iespēju vienlīdzību un samazinātu bagātības koncentrāciju.

Latvijā, vērtējot iespēju virzīties uz mantojumu aplikšanu ar nodokli, tika vērtēts salīdzinoši vienkāršs modelis – piedāvāt to izstrādāt bez izņēmumiem (kā tas ir daļā valstu), bet ar salīdzinoši augstu sākotnējās nodokļa bāzes slieksni (pārsniedzot 500 000 eiro attiecībā uz mantojuma saņēmēju). Šāds nodokļa bāzes slieksnis neskartu lielāko daļu iedzīvotāju – relatīvi nelielu mantojumu saņēmējus. Savukārt nodokļa likme sākotnējā piedāvājumā piedāvāta 1% apmērā, lai potenciālā nodokļa ieviešana un tā slogs neradītu nesamērīgu nodokļu plānošanas risku, mantiniekiem mantošanas procesā mainot nodokļu rezidenci.

Ministrija uzsver, ka izstrādātajos dokumentos piedāvājums ir vērtējams tikai kā potenciāls nodokļu instruments, un lēmumi par tā vai cita nodokļu politikas instrumenta izmantošanu jaunajā nodokļu politikas piedāvājumā tiks pieņemti, kad tiks pieņemti galīgie lēmumi par nodokļu politiku kopumā.

Mantojuma nodoklis ir lielākajā daļā Eiropas valstu

Lielākajā daļā Eiropas valstu mantojuma nodoklis ir ierasta prakse. Piemēram, Lietuvā mantojuma nodoklis ir 5% mantojumam, kura vērtība ir līdz 150 000 eiro, bet 10%, ja pārsniedz šo summu, norādīts Finanšu ministrijas izstrādātā dokumenta pielikumā.

Zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” zvērināts advokāts Māris Liguts zina teikt, ka Bulgārijā mantojuma nodoklis ir robežās no 0,4% līdz 6,6%, savukārt visaugstākās maksimālās mantojuma nodokļa likmes ir Spānijā (87,6%) un Beļģijā (80%). Igaunijā mantojuma nodoklis nav ieviests.

“Lai šāds salīdzinājums būtu objektīvs, ir jāveic daudz padziļinātāka izpēte, jo katrā valstī mantojuma nodokļa piemērošana var atšķirties, var atšķirties nodokļa apmērs un piemērošana dažādos valsts reģionos (piemēram, Beļģijā vai Šveicē). Tāpat var atšķirties mantojuma vērtība, no kuras tiek piemērots mantojuma nodoklis,” piezīmē advokāts.

Pārvalda vairāk nekā 60 % no visas bagātības

Priekšlikumu ieviest mantojuma nodokli valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” ietvaros pirms dažiem gadiem bija izteicis Dr. sc. soc., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.

Eiropas Centrālās bankas īstenotā Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauja, ko Latvijā veic Latvijas Banka (skatīti 2017. gada apsekojuma dati) liecina, ka Latvijā mantojumu saņēmušas 13% mājsaimniecību. Visbiežāk mantojumā, tāpat kā dāvinājumā ir saņemts ir nekustamais īpašums (74% gadījumu), teikts pētījumā.

Latvijā aiz ASV, Nīderlandes un Dānijas ir ceturtā augstākā bagātību koncentrācija bagātāko mājsaimniecību vidū, norādīts Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) pārskatā par mantojuma un dāvinājumu nodokļa nepieciešamību tās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, lai mazinātu nevienlīdzību (OECD, 2021).

Latvijā 10% bagātāko mājsaimniecību pārvalda vairāk nekā 60% no visas bagātības. Rezultātā pastāv būtiskas atšķirības mantojuma plūsmas intensitātē starp bagātākajām un nabadzīgākajām mājsaimniecībām. Bagāto mājsaimniecību galā jeb 20% turīgāko vidū Latvijā mantojumu vai vērtīgu dāvinājumu ir saņēmuši divas no piecām mājsaimniecībām, kamēr 20% nabadzīgāko mājsaimniecību vidū tādas ir vien katra desmitā.

Tāpēc bagātāko mājsaimniecību vidū mantojumu un dāvinājumu biežums būtiski neatpaliek no citām OECD dalībvalstīm, bet to mērogs, ņemot vērā bagātības koncentrāciju, varētu būt pat nevienlīdzīgāks nekā Rietumeiropas valstīs, secinājis Saulītis.

Salīdzinoši zema likme

Vērtējot priekšlikumu par 1% nodokļa likmi mantojumam, kas pārsniedz pusmiljonu eiro, arī Liguts uzsver samēro augsto nevienlīdzību Latvijā un balstās uz OECD secināto, norādot, ka mantojuma nodoklis var kalpot kā instruments ienākumu nevienlīdzības mazināšanai.

“Plānotā mantojuma nodokļa likme 1% pie nosacījuma, ja mantojuma kopējā vērtība pārsniedz 500 000 eiro gadā, ir salīdzinoši zema, ja salīdzina ar citu valstu praksi,” spriež advokāts. “Tas nerada pārmērīgu nodokļu slogu mantiniekiem, vienlaikus nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Turklāt nodoklis ietekmētu vienīgi turīgākos Latvijas iedzīvotājus.”

Salīdzinoši zemai mantojuma nodokļa likmei nevajadzētu atstāt arī negatīvu ietekmi uz ilgtermiņa investīcijām Latvijā, vērtē advokāts.

Veicinās nodokļu nemaksāšanas shēmu rašanos

Finanšu ministrijas darba grupas piedāvātā mantojuma vērtības robežšķirtne 500 000 eiro apmērā kopsakarā ar mantojuma tiesību reformu noteikti palielinās uzsākto mantojuma lietu skaitu, kā arī motivēs mantiniekus pieņemt mantojumu, uzskata Liguts.

Jāatgādina, ka no 2025.gada 1.janvāra mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem automātiski atbildēs tikai mantojuma vērtībā ar mantojuma masā ietilpstošo mantu, turklāt mantiniekam būs iespēja iepazīties ar kreditoru prasījumiem pirms izlemt pa mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Tādējādi mantiniekiem vairs nebūs jāatbild ar savu mantu par mantojuma atstājēja parādiem, kā tas ir šobrīd.

Neskatoties uz to, ka Finanšu ministrijas darba grupas piedāvātā mantojuma nodokļa likme ir uzskatāma par vienu no zemākajām Eiropā, advokāts pieļauj, ka pastāv iespēja, ka mantojuma nodokļa ieviešana varētu veicināt nodokļu nemaksāšanas shēmu rašanos. Mantojuma saņēmēji varētu mēģināt sadalīt īpašumus un aktīvus starp vairākiem saņēmējiem, lai katrs saņēmējs saņemtu mazāk nekā 500 000 eiro. Šādi varētu izvairīties no nodokļa maksāšanas, ja katra indivīda saņemtā mantojuma vērtība ir zem noteiktā sliekšņa.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.